MUUSU PIRMĀ VILŠANĀS ŠOGAD!
Tātad MUUSU. Šo restorānu jau sen vēlējos apmeklēt, jo gandrīz nekur neatradu neko negatīvu. Šefs ar pareizo attieksmi, ar ideju ar redzējumu, telpa ar nozīmi un ēdiens ar sajūtu! Vai tiešām, kaut kas var noiet greizi? Izrādījās, ka var gan! Varētu protams mēģināt sev iestāstīt visādas pasakas, lai noturētos vienā līmenī ar visiem pārējiem, bet to, piedodiet, man neļauj darīt sirdsapziņa. Un vienā punktā tiešām piekritīšu restorāna mājas lapā teiktajam - MUUSU tiešām izrādījās īsts sajūtu hameleons. Tikai šoreiz, diemžēl, slikto sajūtu.
Reņģu filejas (marinētas), kartupeļi, paipalu olas, kaņepju svaigsiers, diļļu eļļa, marinēti šalotes sīpoli EUR 8
Jau iepriekš biju nolēmis, ka šo pamēģināšu, jo uzrunāja salīdzinoši vienkāršo pamatproduktu esamība un biju ieintriģēts par rezultātu, jo biju pilnīgi pārliecināts, ka mūsieši būs uzbūruši ko vienreizēju, jo kā gan citādi!!! Ieraugot šķīvi savā priekšā vēl joprojām jutos priecīgs. Paliela kaudzīte ar pagaidām vēl nezināju ko, kas aptīta ar filejiņām, teicami novārīta oliņa, skaisti mazi krāsu akcentiņi uz šķīvja - viss tiešām acij tīkams un vēlmi apēst izraisošs. Bet diemžēl, tas arī ir viss labais ko varu pateikt. Ja tā būtu glezna, tad būtu super, bet piedodiet, tas taču ir ēdiens.
Ja ēdienā tiek izmantoti vienkārši produkti un to nav daudz, tiem ir jābūt izciliem, jo nav aiz kā paslēpties, nav kas piesedz nepilnības. Kad biju noņēmis pāris zivs filejas, kuru marināde jāsaka nebija nekas īpašs, skatienam pavērās kaut kas visnotaļ dīvains. Mazos kubiņos sagriezti kartupeļi, kas sajaukti ar...pat nezinu ko... varbūt krējumu, tiešām nezinu. Tāds kā rosols bez nekā, tikai no kartupeļiem - ne garšas, ne aromāta, ne kādas īpašas tekstūras. Pat nesapratu kā tas bija domāts un kur ir paslēpta šī ēdiena jēga. Biju sašauts! Un apvainojies. Bet vēl nezaudēju cerību.
Teļa mēle, gatavota 24 stundas, buljona novārījuma glazūra, sinepju sīpolu biezenis, baklažānu čatnijs EUR 9
Nesaprotu, ko viņi tur darīja ar to nabaga mēli 24 stundas! Tajā nebija nekā īpaša. Vienkārši daži gabaliņi mēles. Ne pārvārīta, ne jēla, normāla mēle. Tādu pašu efektu var panākt mēli pareizi novārot un tad apcepot cepeškrāsnī. Buljona novārījuma glazūra bija nesimpātiski notecējusi pa šķīvi un vietām sajaukusies, kā tagad pārlasot noskaidrojās, ar sinepju sīpolu biezeni. Iespējams, ka manas garšu kārpiņas ir pilnīgi un galīgi atrofējušās, bet nejutu ne sinepes, ne sīpolus šajā biezenī, ne buljona kreftīgumu glazūrā, lai gan cik zinu, tad glazūras konsistence parasti ir krietni biezāka un garša saturīgāka nekā šeit pasniegtajam brūnganajam šķidrumiņam. Viena sastāvdaļa šajā visā man gan patika. Tas bija baklažānu čatnijs. Tam bija spēcīga garša un patīkams aromāts, sajutu tādu kā kanēļa noti, bet vienīgais iebildums - manai gaumei, baklažāns bija sagriezts krietni par smalku, kā rezultātā pilnīgi zaudēja jebkādu struktūru.
Briežgaļas tartars, karamelizēti saldie sīpoli, marinētas ērkšķogas, pētersīļu aijoli, sinepju mērce, rudzu miltu plānmaize EUR 12
Tagad par visu pēc kārtas. Vispirms par svarīgāko. Šis bija labākais ko šeit baudīju. Pats tartars ļoti labs, nesamocīts, garša nav nomākta, sagriezts tieši tā kā man patīk - ne par rupju, ne par smalku. Mazās krāsainās čupiņas patīkamas. Pretēji kartē solītam, nesagaršoju pētersīļus, bet pofig! Sinepju mērcīte gan garšoja pēc sinepēm. Ļoti gāja pie sirds bietes kombinācija ar marinēto ērkšķogu un tad man likās, ka ar mārrutku smērīti, bet tagad pēkšņi sāku šaubīties. Bet lai paliek, lai kas tas arī būtu, tas man garšoja. Karamelizētie sīpoli nepārsteidza, jo to atpazinu četros no pieciem ēdieniem. Vai tas varētu liecināt par izdomas trūkumu?
