TREŠAIS TĒVA (MĀTES) DĒLS (MEITA), JEB LABI, KA NEKAS VĒL NEBEIDZAS. ROSEMARINE.
Trīs lietas – labas lietas. Trīs vīri laivā.
Trešais tēva dēls. Bada spēles. John Wick.
Trīs sivēntiņi galu galā! Un nedomājiet, ka man kas sagriezies
galvā. Nebūt ne! Tieši otrādi. Varu apgalvot, ka rudens (lai arī ne
pārāk tradicionāls) ir klāt. Un rudens ir mans mīļākais gadalaiks.
Jo ir drēgns, brīžiem lietains, vēss un krēslains. Cilvēki staigā
apģērbušies un ēd aizvien vairāk. Kas attiecas uz mani un manu
ēšanu, tad, jā, ja vien tas ir iespējams, arī es ēdu aizvien
vairāk. Labprāt iestrebju (jā, tieši tā ir jādara ar sātīgām,
karstām, saturīgām aukstā laika zupām) kādu skābo kāpostu vai
šķelto zirņu zupiņu, noslaukot zodu piedurknē un mēreni iesvīstot,
piekožot klāt kārtīgu rupjmaizes/sviesta šķēli, ik pa brīdim
piesaucot ļ. cien. prof. Danilānu, kurš tā arī pasludināja –
nebaidies no taukiem, un, ja ļoti gribi ēst vakarā, – ēd! Būtībā
tas ir viss, ko man vajadzēja zināt par veselības un ēdiena
savstarpējām attiecībām, bet Danilāna kungam silti varētu ieteikt
parmainīt gastroenteroloģiju uz psihoterapiju, jo cik daudziem no
mums, ēdiena atkarīgajiem, viņš spētu palīdzēt ar savu atbalstu,
iedrošināšanu, pozitīvismu (ja neskaita viņa pausto – kūkām
nē!).