MELNIE MŪKI. JEB, KUR IESPRŪDIS LAIKS?
Par vienu no šādām vietām pastāstīšu, lai gan vēl neesmu līdz galam priekš sevis noformulējis, vai tas vispār ir vajadzīgs, ka šī vieta vēl eksistē, tomēr noņemu cepuri viņu priekšā, ja ne par spēju mainīties, tad vismaz par spēju izdzīvot gan.
Tātad, Melnie mūki. Esmu šeit bijis gadus piecpadsmit atpakaļ, kad šis restorāns, vismaz interjera ziņā, vairāk atbilda savam nosaukumam. Tad tas bija tumšāks, ja nemaldos, ar tumšu, jau padilušu mīksto grīdas segumu un kā tagad atceros, ka ēdu steiku, bet mana kompānija kautrīgi mielojās ar persiku un saldējuma desertu. Gadiem ejot, restorāna interjers piedzīvojis patīkamas izmaiņas un kļuvis gaišāks, vieglāks un eiropeiskāks, bet kas attiecās uz ēdienkarti un ēdieniem, tad šī sadaļa, pēc manām domām, nav spējusi mainīties, attīstīties un augt. Un šeit nav runa par to, ka var pieturēties arī pie klasiskām vērtībām. To var un pat vajag. Bet runa ir par ēdiena kvalitāti, noformējumu un vēstījumu. Šeit ēdienkartē nav "odziņas", bet ēdienu garša un saturs, maigi sakot, liek nedaudz vilties. Varētu teikt, ka šeit var nākt cilvēki, kas vēlās pub ēdienu restorāna gaisotnē. Ja vēlaties apēst lielu porciju, bez pretenzijas uz smalkumu, ar diezgan primitīvu noformējumu un garšas niansēm, tad šī vieta var priecēt. Iespējams, ka izvēlējāmies nepareizos ēdienus, bet vai tad restorānā visam nav jābūt līmenī? Vai tad gulašzupa restorānā drīkst garšot kā no konservu burkas un vai tad normāli ir, ja labākās atmiņas no vakariņām saistās ar pasniegto maizīti un sviestu?
Bet nu pie lietas.
Cēzara salāti ar tīģergarnelēm EUR 7,50
Cēzara salāti vispār ir ēdiens, kurā izpausties ir grūti. Tie visur izskatās līdzīgi kā brāļi un vienīgais kā pavārs var izcelties, tas ir ar mērci, produktu kvalitāti un noformējumu. Šī Cēzara mērce sajūsmu neizraisīja, jo īsti nevarēju saprast garšu, bet noformējums izraisīja smaidu, jo tīģergarneles tika pasniegtas ar norautām galvām, bet to garās ūsas nedaudz traucēja, jo maisījās pa šķīvi. Grauzdiņu vietā tika pasniegti daži tostermaizes trīsstūrīši, kas likās nevis apgrauzdēti, bet apkaltuši, jo tiešām nezinu, kā var apgrauzdēt maizi vienlaicīgi to saglabājot pilnīgi baltu.
Liellopu filejas karpačo ar rukolas salātiem EUR 7,50
Tik taupīgu karpačo līdz šim nebija nācies ēst. Gaļa bija sagriezta, pat varētu teikt izsmērēta pa šķīvi tik plāni, ka knapi varēja just tās garšu. Virsū paprāva rukolas kaudze ar ķirštomātiem, saujiņa ciedru riekstu un balsamico šļaksts. Tas arī viss ēdiens. Tagad saprotu, kāpēc liellopa un biešu karpačo šeit ir gandrīz vienā cenā, lai gan nesaprotu kā pēkšņi mūsu pašu parastā biete ir kļuvusi tik dārga. Bet tas nekas, jo arī siļķes tartars un laša tartars cenā šeit īpaši neatšķiras.
Karaliskā zivju zupa EUR 9,50
Izlasot šos maģiskos vārdus - karaliskā zivju zupa, nodomāju, ka man ir paveicies, jo karaliskā taču nozīmē - brīnišķīgu, aromātisku, dažādām zivīm un citiem jūras produktiem bagātu, saturīgu ēdienu. Vajadzēja kļūt uzmanīgam, kad viesmīle ieminējās, ka tur iekšā ir jūras produktu kokteilis, bet vai tad es spēju iedomāties, ka zupā ar šādu nosaukumu iekšā tiešām būs vienkārši saujiņa ar saldēto jūras kokteili no lielveikala un daži gabaliņi zivs. Jā, un viena garnele ar tām pašām garajām ūsām, kas mērcās zupā un nedaudz traucēja ēšanas procesu. Īsāk runājot, šajā ēdienā nesajutu neko no gaidītā, vien piepildīju kuņģi ar palielu šķidruma devu, bet taisnības labad piebildīšu, ka tā tāpat, viennozīmīgi bija krietni labāka par iepriekš pieminēto, šeit dabonamo gulaša zupu. Un tas ir traki skumji.
