PAVASARA RĪGAS RESTORĀNU NEDĒĻA 2016 - BESTSELLER
Tā nu ir sanācis, ka laika apstākļi ir tā lieta, ko nekādi nevaram mainīt, lai gan sekojot laika prognozei internetā, rodas iespaids, ka šajā jomā ir ļaudis, kas to var gan, jo kā gan citādi var izskaidrot faktu, ka nekas no solītā, veselas nedēļas garumā, praktiski nepiepildās?
Ar ēšanu restorānos ir līdzīgi - viskautko sasola, bet iedod tikai daļu un visbiežāk ne tādu kā solīts. Nesaprotama realitāte un neizskaidrojama situācija. Līdzīgi ar mani notika arī šoreiz (ak kāds pārsteigums!) Bet par visu pēc kārtas:
Tātad, kārtējā Rīgas restorānu nedēļa, kuru gaidot, aplauzos gan "baudot" Francijas kulināro mantojumu AVALONĀ, gan neveiksmīgi dodoties uz Siguldas restorānu nedēļas dalībnieku GARŠAS FREKVENCI, kā rezultātā esmu reāli uzvilcies un ar milzu ekspektācijām uz gaidāmo notikumu.
Pirmais pārsteigums bija ļoti daudzie (53) iesaistītie, dažāda kalibra ēdināšanas uzņēmumi, kas vēlējās prezentēt sevi caur šo salīdzinoši lēto pasākumu (15-20EUR), kas liek domāt par to, ka cīņa par klientu tomēr notiek, lai gan rezultāts (ēdiens) ne vienmēr to atspoguļo.
No sākuma, nevarēju saprast pēc kādiem kritērijiem izvēlēties - vai pēc restorāna, vai pēc piedāvājuma, vai pēc kā cita. Kad izpētīju ēdienkartes kļuva daudz vieglāk. Saprotu, ka īstam gastromānam un gurmānam būtu jābūt bezbailīgam un jādzīvo ar vēlmi nobaudīt visu jauno, jābūt atvērtam eksperimentiem un jāvēlas izjust vēl nebijušas garšas, bet ņemot vērā visu manu līdzšinējo, diemžēl vairumā gadījumu, negatīvo pieredzi, esmu kļuvis ļoti piesardzīgs un vienkārši vēlos nobaudīt ko garšīgu, skaistu, nesamākslotu un saprotamu. Tā kā atmetu visas neskaitāmās bērzu sulu marinādes, nātres, pienenes un to pumpurus, rabarberu viskautko, skābenes visos iespējamos veidos un paliku pie manuprāt saprotamā, ko piedāvāja Bestsellers.
Un tikai tagad, kad rakstu šo stāstu un raugos ēdienkartē un ēdienu bildēs, pamanu daudz ko tādu, kas vēl vairāk padara mani dusmīgu un neapmierinātu, jo līdz šim biju neapmierināts tikai ar ēdiena kvalitāti, bet tagad saprotu, ka tikām primitīvā veidā apmānīti. Un ne tikai ar to, ka ēdienkartē, redziet, izrādījās drukas kļūda (gan LiveRiga publicētajā, gan uz vietas, restorānā esošajā, kā paskaidroja viesmīle, starp pirmo un otro piedāvājuma ēdienu nav ierakstījies vārdiņš "vai", kas viennozīmīgi maldina apmeklētājus, kas ir pārliecināti, kas baudīs gan zupu, gan salātus), bet arī ar citām niansēm, ko esot uz vietas un cīnoties ar knapo, pašvaki pagatavoto, bet protams, skaisti noformēto ēdienu pat nespēju noformulēt.
Bet nu, pie lietas.
"Latvijas vēžu biska zupa (!?) papildināta ar stores salātiem."
Iepriekšējais mans mēģinājums baudīt bisku bija ļoti neveiksmīgs (Avalons) tāpēc šoreiz izjutu zināmu bijību pret šo ēdienu, solītie stores salāti intriģēja un savā galvā spriedelēju, kā tas viss kopā būs pasniegts. Nenoliegšu, ka pasniegts bija jauki, lai gan uzreiz sapratu, ka salātiem būs mazuma piegarša un bažījos, vai zupas šķidrums, kas tika uzliets uz šķīvja pēc atnešanas būs pietiekoši karsts un vai efektīvai pasniegšanai netiks upurēta ēdiena kvalitāte. Diemžēl manas bažas bija pamatotas. Šķidrumiņš bija knapi remdens un praktiski bezgaršīgs. Labi, ka "salātos" bija, kā viesmīle paskaidroja - putots safrāna krēms, kas man personīgi neko neizsaka, jo kā mēs zinām, safrāns ir garšviela, bet priekš krēma ir vajadzīgs vēl kaut kas. Lai nu kā būtu, šis krēms, kas bija diezgan sāļš, bija vienīgais, kam piemita jebkāda garša šajā ēdienā. Samaisot to ar zupu, parādījās sajūta, ka vismaz sāls šajā zupā ir piebērta. Nekādu vēžu, pat ne zivju garšu nesajutu un biju reāli neapmierināts. Var teikt, ka ar skaudību noraudzījos uz pie blakus galdiņa sēdošām dāmām, kurām, acīmredzot, apēstais izraisīja sajūtas, kas bija diametrāli pretējas manējām.
