TREŠAIS TĒVA (MĀTES) DĒLS (MEITA), JEB LABI, KA NEKAS VĒL NEBEIDZAS. ROSEMARINE.
Trīs lietas – labas lietas. Trīs vīri laivā. Trešais tēva dēls. Bada spēles. John Wick. Trīs sivēntiņi galu galā! Un nedomājiet, ka man kas sagriezies galvā. Nebūt ne! Tieši otrādi. Varu apgalvot, ka rudens (lai arī ne pārāk tradicionāls) ir klāt. Un rudens ir mans mīļākais gadalaiks. Jo ir drēgns, brīžiem lietains, vēss un krēslains. Cilvēki staigā apģērbušies un ēd aizvien vairāk. Kas attiecas uz mani un manu ēšanu, tad, jā, ja vien tas ir iespējams, arī es ēdu aizvien vairāk. Labprāt iestrebju (jā, tieši tā ir jādara ar sātīgām, karstām, saturīgām aukstā laika zupām) kādu skābo kāpostu vai šķelto zirņu zupiņu, noslaukot zodu piedurknē un mēreni iesvīstot, piekožot klāt kārtīgu rupjmaizes/sviesta šķēli, ik pa brīdim piesaucot ļ. cien. prof. Danilānu, kurš tā arī pasludināja – nebaidies no taukiem, un, ja ļoti gribi ēst vakarā, – ēd! Būtībā tas ir viss, ko man vajadzēja zināt par veselības un ēdiena savstarpējām attiecībām, bet Danilāna kungam silti varētu ieteikt parmainīt gastroenteroloģiju uz psihoterapiju, jo cik daudziem no mums, ēdiena atkarīgajiem, viņš spētu palīdzēt ar savu atbalstu, iedrošināšanu, pozitīvismu (ja neskaita viņa pausto – kūkām nē!).
Jā, tātad rudens rit pilnās burās un, par pārsteigumu man pašam, esmu lauzis dažus no stereotipiem par sevi. Piemēram – ignorēju Rudens Rīgas restorānu nedēļu. Tas bija apzināts solis, kam par iemeslu bija vairāki faktori. Vispirms jau tas, ka šis ir LiveRiga paspārnes pasākums. Bet manās acīs šīs organizācijas stāja pēc nesenajiem nesmukajiem, ar naudiņām saistītajiem, publiskajā telpā gana dāsni apspriestajiem, bet tikpat naski izplēnējušajiem spriedumiem ir, vismaz pagaidām, sašķiebusies. Nezinu, vai viņu nedienas bija par iemeslu tam, ka šoreiz piedalījās vien 40 barot-pa-lēto gribētāji, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem piegājieniem, kad pasākumā startēja pat 57 dalībnieki, bija krietni mazāk, bet skaidrs ir tas, ka daudzi restorāni ir pārvērtējuši savu varēšanu, gribēšanu un vajadzību piedalīties šādā pašapliecināšanās un, pat dažreiz šķiet, – izmisuma diktētā pasākumā, kura lietderīgums tomēr galvenokārt ir mērāms iespējā iepazīstināt ar sevi pēc iespējas plašākas ļaužu masas un iepatikties viņiem tik ļoti, lai nodrošinātu viņu gribēšanu nākt šurp atkal un atkal, bet iztērēties krietni dāsnāk nekā restorānu nedēļas noteiktajās 15/20 EUR robežās. Un, ja uz šo visu palūkojās caur šādu prizmu, tad tā nozīmīgums ir krietni lielāks, nekā sākumā varētu likties. Protams, ka veselu nedēļu nākas praktiski par paldies cienāt ļaudis ar ēdienu trīs kārtās un vēl dāļāt komplimentus, bet, ja visu izdarīsiet pareizi, tad jauni klienti garantēti. Un tad atliks tikai pacensties, lai jaunatnācēji vēl joprojām gribētu atgriezties, arī saņemot rēķinu par apēsto no a la carte.