Ātes steiks ar grilētiem dārzeņiem, pildītu volovānu un apelsīnu baltvīna mērci EUR 11,50
Labākais no šī vakara ēdieniem. Ja runājam par zivi. Āte ir mana mīļākā zivs - maiga un sulīga un šī tāda bija, lai gan lai sabojātu āti, tiešām ir krietni jāpacenšās. Viss pārējais, kas bija uz šķīvja, sākot ar deviņdesmito gadu stilā sagrieztu gurķi, kaltētu apelsīna šķēli, papriku, citronu, trauciņu ar mērci un volovānu, kas nebrīdinot bija pildīts ar ļoti asu salsu man šķita kā no dažādām operām un puse no tā, kas bija uz šķīvja bija lieka. Pēc mērces garšas nevarēju atpazīt ne baltvīnu ne apelsīnu, bet salsa, kā jau teicu, bija ļoti, loti asa, kas pēc būtības negāja kopā ar maigo zivi. Šajā brīdi sāku domāt, ka šeit valda sava veida cenas un ēdiena proporcija, kad jāizdara izvēle starp kvalitāti un cenu, priekšroka tiek dota cenai, vai arī cena vienkārši atspoguļo šefpavāra iespēju augstumus. Apmēram tā - nu ko var gribēt pa 11 EUR?
Cūku ribas ķiploku, balzamiko un dzērveņu mērcē ar kartupeļu ripām EUR 8
Ja šādu ēdienu saņemtu pabā pie alus, būtu pārlaimīgs, bet restorānā, tomēr vēlos baudīt restorāna cienīgu ēdienu. Pirmais, kas acīmredzami nesaskan ar ēdienkarti ir kartupeļu ripas. Lai kas ar to nebūtu domāts, uz šķīvja to vietā ir tādi kā pus vai trešdaļkartupeļi, bez tam nedaudz paprika, marinēti sīpoli un marinēts pipars no veikalā pirktas burciņas. Tāds lūk stils. Ribiņas bez aromāta un kādas īpašas garšas, lai varētu teikt - jā, tas bija super! Bezpersonisks ēdiens, kas vairāk līdzinās komplekso pusdienu piedāvājumam.
Trusis ar sēņu ragū, burkāniņiem un kartupeļu ripiņām EUR 15
Truša gaļa ir ļoti liesa, tāpēc gatavošanas procesā, tai jāpievērš īpaša uzmanība lai trusis nekļūtu sauss un nebaudāms. Mūkos par to neviens neko laikam nezināja, jo mana truša kāja bija sausa, stiegraina un negaršīga. Ēdienkartē pieminētie burkāniņi izrādījās vienkāršas, lielas, knapi apceptas, cietas burkānu ripas, bet sēņu ragū izrādījās gabaliņos sagriezta paprika ar šampinjoniem! Oho! Tas tik ir domas un profesionalitātes lidojums.
Tādas, piedodiet, atraugas no pagātnes. Visu cieņu spējai izdzīvot, bet vai ar to pietiek? Saprotu, ka ārzemju iebraucēji šo vietu apmeklēs tāpat, jo šeit ir Vecrīga, bet vienīgais, kas varētu uzrunāt vietējos, ir pieticīgā cena uz daļu no ēdieniem, un varbūt atmiņas...
Protams, ir kaut kas aizkustinošs šajos centienos būt vienlaicīgi mūsdienīgam un klasiskam, it kā veidot kaut ko savu, bet iekļauties kopējā bildē (tas par šefu). Pagaidām nevar redzēt ne ko īpašu garšā, ne ko īpašu izskatā. Kā pirmie neveiklie bērna soļi, pēc kuriem sagaida vai nu kritiens, vai arī nē. Lai Jums veicās atrast savu seju un būt kam vairāk, kā veco Mūku slābanam atspulgam!
Neskumstiet mani domubiedri un kvalitatīvās ēšanas speci!
Tuvākajās dienās pastāstīšu par kādu siltu, jauku un garšīgu kūku un kafiju vietu Vecrīgā un tad jau apciemošu vēl vienu ilgdzīvotāju ar pavisam citu stāstu.