Tātad kur ir problēma? A problēma ir tur pat kur vienmēr - ēdiena kvalitātē, ja kādam tas tāpat nav skaidrs. Sadzejo skaistus pantus paši par sevi, neaizmirstot pieminēt: "ka restorāns izveidots mīlestībā pret Latvijas zvejniecības mantojumu", esmu acīmredzot ko palaidis garām, jo tā īsti neko par tādu mantojumu neesmu dzirdējis! Varbūt zem tā ir domātas reņģes,  "Ķaija", brētliņas vai ķilavas! Hmm... 

Nav jau nekas apkaunojošs vēlmē sevi spodrināt, bet vajadzētu taču tiekties pēc rezultāta, kas pēc iespējas pietuvināts pašu sadzejotajām diferambām! 

Neskatoties uz visu iepriekš minēto, ienākot Letē sajutos lieliski! Biju, var teikt, apburts. Nu, apbūra mani šī gaisotne, interjers un atmosfēra! Un tad sapratu diezgan atbaidošu lietu - šī noteikti kļūs par vienu no manām vietām, pat neatkarīgi no ēdiena! Tā piejūras ēstuves atmosfēra, tā sajūta par būšanu kur citur, kur tālu prom no realitātes, no ikdienas, no trokšņa latviešu valodā...

Tātad sajūsmas spārnots sēžu pie galdiņa un izliekos nesaprotam, kur atrodos. Mazliet tupa veros savos galda biedros un jau eiforiski sāku dzejot šī raksta rindas. Nu un tad, ka nācās pēc tam lielāko daļu izdzēst?! Mazliet pārfrāzējot  kādas manas lasītājas vārdus - pofig ar paiku, te taču ir tik jauki! 

Jūras asara ceviche EUR 7,50

Tikai mazliet atgādināšu, ka ceviche (seviče) ir ātri iemarinētas jūras veltes. Parasti tam tik izmantota citrusu sula. Pēc apslacīšanas un garšvielu pievienošanas tās tiek pasniegtas īpaši nekavējoties, jo citādi marināde pārņems visu produktu un tas būs kā apēst citrusu sulu ar mīkstumiem. Ko varu teikt par šo? Vispirms nesapratu kubiņos sagriezto, tā teikt, pilnīgi zaļo burkānu, vai, ja kādam tas ko maina - saldo kartupeli.  Varbūt tas bija domāts tekstūrai? Nezinu, bet burkāni (vai arī kartupeļi)... Tomēr tas izrādījās sīkums, jo visa zivs, kuras, jāatzīst, bija diezgan daudz, garšoja tikai un vienīgi pēc marinēta ingvera! Acīmredzot marinādei šeit izmantoja tieši ingveru, kas man personīgi šķita pilnīgi jocīgi, ņemot vērā tā aso un izteikto garšu, kas pat mazos daudzumos spēj nomākt jebkuru citu garšu, nemaz nerunājot par maigu zivi. Īsāk runājot, ingvers nobeidza zivi - daļu no Latvijas zvejniecības mantojuma... 

Ceptas brētliņas ar sausiņu - ciedru riekstu pildījumu EUR 4,50 

Tehniski saprotu, ka starp divām zivtelēm tiek salikts pildījums, tad  tās tiek apviļātas rīvmaizē un ceptas. Nezinu, kā jums, bet man sausiņu - ciedru riekstu pildījums izklausās kraukšķīgi un ar riekstu garšu, bet realitātē tas izrādījās kā izmirkusi maizes putriņa, kas negaršoja ne pēc kā, tikai mazliet lika noskurināties dēļ konsistences. Pašām zivīm noteikti pietrūka gan sāls, gan panējuma, bet kaperu majonēze ar savu spēcīgo garšu nomāca visu iepriekšminēto.

