septiņpadsmit (mīnus piecpadsmit) pavasara mirkļi... Rosemarīnē un Koyjā
Nu ko, pirms brīža esam piedzīvojuši/pārdzīvojuši kārtējo mūsu gastronomiskās pasaulītes globālo notikumu – Rīgas restorānu nedēļu, un, kā jau tas pierasts, ir ļoti maz laba, ko par to pastāstīt. Kompāniju sastādīt un par vilšanos maksāt gribošo draugu un domubiedru loks kļūst aizvien šaurāks, ēdienu, ko atcerēties ar labu, – arvien mazāk, bet pārdomas par naudas iztērēšanas lietderīgumu šajā pasākumā piemeklē jo biežāk. Diemžēl nav pieejama statistika par Restorānu nedēļas rentabilitāti ēdinātājiem, un līdz galam nav skaidrs iemesls, kas liek tiem pasākumā piedalīties, bet novērojumi no "malas" šo to tomēr ļauj nojaust. Ne velti vairāki restorāni pieslēdzās tikai uz vienu no divām akcijas nedēļām, daži īpašo piedāvājumu piedāvāja tikai noteiktās dienās vai stundās, savukārt patiešām izdevīgi piedāvājumi, kuri, kā solīts, ļauj nobaudīt trīs ēdienu maltīti, nepaliekot bez biksēm, ir vien piektā daļa. Pārējie nekautrējoties piedāvā to pašu, kā pieredze rāda, visbiežāk viduvējo ēdienu par "nieka" 35 vai 40 naudiņām, kas kopsummā ar kādu uzdzeramo diviem cilvēkiem rezultējas 100 eiro, par ko ir normāli būtu gribēt vismaz būt priecīgam, bet katrā ziņā ne nožēlas pilnam.