ATVĒRTS-AIZVĒRTS KAM TAS RŪP, JA VIEN GALDĀ ĒDIENS KŪP!
Visi, kas uzmanīgi seko līdzi aktualitātēm vietējā sabiedriskās ēdināšanas lauciņā, šī gada sākumā noteikti piefiksēja mulsinošo jaunumu par, tā teikt, pašizmaksas restorāna atvēršanu Rīgā, kur tika solītas maltītes par pašizmaksu, papildus apmaksājot vien ieejas maksu no galviņas, atkarībā no apmeklējuma laika (2–5 EURO). Neskatoties uz visiem pasakainajiem apzīmējumiem, kas tolaik tika veltīti šim jaunatklājumam, vienīgie jautājumi, kas mani patiešām interesēja, bija, cik ilgi? cik lieli? un kā rēķināja? Krietns laiks pagājis, daudz viedokļu dzirdēts. Varētu uzskatīt, ka uz pirmo jautājumu atbildi saņēmu – vismaz 10 mēnešus, bet uz trešo diez vai vispār saņemšu, ja vien neiefiltrēšos vai kāds neizpļāpāsies, bet nolēmu, ka atbildes uz otro varu saņemt ļohka, vien dodoties un uz vietas to nomērot.
PĪLES KRŪTIŅA AR NIMBU AP.... JEB DIEVIŠĶĀ GAISMA ST.PETRUSĀ
Pat nezinu, vai manā leksikā atradīsies pietiekami
daudz pozitīvas nozīmes vārdu šim rakstam! Kaut kā sanāk, ka
realitātē tik reti ir, par ko sajūsmināties, ka beigās paliek vien
daži vārdi, pamatā krievu valodā, ko universāli var pielietot gan
sajūsmas, gan pretējā gadījumā! Tomēr šoreiz mēģināšu paplašināt
savu lietojamo pozitīvo vārdu klāstu, lai nejauši neaizskartu kāda
lasītāja trauslās inteliģences stīgas un, lai vienkārši patrenētos
būt pozitīvam. Pamatoti,
protams!
ŠMAUKŠANĀS ANATOMIJA VEĢETĀRIEŠU GAUMĒ JEB VIENTIEŠA PIEDZĪVOJUMI PIRMSĀKUMOS. THE BEGINNINGS.
Sveiki ļaudis!
Par ko tad
parunāsim šoreiz? Nav jābūt baigi attapīgam, lai saprastu, ka atkal
kaut kas nav bijis labi, bet šoreiz pie vainas ir visādi citādi
nekaitīgie veģetārisma un vegānisma piekritēji, popularizētāji,
veselīgā uztura saulītē cēlaji un vispār foršie The
Begininnings. Kurš gan
nezin viņu veselīgos batoniņus, cepumus, čipsus, dažādos svarīgos
pulverīšus, ogas, maisījumus, vegāniskos saldumus un kūkas un vēl
viskautko, kas bez tam ir pagatavots "bez pārtikas
piedevām, bez transtaukskābēm, bez glutēna un laktozes, bez cukura.
Pagatavoti saudzīgajā temperatūras režīmā, maksimāli saglabājot
uzturvielas". Ak dievs,
tas izklausās pēc paradīzes... Uzreiz gribu teikt, ka ar visu
iepriekšminēto viss ir kārtībā, ja neskaita diezgan augsto cenu par
ļoti simpātisku, taču dažreiz maldinoša izmēra iepakojumu, bet arī
tas ir arguments tikai tiem, kas gribētu katru dienu un tā
pavairāk. Pārējiem, kas atļaujas to visu krietni retāk, teiksim,
reizi mēnesī, cena par smuku kastīti ar dažiem cepumiem var nešķist
tik nepaceļama.
BITĪT KAPOS... JEB SADZĪVISKAS AINIŅAS AR BEIGTU LOPU
Šoreiz neesmu īsti uz
pļāpāšanas viļņa. Nav jau tā, ka būtu apvainojies vai iegrimis
grūtsirdībā. Nē, vienkārši rakstu tomēr par ēdienu un šī reiz ir tā
reize, kad viss cits būtu lieks. Pats ēdiens jau deva tik daudz
vielas rakstīšanai, ka gandrīz būtu lieki ko
piebilst...
Švaks ēdiens restorānos nu jau kļuvis par normu,
un attaisnojumi tam ir vienmēr, un, spriežot pēc tā, ka ciet
aizveras tikai daļa, švaka ēdiena cienītāju rindas neplok. Tā
diemžēl ir mūsu dzīves realitāte – nevis naudas trūkums, bet gan
pilnīga neizpratne par to, par ko vispār ir vērts
maksāt.
RESTORĀNU NEDĒĻAS ROCKY ROAD - EQUUS, TINTO UN MIELOTAVA
Tas ir garām, un katrs varam uzelpot. Pilsoniskais pienākums izpildīts, balsis saskaitītas un, uzzinot, par ko ir balsojis kaimiņš (nu ne jau tas...), sieva vai kolēģis, klusībā vai arī skaļi varam noņirgties, nolamāties vai vienkārši uztaisīt ģimenes scēnu, tomēr dzīve iet uz priekšu un mans personīgais viedoklis sasaucās ar: при всём богатстве выбора другой альтeрнативы нет jeb pārfrāzējot - esmu uzticīgs izdarītai izvēlei, neatkarīgi no plašā piedāvājuma. Un tas, ne tikai stāvot pie vēlēšanu urnas. Savās domās esmu to pašu gatavs teikt arī par restorānu, kafejnīcu, bistro, food truck, esmu gatavs stāvēt ar burciņu rokās kādā no beziepakojumu veikaliem vai vienkārši trīcošām rokām ņurcīt savu auduma maisiņu pie bulciņu stenda jebkur. Tikai ar vienu nosacījumu. Gribu, lai ir garšīgi, kvalitatīvi, tīri, acij tīkami, svaigi un forši. Lai nav pārāk nopietni un samocīti, lai nav sajūta, ka šitais ir nācis ar sviedriem un asinīm, jo to vienmēr var just. Bet citādi esmu gatavs visam...
MĪTISKAIS ČALIS JŪLIJS. JŪLIJS PUMPURS.
Gribētu visus sveikt pavasara noskaņās, bet sorry, nekā! Tāpēc sveicu tāpat, ar to, kā ir! Par ko tad parunāsim šoreiz? Par to pašu veco, par ko tad vēl! Par ēdienu, jeb precīzāk - par sūdīgu ēdienu, par pārlieku gozēšanos savā atspulgā, par pasakām, par kultūru, par skaistu gleznu uz pelēka fona, par mistiku, par morālām atraugām, par piedegušu brokoli, sliktu kūku noietu, savītušu kabaci un žulti, protams, kur tad bez tās?!