UHA zupa EUR 6

Saprotu, ka pamatā uhā ir tikai trīs sastāvdaļas - kartupeļi, burkāni un zivis, bet mīļie, šis ir pārāk primitīvi, it īpaši ņemot vērā, ka pasniegts tiek zivju restorānā. Mazi sausas zivs gabaliņi, daži vientuļi peldoši zaļumi un salmiņos griestu kartupeļu kalns. Ar garšu tā pašvaki. Nav sajūtas, ka buljons būtu vārīts kvalitatīvi, neskopojoties ar asakām, galvām un visu pārējo, kas varētu tam dot to īpašo zivju zupai nepieciešamo aromātu un garšu.

Fish & Chips EUR 8

Šis ir ēdiens kura dēļ, sākotnēji šurp nācu. Biju salasījies cildinošas atsauksmes un nevarēju noticēt, ka vesels lērums ļaužu varētu būt tādi profāni un tā kļūdītos, vai arī, ka man var tā nepaveikties un ka tieši man atkal kaut kas nebūs pa pātam. Pat nezinu, kuras bažas bija īstās, jo ēdiens viennozīmīgi nebija tuvu izcilam. 

Vispirms jau kartupeļi. Ļoti negaidīti nepatīkami. Pēc skata pat tīri tā neko, bet pēc garšas un konsistences... Kartupeļi iekšā bija vienkārši pilnīgi mīsti. Un arī no ārpuses nekādi kraukšķīgie. Bez tam tiem katastrofāli trūka sāls, ko gan ar atliektiem galiem kompensēja klāt pasniegtā, jau iepriekš pie brētliņām nogaršotā majonēze.

Ja runājam par zivi, tad mīkla krietni par biezu un cietu. Acīmredzot nepareizas mīklas konsistences dēļ nācās to fritēt ilgāk, kā rezultātā iekšā esošā zivtiņa bija pilnīgi sausa. Žēl, jo principā, kā jau vairākkārt esmu teicis, man garšo ēdiens mīklā, bet tikai tad, ja tas nav sabojāts. Zivs un mīklas proporcija bija aplama un vienu brīdi radās sajūta, ka vienkārši graužu cietas, pārceptas mīklas kaudzi. Mazais ķobīts ar zirņu biezeni pielikts klāt kā pēc grāmatas, bet, diemžēl, ar to bija par maz lai glābtu šo ēdienu.

Melnais risotto ar kalmāra tinti EUR 11,80

Kas pie mums notiek ar tiem risotto? Kāpēc, gandrīz visi ir iedomājušies, ka tā ir kaut kāda rīsu putra, kurai piejaukts klāt jebkas un, ka to var pagatavot iepriekš, vai piemēram salikt tornītī un priecāties, ka tas tik labi tur formu? Nu, tā nav! Cilvēki! 

Bet labi. Sakarā ar to, ka šis ir vairāk izklaidējošs nevis audzinošs resurs, jo, ja būtu citādi, tad vesela rinda restorānu, ne tikai mainītu konceptu un nosaukumu, kā to izdarīja Kilimajaro,  Kasha gourmet vai Vill amors, bet vienkārši aizvērtos, jo nespētu apmaksāt telpu nomu, kas liecinātu par sabiedrības pieaugošām prasībām pēc kvalitātes arī ēdienā.

Bet kamēr par šādu pieprasījuma/piedāvājuma mijiedarbību varam vien sapņot, sēžu Zivju letē, kas starp citu iepriekš jau padarbojās kādu laiciņu, tepat netālu, līdz apturēja savu eksistenci lai atvērtos it kā jaunā veidolā un stipri lielāks. Šajā sakarā nevaru atturēties un nepiebilst, ka vienas labierīcības uz apmēram 100 iespējamiem apmeklētājiem, tīri cilvēcīgi šķiet par maz, jo pavadot šeit kādu laiku novēroju, ka savu laimīgo brīdi gaidošu cilvēku rindiņa sāk kļūt par interjera neatņemamu sastāvdaļu.

