NEDIENAS ar BURGERIEM! STREET UN B BURGERS.
Tik daudz dažādas domas jaucās pa galvu!
Pārsvarā par to, ka ir tumšs un auksts, ka jāpiespiež sevi startēt no mājām, ka reti kurš iemesls ir pietiekoši nopietns un neatliekams, ka apetīte ir nemainīgs lielums un ka to vajag remdēt. Dažreiz gribās ko vienkāršu, lai var riktīgi nošmucēties, lai var nedomāt par to kā tas izskatās, lai var izlietot veselu čupu ar salvetēm, bet tāpat, mājās braucot just ēdienu smaržu, kas nāk no pēc ēšanas nemazgātajām rokām.
Tāpēc dažas dienas atpakaļ iedomājos, ka varētu ēst burgerus. Pēc būtības tas precīzi iekļaujas manās dīvainajās vēlmēs par nošmucēšanos un visu pārējo, kas ar to saistīts. Līdz šim, manas attiecības ar burgeriem, aprobežojās ar McD un Street Burgeru. Mierīgi! Uz McD negāju!
Tātad mans smalkais plāns bija iet uz Street Burgeru, kut domāju ēst T-Bone steiku, rostbifa salātus un pāris burgerus , līdz paliek nelabi! Tagad manā "klasifikātorā" ir divi dažādi "nelabi". Pirmais ir tad, kad esi pārēdies, nosmērējies ar mērcēm, sīpoliem un gaļas gabaliņiem bet laimīgs, jo viss ir superīgi un otrs kad esi pārēdies, nosmērējies un t.t., bet neesi laimīgs, jo saproti, ka ēdi, jo pasūtīji, nevis tāpēc, ka garšo, ka tas ko pasūtīji, pēc garšas un satura nav tāds kā cerēji un gaidīji, un vispār, ka tas, pēc kā patiesībā nāci, vispār ir beidzies (vai arī nemaz nav bijis, kas to lai zin) Uzreiz varu piebilst, ka pateicoties vilšanās sajūtai, ko piedzīvoju, šeit, tā teikt, bonusā, uzreiz aizgāju uz B Burgeru, kā vēlāk izrādījās, lai dubultotu savu vilšanās sajūtu. Draņķīgi, ko lai saka!
Bet nu, pie detaļām. Street Burgerā esmu bijis pāris reizes, no kurām vienu reizi ēdu T-Bone pazoli, atvainojos, steiku, grauzu kartupeļu salmiņus, primitīvus dārzeņu salātus un lielu burgeru ar neatceros ko, bet vienīgais, kas toreiz manī izraisīja sajūsmu, bija iespēja pa fiksētu samaksu dzert limonādi no automāta neierobežotā daudzumā! Braucot garām Dzirnavu/Brīvības ielām, kur autostāvvietas stūrī kādreiz šī ēstuve atradās, konstatēju, ka šeit tagad ir cits nelaimes brālis - B Burgers, ko slimīgas sagadīšanās rezultātā, apmeklēju arī šovakar. Par visu pēc kārtas. Tātad, es, pietiekoši apgarots, ar gatavu izvēli galvā, ar superīgu kompāniju, nedaudz salijis un mitrām kājām tuvojos. Jau pa gabalu redzu ļoti baltu telpu, kas pat esot ārā, lietū, liekās vēsa un neuzrunā. Ja pareizi atceros, tad kādreiz šeit bija Pica LuLū, bet varbūt kļūdos.