"Grilēti liellopgaļas medaljoni pasniegti ar kartupeļu terīni, "Portobello" sēnēm un sarkanvīna mērci ar dzērvenēm"
Nesaprotu, kāpēc sēņu nosaukums jāraksta ar lielo burtu un pēdiņās?
Pirmais, ko pamanīju, bija čupiņa savītušu zaļumu. Nākošais bija kartupeļi. Vien uzmetot tiem skatienu redzams, ka kartupeļi ir nedacepti. Un vispār, tā nav nekāda terīne, varbūt gratēns (gratin), bet noteikti ne terīne. Neiedziļināšos šo ēdienu pagatavošanas niansēs un atšķirībās, vien piebildīšu, ka katram ēdienam ir sava pagatavošanas tehnoloģija un atšķirīgs rezultāts, ko katram profesionālim vajadzētu zināt gan. Šoreiz pat nav būtiski tas, vai ēdiens nosaukts pareizi, tas vienkārši ir bezgaršīgs, sauss, ne līdz galam gatavs un punkts!
Parunāsim par gaļu. Pēc izskata tīri simpātiska. Pārgriežot skaista, rozā, sulīga, bet kad mēģināju ēst .... kas par ..... ? Pilnīgi sīksta un nesakožama. Esmu pārsteigts. Mēģinu vēl, bet nekas nemainās. Tad man lēnām pielec. Ēdienkartē nav rakstīts no kādas, tieši, liellopa daļas ir šie medaljoni, kas dod pavāram iespēju brīvi izvēlēties jebko. To viņš nekautrējoties ir izdarījis un izvēlējies grilēšanai vai cepšanai visnepiemērotāko gabalu ar lielu cīpslu visam cauri. Ļoti žēl, jo diez vai labā gaļas krāsa var atsvērt to, ka lopiņš nav sakožams.
Visā šajā skumjajā stāstā aizmirsu piebilst, ka ar lielo burtu pieteiktās un pēdiņās ieliktās portobello sēnes, vai precīzāk ceturtdaļsēne arī tur bija.
"Latvijas zandarts pasniegts ar zaļo zirnīšu biezeni, karamelizētiem dārzeņiem un fenheļa mussu"
Tik daudz ko nesaprotu, ka pats sev jau sāku justies kā pamuļķis, bet tiešām man nav skaidrs, pat ar visu manu lielo Latvijas patriotismu, kāpēc ir tik svarīgas piebildes par zivju izcelsmes valsti, īpaši ņemot vērā to, ka neviens klients tāpat to nespēs nedz apstrīdēt nedz apstiprināt, tāpat kā neviens pavārs to nevarēs atpazīt pēc sejas (vai kas tur zivīm ir). Labāk būtu pacentušies pagatavot to zivi kvalitatīvi, nevis apelējuši pie patēŗētāja patriotisma. Tas tā, pārdomas ne tikai par šo konkrēto Bestsellera zandartu, kas taisnību sakot bija pat diezgan patīkams.
Salīdzinot ar liellopu, zivs ir pelnījusi uzslavas un lai gan tai praktiski nav pievienotas garšvielas, kaut vai sāls, tomēr pēc struktūras un garšas tā ir ļoti laba. Pa šķīvi izsmērētais biezenītis knapi remdens, pat neskatoties uz to, ka ēdiens tiek pasniegts uz silta šķīvja, bet par karamelizētiem dārzeņiem nosaukts burkāns, pusminipatisons un puse no maziņa cukini.
Fenheļa muss tik maigs, ka pazaudējis fenheļa garšu, toties mazie zirņu biezeņa pikucīši, tiešām garšoja pēc zirņiem.
"Aveņu siera kūka pasniegta ar upeņu želeju un svaigām ogām"
Ļoti saldas, veselas avenes. Ļoti garšīga, spēcīga upeņu želeja. Un kūka. Kad izlasīju aveņu siera kūka, iedomājos siera kūku maigi rozā krāsā, ar veselām avenēm, kas ar savu svaigumu kontrastē ar siera masas saldumu. Domāju, ka notikusi kļūmīte, bet varbūt mānīšanās. Siera kūka, lai gan bija diezgan garšīga, tomēr vairāk garšoja pēc baltās šokolādes kūkas un jo ilgāk tā atradās siltumā uz šķīvja, jo izteiktāka kļuva tās garša, kurā nebija ne miņas no avenēm, vai vismaz no aveņu aromāta. Īpaši gribu uzteikt kūkas pamatnīti, kas par prieku man nebija no cepumiem un pat ne no parasta biskvīta. Apakšiņa bija vislabākais šajā desertā jo tās konsistence pat vairāk līdzinājās braunijam, nevis biskvītam jo bija nevis sausa un drupena, bet tāda kā mitra, nedaudz ķepīga (labā nozīmē) un patīkama pēc garšas. Var teikt, ka kopumā kūciņa nebija slikta, vienīgi tā nebija solītā.
Tāds piedzīvojums.
Plānoju doties uz vēl vienu pavasara restorānu nedēļas dalībnieku uz kuru citādi diez vai vispār reiz ietu. Šī vieta netiek kā īpaši popularizēta, ne ar kādu skanīgu vārdu, ne ar kādām atsauksmēm, tā kā esmu ieintriģēts un cerību spārnots!
Un ļaudis, gribu beidzot "novilkties"no ēdiena!!! Ļoti gribu.