SVĪTRA APAKŠĀ, JEB GADS ŠĶĒRSGRIEZUMĀ / GADA PRIEKS
Tātad, sēžu es lepnā vientulībā un mēģinu sagremot visu, kas noticis ar mani šajā gadā, un saprotu, ka atmiņās un sajūtās valda haos. Ko ēdu, kur ēdu, kas patika, bet kas nē, ko uzcepu un ar ko kopā, cik samaksāju un kādos vārdos nolamāju, pēc kā ilgojos un no kā izskaloju muti. Īsāk runājot kāda bija Ēstmīļa dzīve šogad, ko par to teica cilvēki, ko draugi, ko paši pavāri, kādas emocijas guvu, kādas atziņas, kādu pieredzi un ko no tā visa varu pastāstīt jums?
Tā esmu nonācis pie sava notikumu apkopojuma, kuru sākt gribētu ar sev pašam pilnīgi neraksturīgo, ar kaut ko pozitīvu. Nosaukšu to par GADA PRIEKU! Un par pārsteigumu man pašam un iespējams arī jums, šādi prieki bija vairāki. Pārskatot atmiņas par restorāniem (21) kur šogad būts, gribētu atsvaidzināt savas sajūtas un padalīties tajās arī ar jums.
Tātad, GADA PRIEKS
Kas tad tur tāds priecīgs? Man šis bija tas gadījums, kad vide, atmosfēra, ēdiens un apkalpošana saslēdzās vienā veselā, patīkamā, pilnvērtīgā notikumā. Neskatoties uz to, ka atrados viesnīcas restorānā, šeit mani pārņēma intīma, silta un salīdzinoši mājīga sajūta, ko baudīju vērojot tik pazīstamo Vecrīgas ainavu aiz loga un klusībā skumu par to, ka vajadzēs doties prom, tumsā un ziemas aukstumā.
Mani šī vakara favorīti bija :
"Olīveļļā cepta sama fileja ar krāsaino pērļu kuskusu, ceptiem kaperiem, burkānu un fenheļa biezeni un sviesta-citrusu mērci" - ēdiens, kas patīkami pārsteidz ar garšu un ... ar ceptajiem kaperiem.
"Kazas siers ar sarkanvīnā karamelizētu vīģi, krāsnī vītinātiem ķiršu tomātiem un riekstu mērci", maigs, vasarīgs sveiciens, kas iepriecina ar dažādo garšu un struktūru kombināciju.
"Sautētas svaigas mīdijas - ar baltvīna-saldā krējuma mērci", ko nobaudot biju sajūsmā un rehabilitēju mīdijas savās acīs, pēc iepriekšējām (īpaši Vill amor) neveiksmēm.
Kopumā, gandrīz viss ko šajā vakarā sanāca nobaudīt bija tiešām labs un cienījams, un vēlreiz pārliecināja mani par to, ka ēdienā galvenais tomēr ir pats ēdiens, nevis tas cik smalki, moderni vai dīvaini tas būs izsmērēts pa šķīvi, vai kādos torņos sacelts.
Neskatoties uz to, ka laša un liellopa tartari bija pilnīgi bezpersoniski gan garšas, gan izskata ziņā, ka vieglajos lapu salātos esošās vīģes bija pusgatavas, bet vistas krūtiņa pilnīgu sausa, man nepalika rūgta pēcgarša par zaudēto laiku, naudu un cerībām, vien sajūta, ka nākošā reize noteikti pienāks un, ka tā pilnīgi noteikti būs vēl labāka.
Šī bija nereāla bauda visām manām maņām, sajūsma un aizkustinājums, vēlme, lai tas nekad nebeigtos, gandrīz līdz asarām. Sēžot necilā pilsētas nomalē - netālu tramvajs un kapi, bet es tādā kā eiforijā no apēstā, ka gandrīz esmu gatavs apskauties ar garāmgājējiem! Ļoti īpašas sajūtas, ko noteikti gribētu izjust atkal.
Ņemot vērā to, ka šeit ir iespēja izvēlēties mazas ēdienu porcijas, vienu vakariņu laikā nobaudīju tik daudz dažādu brīnišķīgu garšu, kā nekad.
Mani sajūsmināja gan vieglā un gaisīgā "Sparģeļu krēmzupa"
gan zeltainās, elegantās, ideāli apceptās jūras ķemmītes
gan izcilais, aromātiskais un sulīgais jēra gaļas romšteks
gan deserts - brīnums, pārsteigums, sapnis - ananāsu raviolī, kas ar savu smalkumu un filigrānismu aizkustināja mani līdz sirds dziļumiem
Vienīgais, ko vēl varu, tas ir citēt pats sevi: " es esmu laimīgs un sajūsmināts, ka piedzīvoju šo veiksmi, kas mani gandrīz pārvērta dzejniekā ......"
Manās atmiņās šim restorānam ir īpaša vieta. Un man pat ir grūti sadalīt šo visu pa posmiem - ēdiens, atmosfēra, apkalpošana un t.t., jo šis ir tas gadījums, kad tikai kopā esot, visi šie faktori iedarbojās tajā īpašajā veidā, kas liek atcerēties šo atkal un atkal, un ar savādu nostaļģiju rakņāties atmiņu krātuvēs, lai puspievērtām acīm sapņaini raugoties pelēkajā ikdienā, mēģinātu atcerēties vissīkākās nianses - jūru, vēju, sedziņu uz meitenes pleciem un protams, ēdienu.