Kas vēl? Vēl nolēmu apmeklēt restorānu, kuru jau divas reizes nokritizēju. Atzīšos, ka vienīgais iemesls, kāpēc gribēju to darīt, bija atkārtota iespēja pazirgoties un pēc tam izšļākt žulti. Tā teikt – lai cikls būtu noslēdzies, jo šajā ziņā sižetiski man tuvāks ir "Trīs nāves Mārtiņdienā", nevis trīs lietas labas lietas vai Trīs vīri laivā, 3 sivēntiņi, 3 draugi vai trešais tēva dēls, ja uzskatām, ka šie visi ir ar labām beigām. Pirms tam man bija jādomā par to, kas notiek cilvēku galvās, kad viņi viena neveiksmīga restorāna vietā uztaisa otru un tad nenoraustās un palaiž trešo. Un šeit pat nav svarīgi, vai tie ir tie paši cilvēki, vai vienkārši kāds galvā grūtāks noriskē un parauj vaļā savējo divu citu neveiksmi piedzīvojušu ēstuvju ģeogrāfiskajā vietā. Tādu piemēru pie mums nemaz nav tik daudz, jo ne katrs ir gatavs apgūt ar sliktu auru apveltītu vietu ar cerību lauzt sabiedrības uzskatus un attieksmi un kaut kādā dīvainā veidā iedabūt pie sevis ēst gribētājus.
Nu, ko mēs varam šeit minēt, piemēram, KASHA GOURMET, kas vēlāk pārtapa par ID GOURMET, bet pēc tam tajās pašās telpās iemājoja RAMEN RIGA ar neviennozīmīgu kvalitāti un attieksmi, vai, piemēram, KILIMANJARO, kas nesaprotamu iemeslu dēļ tūlīt pēc iekļūšanas restorānu TOP 30 nolēma mainīt konceptu un kļūt par FOREST, kas, tāpat kā viņa priekšgājējs, pasniedza cienījamu un manām garšas kārpiņām (fui... cik īstenībā pretīgs apzīmējums) patīkamu ēdienu, uz ilgu laiku kļuva par manu iecienītāko vietu Rīgas ēdināšanas kartē. Vai, piemēram, restorāns MERCATO, kas, starp citu, arī aizklapējās gandrīz uzreiz pēc iekļūšanas TOP 30. Tajā laikā gan virmoja runas par nenomaksātām algām, nomām un vēl visādiem nesmukumiem, tomēr šobrīd tur nobāzējies (nez uz cik ilgu laiku) TEX MEX restorāns Mañana, kuru acīmredzot nebiedē vietas iespējamā negatīvā aura. Tā kā tāda fiška kā ieņemt kāda cita ēdinātāja vietiņu eksistē, lai gan nav īpaši izplatīta.
Īsāk runājot, nolēmu aiziet uz restorānu, kura pārtapšanai par ko citu sekoju jau trešo reizi, un, kā jau minēju iepriekš, mani nodomi bija visnetīrākie – norakt, tāds bija mans plāns. Patiešām: netiku gudrs, ar ko šie sirgst, ka nesaprot reālo lietu kārtību. Viss sākās ar MIO jaunāko (brāli/māsu) VILL AMOR, kas, kā jau paredzēju, nebija diez ko dzīvotspējīgs, jo acīmredzot ideja par diviem interjera un virtuves ziņā tik līdzīgiem restorāniem kvartāla attālumā vienam no otra jau pašā saknē bija kļūda. Īpaši ņemot vērā to, ka vienīgais ēdiens no abiem, par ko tika dzirdētas pozitīvas atsauksmes, bija MIO izslavētā bezē kūka, ar ko uz diviem restorāniem tā kā būtu par maz, lai izdzīvotu. Tas rezultējās ar dīvainu lēmumu aizklapēt Villamoru ciet un tā vietā atraut vaļā restorānu JAHTA, kam acīmredzot bija jāvērš visu par labu. Tomēr plāns neizdevās, jo no jahtas bija tikai nosaukums un daži