DEMOKRĀTISKĀ itāļu VIDUVĒJĪBA - DA ROBERTA
Tagad, kad esmu nedaudz nomierinājies Raunas eklēru tumšās puses sakarā (Ēstmīlis FB 07.04.) un pārskatījis interpunkcijas un ortogrāfijas kļūdas, kas izrādās, citēju: "pilnīgi maitā uzticību manam viedoklim un nedod man tiesības būt kritiskam pret citu padarīto", pat gadījumā, kad esmu pats to visu apēdis, kā aizrādīja kāda no manu rakstu lasītājām.... Nu, nē, to gan es nedarīju un netaisos darīt, tā kā piedodiet tie, kam ar šo ir problēmas un iesaku valodniecības jautājumus doties risināt kādā specializētajā vietnē, bet es atļaušos atgriezties pie tā, ar ko parasti šeit nodarbojos, - pie ēšanas un stāstīšanas.
Tātad, kādu laiku atpakaļ pamēģināju pseido Itālijas virtuves sasniegumus vietējā Itāļu restorānā DA SERGIO. Rezultātā biju krietni vīlies, īpaši ņemot vērā to, ka pietiekoši skaidri zinu, kāda patiesībā ir Itāļu virtuve un cik tālu viss ko ēdu bija no gaidītā. Tagad, kad pagājuši vairāki mēneši kopš šī apmeklējuma, nācās pamēģināt šī reģiona virtuvi atkārtoti un, diemžēl, ar gandrīz tik pat vājām sekmēm kā iepriekš. Par šo vietu iepriekš zināju vien to, ka nesen ir mainījušies tās īpašnieki un ka tā atrodas diezgan nepievilcīgā rajonā, kur netālu atrodas kāda zināmāka ēstuve - Bruņinieku 63 (kur reiz piedalījos ļoti viduvēja branča notiesāšanā) kas, diemžēl, ne par gramu nepadara šo rajonu pievilcīgāku cilvēku acīs.
Ienākot iekšā, pirmā doma, kas ienāk prātā, ir, ka šeit vislabāk iederētos bēru mielasts. Pat nezinu kāpēc! Varbūt tāpēc, ka šeit tik kluss un drūms. Tiešām nezinu! Kur dzīvīgums, troksnis, smiekli, mūzika? Aromāti, krāsas un apaļīga itāliete, kas apskauj ienākušos un līganā gaitā pavada tos līdz galdiņam jau pa ceļam piedāvājot kādu malku vīna? Ko?! Jānolaižas uz zemes? Kāpēc gan, ja tā priekš manis un, domāju, ka arī priekš daudziem no jums, ir vīzija par itāļu restorānu? Gribu to tieši tādu - dzīvu, aromātisku, sulīgu un gardu!
Nu, ja, bet realitātē sanāk tāda viduvēja ēdnīcas līmeņa ieskrietuve vienā no skumjākajiem Rīgas krustojumiem. Bet nu pie ēdiena...
Mīdijas baltvīna - sviesta mērcē ar ķiplokmaizi EUR 6,90
Atturēšos no attieksmes, vien darīšu zināmus faktus - kaudzīte izskatās paliela, bet, dīvainā kārtā, pa vidu čupiņa ar tukšiem mīdiju vākiem un vairākas mīdijas vienkārši sakritušas šķīvja apakšā (uz brīdi gandrīz biju gatavs pārskaitīt cik vāku un cik mīdiju, jo izskatījās, ka vāku ir reāli vairāk). Nesaprotu, kas tāds ir jāizdara, lai panāktu šādu rezultātu! Biezā slānī sīpoli, mazliet zaļumi un pavisam nedaudz kartē pieminētā baltvīna - sviesta mērce, kas ir ļoti sāļa. Ķiplokmaize - pāris šķēles no veikalā nopērkamās bagetes ar nedaudz mitru vidu. Kā jums tas izklausās? Jā, tieši tā tas arī garšoja!
Gulašzupa EUR 4,90
Atkal par faktiem. Kubiņos sagriezts burkāns, paprika, nedaudz tomāti, šampinjoni un daži miniatūri gaļas gabaliņi, tādi kā noskrubināti no kauliņa. Garša pliekana, ar nelielu skābuma piegaršu, stipri atsit tomātu pastu, taukainie pleķi uz šķīvja malām vairāk atgādina par eļļu nevis par stipru gaļas buljonu. Kā jums? Gribat attieksmi? Nu pilnīgs čau! Kā skolas ēdnīcā!
