TALES ABOUT TAILS* (*pasaciņa par astēm)
Diezgan bieži mēdzu pašķirstīt žurnālu "DEKO" un, lai gan ar ēdināšanu tam ir visnotaļ maz sakara, pamielot acis ar dažādiem neordināriem telpu risinājumiem un dekoriem, šo to piemērot arī uz sevis. Bez tam, tajā var apskatīt dažādus jaunumus arī restorānu interjeros, un tieši tā es nokļuvu tur, kur nokļuvu, respektīvi, nosiekalojos par telpas un idejas aprakstu un atļāvos iedomāties, ka nosiekalošos arī par ēdienu. Šķita, ka beidzot ir parādījies kas konceptuāli īpašs un svaigs. Salasījos visu to dzeju par vienu no pieciem pasaulē, par pirmo dry age zivju restorānu Latvijā, par unikālo fish butchery pieeju un biju ekstāzē no lasīšanas vien. Neapgrūtināšu jūs ar detalizētu šo svešvārdu atšifrējumu, vien pateikšu, ka tas paredz cienījamu attieksmi pret zivi, izmantojot visas tās ķermeņa daļas, kā arī īpašu zivs uzglabāšanas veidu, pateicoties kuram zivs ir daudz sulīgāka, maigāka un garšīgāka nekā uzglabājot to pierastā veidā. Sākotnēji tas, protams, bija pietiekami vērā ņemams iegansts, lai izjustu uz savas ādas restorāna koncepta šarmu, tomēr neaizmirsīsim, ka galvenais visā šajā padarīšanā ir un paliek ēdiens. Zivju ēdiens, lai būtu precīzāk.