"BAKEBERRY" JEBŠU VĪSTOŠAIS LE CHARME DISCRET DE LA BOURGEOISIE
27. febr. 2017,
Nav komentāru
Saprotu, ka tikai ar nosaukumu vien cauri netikšu, lai gan šis man likās tik izsmeļošs un īsts, ka uz brīdi pat biju gatavs atstāt visu kā ir, tikai nosaukumu. Bet tikai uz īsu brīdi. Pienākuma apziņa ņēma virsroku un nolēmu, ka pat neskatoties uz to, ka gandrīz noteikti saņemšu auditorijas lielākās daļas neizpratni un nosodījumu par manu viedokli, izstāstīšu visu kā bija, neļaujot nenormālajam apēstā cukura un krāsvielu daudzumam ietekmēt manu veselo saprātu!
MUUSU PIRMĀ VILŠANĀS ŠOGAD!
8. febr. 2017,
Nav komentāru
Esmu
nonācis paradoksālā situācijā un nesaprotu, kā man būs būt! Savā
topā šajā reizē apmeklētajam restorānam rezervēju skumjo 20. vietu
un lai gan kopš šī apmeklējuma jau pagājušas dažas nedēļas, vēl
joprojām, atskatoties, esmu reālā ņepoņatkā. Kaut ko līdzīgu izjutu
vien apmeklējot FERMU, kad piedzīvoju īstu realitātes šķelšanos.
Saprotu, ka nevienam, tai skaitā arī man pašam, manas neveiksmes
jau nav vairs nekāds pārsteigums, lai gan katru reizi kurp
dodoties, klusībā ceru, ka šī neveiksmju josla reiz beigsies.
Parasti cenšos izvēlēties restorānus, kas spriežot pēc publiskā
telpā pieejamās informācijas ar kaut ko ir īpaši - ar šefu, ar
ideju, ar vēl sazin ko, un savu vietu mūsu kulinārajā Olimpā
jau ir iekarojuši. Neslapstos pa pavārtēm vai pa apšaubāmas
reputācijas ēstuvēm, lai gan šad tad ienāk prātā domā noriskēt un
iespējams, visnegaidītākā vietā atrast īstu pērli... nu nē... tomēr
labāk nē.