Bet atgriežamies pie ēdiena. Tātad sēžu un izvēlos risotto, jo man garšo risotto un jūras produkti, tāpēc audzinu sevī pozitivusu  un neļaujos  ietekmēties no iepriekšējo apēsto ēdienu pēcgaršas. Bet vajadzētu, jo kā gan var gaidīt vismaz labu risotto no virtuves, kas netiek galā ar frī kartupeļiem vai ceptām zivtelēm? Apēst šo bija gandrīz kā aiziet uz darbu. Vienu brīdi radās sajūta, ka esmu tā uzkačājis žokļus gremojot, ka varētu strādāt par dublieri kādā no "Žokļu" epizodēm, ja saprotat ko ar to domāju...

Rīsi blīvi, sausi, bez aromāta. Tāda sajūta, ka vārīti uz plika ūdens un vienīgais, kas nepārprotami tika pievienots, ir tinte. Pievienotie jūras produkti karstumā pabijuši pārāk ilgi, līdz kļuvuši pārvārīti, bet vienīgais, kas kaut cik dod garšu ir pa virsu dāsni uzrīvētais siers, zem kura, diemžēl, paliek vien grūti sagremojama bezgaršīgu rīsu putra.

Profitroļi EUR 5,50

Kā izrādījās, šis ir vienīgais paštaisītais deserts kartē. Mazliet aizskrienot pa priekšu gribu piebilst, ka labāk arī šī pagatavošanu būtu uzticējuši kādam, kas no tā kaut ko rubĪ!

'Profitroļi, kā mēs zinām, tiek gatavoti no plaucētās mīklas un mēs tos izsenis esam iepazinuši, kā Vēja kūku, Vecrīgu vai pat eklēru čauliņas. Tāpēc zinām, ka tie cepoties uzpūšas un, ja viss ir noticis pareizi, izveidojās dobums, kurā pēc tam var sapildīt ko vien sirds kāro. 

Acīmredzot šoreiz procesā ir kas atgadījies, kā rezultātā par profitroli nosauktais izrādās vien plakans, sausas mīklas gabals apakšā un augšā, bet pa vidu - ne paštaisītā saldējuma bumba, kas apakšā esošo miklas plāksni pa druskai jau sāk izmērcēt līdz tā vienkārši pārvēršas par slapju maizi. It kā ar to būtu par maz, viss pasākums ir pārmērīgi dāsni noliets ar šokolādes mērci, kas man lika sajusties kā kādus trīsdesmit gadus atpakaļ, kad viss ko varējām iedomāties zem vārda deserts bija saldējuma bumbas metāla saldējuma trauciņā, kas nobērtas ar riekstiem un papildinātas ar šokolādes mērci. Interesanti, kur viņi to dabūja tolaik...?

Iespējams, ka vajadzēja vienkārši sajūsmināties par deserta izmēru, kā, cik saprotu dara citi apmeklētāji un arī paši darbinieki, jo, iesakot mums izvēlēties šo desertu kā vienīgo paštaisīto, pie vārdiem  ļoti liels nepārprotami iemirdzējās arī paša viesmīļa acis...

Nu, ja, bet kā jau sākumā ieminējos, šajā vietā ir kas fascinējošs. Tagad zinu, ka tas nav ēdiens. Iespējams, tā ir cerība, ka arī ēdiens reiz šeit būs līmenī. Tikmēr taisos apmeklēt vēl pārīti jaunatvērto restorānu ar zivju ievirzi, bet pēc tam noteikti šurp atgriezīšos, jo kaut kas šeit ir...

Vēl gribētu visus mūs uzteikt par izturību, jo tik dinamiskas nedēļas, kādas veiksmīgi nupat kā pārdzīvojām nenotiek bieži. Ceru, ka visi futbola, dziesmu, deju, tenisa un pozitīvās atpūtas draugi ir jau atguvušies no piedzīvotā un tikuši atpakaļ realitātē, kurā šobrīd ir mazliet tveicīgs. 

Tomēr jāēd taču ir šā vai tā...