modelīši plauktos. Viss pārējais palika nemainīgs – gan bezpersoniskā ēdienkarte, gan švakā ēdienu kvalitāte, gan, gan, gan... Nepagāja pat gads, līdz "Jahta" patiešām nogāja pa burbuli. Un kā jūs domājat, kas notika? Kāds nolēma spert vājprātīgu soli un paraut šeit vaļā trešo tūri! Tajā brīdi biju autā! Tas bija pilnīgs čau! Šoreiz nolēmu neiedziļināties, kam tieši tas ienāca prātā, vai ļaudis pie šprices tie paši, vai kādi citi drosminieki, vienkārši gaidīju, kad šie atvērsies, mazliet ieskriesies, un klāt biju. Un, neticēsiet, – aplis ir noslēdzies. Trešais tēva dēls dabūja princesi, trešais sivēntiņš izglāba pārējos, un John Wick... Tas vienkārši man reāli patīk. Īsāk runājot, tagad šeit ir restorāns Rosemarine. Nosaukums, protams, tak себе, neredzēju arī nevienu pašu rozmarīna zariņu un no iepriekšējās iedzīves pilnībā šķirties arī nav izdevies, tomēr neba tualetes godalgas vai caku cakas interjerā ir tas, kas ļauj restorānam noturēties virs ūdens, bet kas...? Jā, pareizi! Tas ir ēdiens. Un mazliet veiksmes, protams.
Tātad ēdiens.
Dzidrā zivju zupa EUR 9,90 (ar lasi, jūras veltēm, jaunajiem spinātiem un grauzdētu bageti ar avokado salsu)
Viegla zivju zupiņa. Lasis simpātisks pēc skata un labs pēc gatavības pakāpes, bet ar garšu bija kas atgadījies. Tas bija ļoti sāļš, it kā pirms pagatavošanas riktīgi iesālīts. Pārējie zupas iemītnieki pagatavoti cienījami, arī daudzums un dažādība labi, tomēr pašai zupai gandrīz pilnībā trūka zivju garšas. Tā, it kā tas nebūtu vārīts no zivīm... tāds bezpersonisks buljoniņš. Tomēr pats labākais šajā visā bija bagete ar avokado salsu. Tā bija BOMBA! Nopietni! Gribu tādu veselu bageti. Kraukšķīga maize, kam virsū viena no patīkamākajām, maigākajām un atmiņā paliekošākajām avokado salsām manā dzīvē....
Meža sēņu krēmzupa EUR 6,90 (ar dārzeņu čipsiem un trifeļu pulveri)
Izvēlēties krēmzupu vienmēr ir zināms risks. Mani personīgi tad uztrauc iespēja, ka visa zupa bāzēsies uz kartupeļiem, bet garša tiks iegūta no garšvielām nevis no reāliem produktiem. Šoreiz viss it kā bija labi – liels šķīvis ar karstu zupu, simpātiski dārzeņu čipsi, bet visa čipsu apakšējā daļa bija izmirkusi zupā un kļuvusi gumijaina un pati zupa pilnīgi negaršoja pēc meža sēnēm, drīzāk pēc šampinjoniem ar nelielu trifeļu piegaršu. Lai kā gribētos vairāk paslavēt, tomēr mazliet pietrūka. Atsevišķs – sit 5 par siera čipsi!
Liellopa gulaša zupa EUR 7.90 (ar grauzdētu garšaugu bageti)
Saturīga, sātīga, gandrīz tāda, kādu gaidi. Gaļas gabali gan mīksti ne visi. It kā daži būtu vārījušies ilgāk, bet citi mazāk vai vienkārši ieklīduši no cita gaļas gabala. Un tā tomāta šķēle pa virsu... Vizuāli – labs. Tikai nez kāpēc gaidīju, ka tas būs izkaltēts kraukšķīgs, bet izrādījās mīksts un līdz ar to, man personīgi, ne visai. Tā kā arī ir par ko paslavēt, bet ir vēl kur tiekties.
