PARDON LA FRANCE! AVALON.
Pārejam pie realitātes.
Vispirms, uz priekšdienām, ieteiktu lielāku uzmanību pievērst tieši tam, kādos restorānos šī akcija varētu noritēt, citādi var sanākt, ka "lielo baudīšanas prieku" var nākties gūt sēžot pie blakus galdiņa ar baru stipri iereibušu baltkrievu junioru hokeja līdzjutēju, kuru izmantoto cenzēto un necenzēto vārdu proporcija bija aptuveni 2:8.
Jāpiebilst, ka arī viesnīcu restorāni mēdz būt dažādi, bet apmeklējot tieši Avalon(u), nerēķinājos, ka sēdēsim gandrīz pie ieejas durvīm, jo acīmredzot taupības vai kādu citu iemeslu dēļ, restorāna tālākajā zālē, sestdienas vakarā visas gaismas bija izslēgtas un iespēja izvēlēties vietu pie kāda nomaļāka galdiņa tika liegta. Tā kā nācās baudīt (skaļi teikts) Francijas virtuvi (labi, ka zinu, ka tā mēdz būt arī savādāka), tā teikt internacionālā kompānijā (šeit domāju baltkrievu tēvaiņus pie blakus galda) un cerēt, ka citiem interesentiem ir gājis labāk jo viņi ir devušies uz kādu citu akcijā iesaistīto restorānu (vismaz uz Benjamiņu).
KŪKAS, KAFIJAS, SKUMJAS
Tā nonācu pie lēmuma - iemēģināt kūkas ar kofeīnu, t.i. melnu kafiju. Lai lielos apjomos lietotu espresso esmu par švaku, tāpēc palikšu pie melnas kafijas, pēc kuras arī ļoti labi var spriest ne tikai par paša dzēriena kvalitāti, bet arī par visādi izslavēto baristu spējām un pat par kafijas aparāta tehnisko un tīrības stāvokli, kas varbūt mūsu formātam nav tik svarīgi, bet nenoliedzami, spēj ietekmēt kafijas kvalitāti krūzītē.
FOREST
Dīvains, protams, šķiet arī fakts, ka neilgi pēc iekļūšanas 2015. gada 30. labāko restorānu topā, šeit mītošais Kilimanjaro aizvērās, lai pēc neilga laika atvērtos atkal, bet nu jau kā Forest. Savā ziņā tas ir apsveicami un, iespējams, ka restorāna īpašnieki sajuta kādas īpašas, citiem nemanāmas vibrācijas, kas lika pārskatīt savu biznesu un pārlikt akcentus uz plašākam klientu lokam saprotamām vērtībām ēdienā.
Lai nu kā tas nebūtu, nemainīgs ir palicis galvenais - jauka apkalpošana, skaists un garšīgs ēdiens un patīkama atmosfēra.
Par Foresta
ģeogrāfisko priekšrocību un neatkārtojamo skatu aiz loga savā
apskatā, kādā no "Sestdienas" numuriem jau rakstīja augsti
cienījamais Zirņa kungs, tāpēc vien piebildīšu, ka jā, ja izdodas
apsēsties pie loga, tad operas namu var vērot pēc sirds
patikas.
BLAUMAŅIELAS LĀSTA TURPINĀJUMS. KOLEKCIONĀRS, KA TAVU...
Ne vella! Nevienam nekas nedraud, vismaz ne no šīs puses. Neesmu vēl izlēmis, vai šis ir sliktākais Nr.1, vai tomēr Nr.2, bet skaidrs ir viens - ja nevari-nedari. Galu galā ir tik daudz vietu, kur var aiziet patīksmināties par skaistiem traukiem, tai skaitā latviešu mākslinieku radītiem, daudz kur tos var arī nopirkt, tiesa gan par diezgan neadekvātām cenām, kā jau lielāko daļu pašmāju darinājumu.
Turklāt, ja ēdiens ir garšīgs, skaisti pasniegts un uzservēts skaistos traukos, gandrīz mākslas darbos, tad tas ir brīnišķīgs komplekts, ko varam baudīt ar daudziem receptoriem, to uztveram kā vienu veselu pilnību , kas sniedz mums daudzpusēju baudu!! Bet ja ēdiens nav baudāms, tad, piedodiet, nav svarīgi no kādas z/a ir zivs, no kādiem traukiem Tu ēd, vai kādā vietā tas notiek, vispār nekas vairs nav svarīgi, jo ēdiens taču nav baudāms!!! Un pie velna krūzes ar pumpiņām, stilīgos krēslus, gleznas pie sienām un izdomāto auru - vienkārši iedodiet garšīgu ēdienu!!! Tas ir viss ko gaidu. Varu paciest, ja sienas ir plikas vai ēdienkarte ir uz A4 formāta nevis uz pseidoavīzes, bet reāli nevaru pieņemt, ja mani čakarē ar ēdienu!
Tik tālu ar emocijām. Pārejam pie faktiem.