Ejam iekšā nelielā ļoti vēsi gaišā telpā, bez kripatiņas omulības vai dzīvīguma. Laikam šim „strītam” prototips ir kādas mazapdzīvotas,
izmirstošas pilsēteles ieliņa – drūma, tukša, vēsa. Lai vai kā, tas mūs nevar atturēt, neskatoties
uz to, ka vieta ne tikai neizskatās aicinoši, bet pat rada vēlēšanos tīties
prom. Par tālāko pat nezinu kā pastāstīt. T –Bone steiks nav, rostbifa salāti
nav, jo nav taču liellops!!!! Šito nesapratu!!! Kā nav?? Vispār nav? Nē, esot beidzies. Ā, saprotu, te tik daudz ēd
steikus, ka tie vienkārši beidzās, jā, esmu dzirdējis par tādiem restorāniem,
kur tā mēdz notikt, kad iepirkts ir par maz. Te man prātā ataust Street Burgera filozofija, no mājas lapas ar ko katrs, kam nav slinkums, var remdēt savas aizskartās jūtas - "Mūsu filozofija ir būt godīgiem pret mūsu klientiem un sniegt vislabāko
no tā, kas ir atrodams tepat - LATVIJĀ. Liellopa gaļa, jērs tepat no
Latvijas laukiem. - Tas ir mūsu lepnums". Mani aplausi! Tajā mirklī saprotu, ka labot neko vairs nevar. Gandrīz apraudos (iekšēji, protams) aiz aizvainojuma un skumjām.
Vēlamā vietā pasūtam un pēc apmēram 20 minūšu gaidīšanas saņemam:
CĒZARA BURGERa komplekts ar free € 6,55 (lai gan mājas lapā EUR 6,30)
(Grilēta vistas krūtiņa ar kraukšķīgu bekonu, olu, rīvētu Parmesan sieru, salātlapām, Cēzara mērci un grauzdiņiem)
Ko varu pateikt par burgeru? Grauzdiņus nemanīju, bet arī nesapratu kāpēc un kur tiem tur vajadzētu būt. Grilētā vistas krūtiņa sulīga, bet diezgan plāna, cepto olu var redzēt, bet nevar just jo mērce diezgan pikanta un nosedz visas citas garšas. Cik saprotu burgera pamatdoma ir Cēzara salāti, citā formātā, bet diemžēl šis formāts neļauj atšķirt nekādas atsevišķas garšas, vien mērci un ledus salātu, kas vienīgais piedod nelielu svaigumu. Atsevišķs stāsts ir free kartupeļi. Biju to jau dzirdējis, bet varēju pārliecināties pats - ļoooti sāļi, bez tam vizuāli nepievilcīgi, pelēcīgi un nedaudz atsit palietotas eļļas garšu.
Street burgers (150 gr) € 5,20 (lai gan mājas lapā EUR 4,70)
Grilēts, ar zāli barots liellops, salāti, siers
sēņu burgers € 4,90
Grilētas portobello sēnes, salāti, siers, ķiploku mērce
Sēne viena, iespējams, ka nedaudz apgrilēta, bet pēc konsistences un garšas likās gandrīz neapstrādāta. Bet tas nekas, nav jau alksnene vai cūcene, kas kārtīgi jāvāra, šito var ēst tāpat.
Ķiploku mērce nomācošā pārsvarā, praktiski neapstrādāta siera šķēle un nu jau par kaitinošo kļuvušais, visuresošais ledus salāts - tāds ir stāsts par veģetāro, sēņu burgeru. Ja rakstnieki tā rakstītu grāmatas, kā šeit taisa burgerus, tad neviens tās nelasītu.
Šajā brīdī saprotu vienu - sliktāk būt vairs nevar, vakars jāglābj un neskatoties uz to, ka ēdiens, liekās, nekur tālu vēl nav ticis steidzamies uz sākumā pieminēto "B Burgeru", kurš dīvainā kārtā atrodas "Street burgera" vecajās telpās, cerībā uz steiku un labu burgeru. Ņe tut to bilo! Jeb tulkojumā no krievu valodas - ne te ta(s) bija!
Protams priecājamies jau par to vien, ka šeit nav spilgti baltas sienas un ir manāmi daži apmeklētāji. Viesmīle jauka, laipna, pēc mana lūguma un nervoza gaidīšanas mirkļa iepriecina, ka steiks ir dabonams, pieņem pasūtījumu un pēc brīža atnes dzērienus. Pēc brītiņa, viesmīle painformē mūs, ka steiks jau cepās un burgers arī drīz būs gatavs. Tas mani reāli nobiedēja, tāpēc palūdzu lai steiku tomēr nepārcep un ļauj tam palikt vidēji ceptam.
Tātad "BB klasiskais liellopa steiks EUR 13,90"
Šajā brīdī gribu ieturēt pauzi. Padomāsim, pasapņosim - kādu mēs iztēlojamies klasisku steiku. Pirmkārt nav skaidrs, no kādas , tieši, lopiņa ķermeņa daļas būs šis klasiskais steiks, tāpēc varam iedomāties viskautko . Un es iedomājos, un velti.....
