STĀSTS PAR PAREIZIEM LĒMUMIEM
Tas vienmēr ir iedvesmojoši! Nu, kaut kādā brīdī saprast, ka neesi kļūdījies un visu esi izdarījis pareizi. Ticu, ka arī jums ir bijuši tādi brīži, kad domās uzsitat sev uz pleca un sakāt "malacis, reāls nazis" vai arī meičuki… nezinu, ko tieši sev sakāt, varbūt "vau, tu gan esi baigā džuse", nu, vai kaut kā tā, bet galvenais, ka mums šī sajūta nav sveša. Nu, lūk, savā parastajā dzīvē šo jūtu diezgan bieži, bet Ēstmīļa dzīvē gan sanāk gaužām reti. Biežāk sev saku "eu, tu ko, pilnīgs lohs" vai piemēram "nu nah tur vajadzēja iet/to ēst" vai arī... okei, nevedīšu jūs savas apziņas tumšākajās dzīlēs, īpaši tāpēc, ka šis nebūs stāsts par to. Bet šis būs stāsts par principu pārkāpšanu: es vienkārši devos garšīgi paēst uz vietu, kas ne reizi nebija mani pievīlusi, un, lai gan notikums nav nekāds svaigais, tas tomēr iezīmē ko jaunu manā daudzšķautņainajā personībā.