ĒDNĪCAS LĪMEŅA MALTĪTES RĪGAS RUDENS RESTORĀNU NEDĒĻĀ
Kā ierasts, divas reizes gadā Rīgā norisinās restorānu nedēļa, un, kā ierasts, neko labu tā nesola, un, lai gan uz papīra viss ir skaisti, dzīvē iespēja tikt pārsteigtam patīkami ir ļoti niecīga, arī neskatoties uz lielu devu optimisma. Un optimisms, kā man likās, ir viena no manām galvenajām īpašībām, ja neskaita labo ēstgribu, izcilo spēju būt tolerantam un līdz ideālam atstrādāto prokrastināciju, ko regulāri varat novērot arī jūs, kamēr vairākas nedēļas gaidāt, kad tad beidzot viņš (tas ir, es) pastāstīs, kā gājis ar ēšanu. Te es varu piekrist, jo cik gan ilgs laiks vajadzīgs, lai pastāstītu par trīs ne pārāk veiksmīgiem ēdieniem. Katrā ziņā tie, kas mani uzklausa dzīvē, nevis lasa, ko esmu sarakstījis, manus žultainos vārdus, ko pavada aktīva žestikulācija un atsevišķu "mātes valodas" vārdu lietojums, dabū dzirdēt gandrīz uzreiz pēc restorāna apmeklējuma, un parasti šis process, ieskaitot sviestmaižu pagatavošanu un atlaišanos dīvānā, aizņem ne vairāk kā minūtes piecpadsmit.