Liellopa filejas steiks, kartupeļu terīne, sakņu seleriju biezenis, fermentētu ķiploku buljonmērce EUR 24
Steiks izcepts labi, un garša tā neko, lai gan pati gaļa likās pārāk stiegraina, varbūt derētu nedaudz vairāk sāls un pipariņi, lai vairāk izceltu gaļas garšu. Bet tālāk, kā jau pierasts, sākās ziepes! Kartupeļu terīne - pārsālīta, sīpolus jau pazīstat, sakņu seleriju biezenis, pēc manām domām ir viltvārdis. Vai nu tas vispār bija cits zvērs, vai arī selerija pievienota , maigi sakot, ļoti maz. Nu neticās, ka nebūtu sajutis seleriju, ja tā tur būtu! Tas taču nav pastinaks, kura maigo garšu aiz nezināšanas var arī nepamanīt. Nonācu pie secinājuma, ka šis, dīvainā kārtā, ļoti līdzinās it kā sinepju sīpolu biezenim, ko pirms tam garšoju pie mēles. Hm...pat nezinu, ko piebilst. Fermentēto ķiploku buljonmērce bija ļoti ķepīga, salda un vairāk līdzinājās glazūrai, nekā buljonmērcei. Par cik fermentētam ķiplokam nepiemīt parastā ķiploka aromāts un sīvums, mērcīte vairāk atgādināja dateļu vai kādu citu augļu mērci. Kopumā tā bija diezgan spēcīga, lai gan manai gaumei pārāk bieza un ķepīga, un tā mērču kasīšana no šķīvja ar nazi man nešķiet pieņemama.
Grilēta pīles krūtiņa, apelsīnu batāšu biezenis, ceptas vīģes, dzērveņu biezenis, portvīna novārītā buljonmērce EUR 18
No sākuma par detaļām. Apelsīnu batāšu biezenim ne smaciņas no apelsīna, ceptas vīģes realitātē ir puse no augļa, kas atgādina švammi. Nekādas karamelizācijas, nekā, kas norādītu uz apcepšanos cepeškršnī. Mērce, kas kārtējo reizi neiespaido. Bet pati pīles krūtiņa.... Nu tiešām, šeit varētu kļūt histērisks. Vispirms ieraudzīju un paspaidīju pabālo ādiņu un jau sapratu, ka pīle nav gatava. Grilētas vai ceptas pīles ādiņai ir jābūt kraukšķīgai, zemādas tauciņiem nedaudz iztecējušiem, pašai gaļiņai maigi rozā, sulīgai, viegli sakožamai. Bet ne jēlai. Nē, nē nepadomājiet, ka man ir iebildumi pret jēlām gaļām, nebūt nē. Bet šoreiz tas bija par daudz. Gaļa praktiski neizcepta, sakarā ar ko arī grūti sakožama, bet āda atgādina treknu gumiju.
Cepts ķirbju drupatpīrāgs, ķirbju sēklu karamele, skābkrējuma pīlādžu saldējums EUR 7
Neatradu drupatpīrāgu, neatradu karameli, neatradu pīlādžu saldējumu. Atradu siera kūku ar pablāvu garšu, ar gumijainu želeju augšā, atradu kaut ko līdzīgu ķirbju biezenim un kaltētām pīlādžu ogām. Pag, pag... Ēdot biju tik apstulbis, ka neattapos, bet tagad sāku domāt, a moška man vispār iedeva citu desertu!?
Nu piedodiet visi, kam bija labāk un ticu, ka tādu tiešām ir daudz. Jo nevar būt, ka šī vakara kvalitāte arī ir visu izslavētais MUUSU produkts!
Pat tagad, rakstot šīs rindas, vēl joprojām esmu neizpratnē - kā tas varēja notikt! Kā tik kārotais restorāna apmeklējums man izvērtās par, nebaidos šo vārdu - kulināro murgu!
Neskatoties uz visu pieredzēto, vēl joprojām ticu šai vietai un esmu gatavs pieņemt, ka tas, ko piedzīvoju, bija vien ļauna apstākļu sakritība un likteņa ironija.
Kādam, iespējams, tas atkal kalpos par iemeslu, lai pār manu jau tā skumjo pieredzi izgāztu savu žulti, kādam iespējams, mana pieredze kalpos par mācību, kādam liks pakratīt pirkstu, bet varbūt kādam tas liks aizdomāties...
Jebkurā gadījumā, vienaldzīgo domājams nebūs.
P.S. Vai gadījumā kāds no jums nezin, kur Rīgā var nopirkt smadzenes? Gatavošanai, protams!