"COD" OFFLINE!
Par ko
parunāsim šoreiz? Parunāsim par ekspektācijām. Bet varbūt par kaut
ko citu. Vēl tā īsti nezinu. Ļoti gribēju ilgāk pabūt uz pozitīvā
viļņa, tāpēc izvēlējos gandrīz 100% drošu vietu ar cerību, ka
vilšanās ies secen, bet, kā jau tas dzīvē reizēm
gadās...
Varbūt
neticēsiet, bet būtībā esmu ļoti pozitīvs cilvēks. Visu šo jezgu ar
Ēstmīli patiesībā uzsāku, lai laiski pavazātos pa restorāniem,
gardu muti paēstu un tad par to papļāpātu ar nelielu ironijas,
globalitātes un humora piedevu, bet nu esmu kļuvis par tādu kā
vietējā mēroga peramo suni, jo, dīvainā kārtā, ļaužu
neapmierinātība ar dzīvi noreducējas uz mani pašu, kā rezultātā
diskusija ievirzās - Ēsmīlis ir
iedomīgs, debils, fišku nerubījošs tirliņš, vai pat stulba, ar
personības identitātes krīzi sirgstoša vecene
- nevis, kā biju cerējis -
ēdināšana pie mums pa lielam ir pilnīgā pakaļā,
bet cilvēkiem var iebarot jebko, un viņi pat nesapratīs, ka kaut
kas nav kārtībā, un ko ar to visu darīt.
VIENĪGI SKATS AIZ LOGA. PAVILJONS ZIEDOŅDĀRZS.
Uzreiz sākšu ar
jautājumu: "Vai skats aiz loga atsver sūdīgu ēdienu?" Tie, kas
atbildēja apstiprinoši, visu labu... Tie, kas uzskata, ka tādu
ēdienu neatsver nekas, laipni lūdzu
tālāk.
Vēl līdz šim nevaru saprast, kāpēc vispār,
reklamējot restorānu, ir jāpiemin skats aiz loga. Ja vēlos skatu,
braucu uz Londonu, mežu vai augšā Pēterbaznīcā. Bez tam, skats aiz
loga ir tikpat subjektīvs kā grāmata, filma vai smarža. Tad kā, pie
velna, var iedomāties, ka kāds skats pa restorāna logu varētu būt
svarīgs arguments par labu izvēlei?!