Jēra grozs EUR 18,90 (ar kartupeļu biezeni, ceptiem spinātiem, baklažānu sēņu ikriem un jāņogu mērci)
Pie šī es izkusu! Protams, ka uz šķīvja visa kā ir krietni par daudz, bet pat nevaru uz sitienu pateikt no kā vajadzētu atteikties. Man viss garšoja! Man viss patika! Jērs izcepts teicami! Garša manai gaumei izcila! Nekādas liekas garšvielas vai specifiskas marinādes, kas varētu nomākt gaļas maigo garšu. Tās visas pārējās lietiņas – marinēti mazi pipariņi, spēcīgā mērcīte, spināti, bez kuriem varētu iztikt, bet, kurus notiesāju kopā ar kartupeļu biezeni, bla, bla ikriem un mērci izrādījās tieši vietā! Nu pilnīgs un negaidīts sajūsminājums! Spiežu roku pavāram!
Jūras veltes pasniegtas panniņā EUR 21,95 (ar grauzdētu garšaugu bageti)
Panniņā!? Cilvēki! Tā ir panna nevis panniņa! Panna pilna ar jūras veltēm! Un buljonu! Un spinātiem, marinētiem pipariņiem un vēl viskautko! Tajā varētu ar lielu prieku izpeldēties! Ieņurkot! Sakost zobos garneli un atkal ieņurkot! Nu tā kaut kā! Īsāk runājot... sit 5!
Cepts lasis EUR 14,90 (ar spinātu sparģeļu risotto un citrusu - marakujas - čili mērci)
Tā. Ar lasīti mazliet aizšauts greizi. Zivs mazliet pārcepta. Redzams, ka mēģināts panākt kraukšķīgu ādu, bet tas nav izdevies. Arī šajā ēdienā salikts viss kaut kas, bet diemžēl, šoreiz tas nenostrādāja. Risotto atgādina rīsu biezputru no lieliem pārvārītiem rīsiem, uz laša kaut kāds nesaprotams veidojums ar sinepju paskata pabiezu mērci tajā, daži zem zivs paliktie sparģeļi īsti neiederas, bet apkārt nolietā mērce ļoti salda. Negribu baigi koncentrēties uz negatīvo, bet pie šī visa vajadzētu vēl piestrādāt. Noņemt nost visu lieko, sabalansēt garšas un pakontrolēt laša cepšanas ilgumu. Un tad jau būs labs!
Pavlovas kūka EUR 6,90 (ar maskarpones - cidoniju krēmu un svaigām ogām)
PIEDODIET! AR BILDI NOTIKA ŠAIZE!
Abas iepriekšējas reizes kad šeit biju, darīju to, ko tādos gadījumos daru. Ja kartē ir Pavlova, tad ņemu ciet. Tā tas reiz ir iegājies. Abas iepriekšējās bija fiasko! Tāpēc šoreiz teiciens - trīs lietas - labas lietas man uzmācīgi skanēja galvā. Tik ļoti gribējās, lai viss izdodas! Un ziniet ko...? Tā bija viena no labākajām ēstajām Pavlovām. Esmu priecīgs un gandarīts! Trausls bezē, biezs, piesātināts, bet ne šķebinošs krēms, odziņas un mērcīte! Prātā nāk vieni vienīgi deminutīvi!
Ko lai saka? Triloģija noslēgusies. Un kas to būtu domājis, ka tāds būs rezultāts? Esmu gandarīts un nemaz nenožēloju, ka nebija tik daudz kur piekasīties kā cerēju!
Varu vienīgi novēlēt veiksmi un stipras iekšas rozmarīniešiem, jo baigi negribētos logā ieraudzīt skarbo realitātes šiltīti ar IZNOMĀ.
Domāju, ka vajadzētu arī kādu dziesmu. Nu, man palīdzēja šis. Manuprāt, šis ir britu (groove armada) labākais gabals. GROOVE ARMADA - AT THE RIVER