Un atkal domāju par to, cik dīvaini tomēr ir iekārtots cilvēka prāts, kad neskatoties uz neveiksmīgiem desertiem, tikai ar grūtībām spēju tos atcerēties (kas man tā īsti nav raksturīgs), toties līdz vis sīkākai detaļai atceros tos, kas neskatoties uz vienkāršību un produktu atpazīstamību, bija izcili!
Piemēram "Sēņu un spinātu kišlorēns ar lauku olu kraukšķīgā Filo". Trauslais un vienlaicīgi ļoti sātīgais un skaistais ēdiens, kas šķita, kā ēdams mākslas darbs
Vai arī viena no labākajām līdz šim baudītajām, sātīgā, aromātiskā, garšām pārbagātā "Bujabesa"
Ne gramu no iepriekšminētā neatpaliek arī "Pīles fileja ingverotā medus marinādē ar grilētiem dārzeņiem", kas beidzot, ir pagatavota tieši tā kā tam jābūt, un atkal atļaušos citēt pats sevi: "Brīnišķīga produktu un kvalitātes kombinācija vienā šķīvī"!
Asprātīgais "Baltijas sushi", kur daudziem no mums tik mīļie un tuvie produkti - kartupelis, un siļķe tika pacelti citā, smalko un pārsteidzošo ēdienu līmenī
Un kā pats reiz teicu, tad kopumā esmu reāli priecīgs par šo apmeklējumu, jo neskatoties uz blīvo rezervāciju, milzīgo, kaimiņvalstu un arī vietējo "biezo maciņu" klātbūtni pie blakus galdiņiem un lasītās raibās atsauksmes par attieksmi, apkalpošanu un pārējo, tomēr sajutu cieņu pret klientu, kvalitāti produktos un ēdienā un augsti pacelto latiņu.
Noteikti jāpiemin arī PRIEKS, ko guvu VĪNA STUDIJAS RESTORĀNĀ nobaudot "Sīpolu - sarkanvīna zupu ar grana sieru", vai "Tvaicēto ātes fileju ar dārzeņu risotto un ceptu tomātu"
Restorāns, kurā piedzīvoju nereāli foršu sajūtu, kad pazudu laikā un telpā un šī sajūta nepameta mani visu vakaru. Šī bija viena no vietām, kas man šķita vistuvākā pēc savas būtības - interjera, atmosfēras, ēdienu un attieksmes ziņā.
Un vēl! Šim restorānam es piešķīru vēl vienu prieka punktu savā mazajā uzkrāto prieku krātuvē. Par līdzpaņemto liellopa tartaru, kas tik rūpīgi uzservēts, tik skaisti un pārdomāti iesaiņots mani apbūra atnākot mājās un paildzināja šī vakara burvības sajūtu vēl uz krietnu brīdi!
Pie veiksmīgākiem ēdieniem noteikti jāpiemin restorānā RIVIERA nobaudītie "Spinātu salāti ar karamelizētu camembert sieru, ogām, lazdu riekstiem un aveņu balzāmetiķa mērci", kurus jau tad nosaucu par - ēdienu prieku! Skaistu, garšīgu un lielu!
Restorāns PRIEKS arī FOREST !!!
Tieši šeit es nobaudīju gada labāko pīli
Kraukšķīga ādiņa un sulīga nepārcepta gaļa kombinācijā ar spēcīgo mērcīti lika man gandrīz murrāt, bet grilētais jēra karē, bija jērs ar lielo burtu!
Tas tiešām bija gada izcilākais jērs. Neatkārtošu visus epitetus, kurus izmantoju aprakstot šo ēdienu, vien piebildīšu, ka šī bija tā reize, kad varētu apraudāties no laimes!!
Forestu pirmo reizi apciemoju jau tad, kad viņš saucās Kilimanjaro, vēl pirms tā iekļūšanas "Restorānu top 30" un jāsaka, ka abas reizes biju priecīgs šeit būt un abas reizes atstāja manī sajūsmu - gan par apkalpošanu, gan par ēdienu. Manā uztverē tas ir brīnišķīgi un liecina par pareizo attieksmi un pareizo redzējumu.
Ir tik jauki, ka pa visu šo ēšanas burzmu, man izdevās pabūt atsevišķās, sajūsmas vērtās vietās un baudīt patiešām brīnišķīgus ēdienus, sajūsma par kuriem pat pēc tik ilga laika nav noplakusi un, kuru garšu gandrīz vēl jūtu uz mēles!
Iespējams, ka kādu no aizejošā gada priekiem esmu piemirsis, bet noteikti neesmu piemirsis nevienu no gada skumjām. Atceros katru sauso gaļas gabalu un pārcepto zivi, katru pārvārīto risotto un zeķūdenim līdzīgo zupu. Atceros katru f...... ēdienu, kas lika man justies apčakarētam, nožēlojamam un nepaēdušam un katra aizvainotā pavāra žultaino, man adresēto komentāru. Tāpēc drīzumā - GADA SKUMJAS, kur apkopošu ēdienus - vilšanās un informēšu, kur tādus var dabūt.
Bet šoreiz, vēl uz pozitīvās nots!
Ceru, ka esat jau izlēmuši ko baudīsiet Ziemassvētkos, tāpēc novēlu, lai jums viss ir garšīgs!