Tas ir viņš. Paplāns, saplosītas gaļas gabals. Spriežot pēc vairākiem dziļiem iegriezumiem visā garumā, gaļas gatavībai sekojis viss personāls un katrs uzskatījis par pienākumu veikt iegriezumu, lai pārliecinātos, vai lopiņš nav pārcepts!!
Tas ir nonsenss! Kāda jēga šādam ēdienam? Kāda necieņa ne tikai pret klientu, bet pat pret gaļas gabalu!
Bet tālāk notiek sekojošais: tiek atnests burgers ko ēšanas procesā nevaram atpazīt. Palūdzam ēdienkarti, lai pārliecinātos, vai neesam kļūdījušies. Nē, neesam. Tas nav burgers ko pasūtījām. Kā mēs to zinām? Jo neesam pilnīgi .....!
Pasūtījām Zemnieku burgeru, jo likās interesants tā pildījums - grilēta liellopa gaļa, ķiploku mērce, kūpināta cūkas cauraudzīte, jā, nevis cauraudzītis, biezpiens ar zaļumiem, marinēts gurķis, tomāts, salāts, maizīte (noteikti jāieraksta pie sastāvdaļām ) Kā varat saprast, nav grūti pamanīt ko nelāgu, īpaši, ja nav atrodams biezpiens ar zaļumiem un cūkas cauraudzīte (is).
Informējām par savām aizdomām viesmīli, kas nekavējoties metās noskaidrot situāciju uz virtuvi, pēc īsa brīža atgriezās un nenormāli jauki, izjusti, aizkustinoši, satraukti un emocionāli atzina kļūdu, traki atvainojās un par lielu pārsteigumu informēja mūs, ka dabūsim arī pareizo burgeru (par ko bijām pateicīgi, bet palūdzām to iepakot līdzi, kopā ar pusapēsto "nepareizo" un "bēdīgo, sagraizīto")
Tātad, nu jau par slavenu kļuvušais - BB Zemnieku ar free kartupeļiem EUR 6,90
Atzīšos, ka šo apēdām mājās. Nu reāli nekas vairāk nelīda iekšā, bet pēc pusstundas bija jau o.k., ja neskaita to, ka burgerītis bija nedaudz padzisis un kārtīgi sapresējies. Vismaz redzējām, ka viss, kas solīts, tajā ir arī ielikts. Kartupeļi (tos gan pagaršojām uzreiz, kopā ar burgeru - kļūdu) bija krietni labāki nekā iepriekšējā vietā, bet arī diezgan sāļi un pilnīgi vēsi.
Ja vajadzētu salīdzināt - nevarētu. Sajūta it kā būtu vienā un tajā pašā vietā. Ja būtu jāvērtē , tad labākais starp viduvējiem (kad iedomājos, ka varējām to arī nedabūt, gribās skumt) ir Zemnieks, kartupeļi arī abāki B Burgerā, apkalpošana arī. Arī cenas sociālajos tīklos pieejamajās ēdienkartēs sakrīt ar reālajām. Tā kā favorīts ir skaidrs. Bet priecāties nav par ko. Īstenībā - nožēlojami,
Par ko vēl iedomājos - šitais ir jocīgi - mēs it kā gribam lai mums atvainojās par sajauktu pasūtījumu, ilgo gaidīšanu, pārcepto gaļu vai par jebko citu, pie kā uzskatām kādu par vainīgu, bet kad tas notiek, jūtamies neērti un tajā vietā, lai pieņemtu pelnīto atvainošanos, sākam stāstīt, ka viss ir kārtībā, ka nevajag uztraukties, ka visādi gadās līdz beigās jau paši sākam justies vainīgi, ka ar mums ir noticis šis neveiklais starpgadījums.
Nesen lasīju, ka Džeimijs Olivers ( Jamie Oliver ) it kā esot vinnējis tiesas prāvu pret McD un ka viņu burgeros esot vieni mēsli un atkritumi. Nu un!
Paldies visiem, kas gaidīja! Īpašs paldies Mārim!