Cūkas filejas medaljoni bekonā ar Mocarella siera cepurīti un ceptām pākšu pupiņām EUR 8,80
Siera cepurīte - tas skaļi teikts! Moška naģene? Cieta, pārcepta un nesaēdama. Diemžēl, visus šos epitetus varu attiecināt uz medaljoniem kopumā, jo viss pārējais bija tieši tāds pats. Bekons - pilnīgi ciets un sīksts, bet pati cūkgaļa - sausa un saēdama ar grūtībām. Nedaudz pažagojos, uzdzēru ūdeni un apēdu bazilika lapu, kas šeit, acīmredzot, nokļuvusi kļūdas pēc, jo nekādi neiederas uz šķīvja. Tomēr - ne tik strauji. Vēl ir arī pupiņas. Un tās, kā par brīnumu, ir labas. Pats arī tā mēdzu cept - ar ķiplociņu un ķirštomātiņiem. Tas dod iespēju šim salīdzinoši vienkāršajam produktam piešķirt neaudz aromāta un aizrautības. Bez tam, labi ir tas, ka pupiņas kā piedevas var iegādāties atsevišķi. Laikam vajadzēja ņemt tikai tās...
Pīles krūtiņa ar violeto sīpolu marmelādi, risotto un grilētiem dārzeņiem EUR 14,50
Uzmetot aci, izskatās tā neko, vien par risotto uzreiz kļūst skaidrs, ka nebūs labi - tas uz šķīvja kā tāds stingrs, sauss rīsu tornis, kas kā jau mēs visi zinām neko labu par ēdienu neliecina. Pagaršojot izrādās, ka tas ir ne vien tāds, kā iepriekš teicu, bet pie tam vēl pilns ar diezgan stiegrainiem spinātiem, kas caurvijuši rīsus un tāpēc diezgan grūti atdalās ar dakšu. Grilētie dārzeņi labas konsistences - kraukšķīgi un ar patīkamu aromātu, bet ne visi. Baklažāns visu sabojā - tas ir vareni eļļains kā ar eļļu piesūkusies švamme. Tāpēc nākas atzīt, ka iepriekšējās pupiņas bija krietni labākas visādā ziņā. Un par pīli. Teikšu tā - tā nebija tik traki sausa kā pirms tam aprakstītā cūkgaļa, bet tāpat ļoti tālu no ideāla, lai gan ādiņa bija kraukšķīgāka nekā citās vietās, šoreiz izskatās, ka kraukšķīgai ādai tika upurēts viss pārējais un krūtiņa pabija karstumā pārāk ilgi. Vien dažas minūtes to šķīra no ļoti laba rezultāta. Žēl!
Šokolādes braunijs ar saldējumu un ogu mērci EUR 4,50
Varbūt, ja pavārs būtu vairāk uzmanības pievērsis ēdienu kvalitātei nevis nodarbojies ar pūdercukura bārstīšanu uz šķīvja, rezultāts būtu labāks, bet citādi tas sanāca kā sanāca - braunijs nebija nekāds braunijs, jo tam jābūt ķepīgam un ar bagātīgu garšu, bet izrādījās kā sauss kēks un diezgan pliekans, saldējums no veikalu lētā gala, ogu mērce - nekā īpaša, bet, nezinu vai pamanījāt, arī šeit, tāpat kā pie zupas un cūkas - zirņa dīksts! Vai nav smalki, ko?
Tiramisu EUR 4,50
Nepietiek ar dakšu pūdercukurā un visuresošo zirņa zaļumu - vēl arī burciņa! Tāda sajūta, ka šamējie sen nav bijuši ārā un nezina, ka viss plūst un mainās, tai skaitā ēdienu servēšanas mode. Tik daudz arhaismu vienā šķīvī, precīzāk - akmens plāksnē...
Nu, ja, bet par ko īsti ir stāsts? Par tiramisu ir stāsts un tas, par brīnumu, bija tiešām labs! Pilnīgi neticami. Vismaz maziņš gabaliņš no kā mazliet itāliska! Vienīgi izskatās, ka pietaupīts krēms, jo augšējā dāmu pirkstiņu kārta pilnīgi bez tā, vien nobērta ar kakao. Bet citādi - paldies vismaz par šo. Redz kā sanāk, ja būtu ēdis tikai pupiņas un tiramisu varētu uzrakstīt slavas dziesmas, ko daļa no lasītājiem no manis gaida. Bet tā nācās rakstīt kā bija.
Jā, jā... Jau atkal redzu komentārus par tēmu: "Tam atkal viss slikti...", "Varbūt pats var labāk?", "Iemācies no sākuma likt komatus un tad raksti!" (labi, ka vismaz drīkstu ēst vai varbūt nē...?) un "Beidz vienreiz meklēt to dievišķo gaismu!"... Bet štrunts ar to!
Tālāk tiksimies pie kārtējās nacionālo dārgumu devas - pie eklēriem, kas ne pa jokam mūs sakustinājuši un sadalījuši vairākās nīdēju, mīlētāju, citādi domājošo un neitrālo novērotāju grupās, kas tagad vieni otriem mēģina pierādīt savu taisnību. Un ziniet ko...
Es tādās vienkārši iekšā neeju.