NAV IEDVESMAS! KUK BUK
Pašam sāk palikt sevis žēl! Neesmu atmetis cerību, ka reiz piedzīvošu ko tādu (protams, ka saistībā ar ēdienu), par ko varētu apraudāties no laimes! Labi, ka parasti nesiroju pa restorāniem viens un man ir domubiedri un tā teikt ēšanas kolēģi, kas neļauj sameloties un tas ļauj man nezaudēt cerību un realitātes sajūtu, un liek man virzīties uz priekšu.
Iepriekš neko nezināju par to, ka T/C Spice, Rozes grāmatnīcā, pirms kāda laika (pirms Lienes Zemītes un arī pirms tiem kas bija pirms viņas) atradās Kuk Buk, ko bija izveidojis "izbijis" IT darbonis, kas "visus" savus līdzekļus ieguldīja sabiedriskajā ēdināšanā, atrada, pēc viņa vārdiem superīgu domubiedru virtuves lauciņā un metās visā tajā iekšā ar milzu degsmi!!! Vai nu milzu nomas maksa, vai kādas citas iespējamas problēmas noveda šo projektu uz ielas. Varbūt nav tik būtiski, kas notika pēc tam, bet šī gada rudenī Kuk Buk ievācās cita restorāna pamestās telpās (skaidrs, ka ar domu, ka viņiem šeit klāsies labāk nekā priekšgājējiem) praktiski blakus viesnīcai, kas, kā mēs zinām, nodrošina restorānam salīdzinoši drošu dzīvi, ja vien viesnīca tos nodrošina ar ēdājiem.
Facebook lapā plaši atspoguļotā atvēršanas ballīte ar ļaužu masām un kādu vairāk vai mazāk publiski pazīstamu personu eksponēšanu, tik ļoti līdzinājās desmitiem citu līdzīgu "superrestorānu viendienīšu" atvēršanas pasākumiem, ka nevilšus iezagās vēlme slēgt derības par šīs vietas ilgdzīvošanas izredzēm.
Brītiņu nogaidot un nedaudz pasekojot Kuk Buk aktivitātēm sociālajos tīklos, uzzināju, ka šeit , tāpat kā vairumā citu ēdināšanas iestāžu Rīgā, var dabūt gan biznesa pusdienas, gan pēc it kā milzu pieprasījuma - svētdienas vēlās brokastis, kas Latvijā vairāk pazīstamas kā brunch!
Nu ko, ballīte beigusies - sākusies cīņa par izdzīvošanu!
Ņemot vērā, ka ir sestdienas vakars, tālredzīgi rezervējām galdiņu, tāpēc piebraucot un ieraugot pilnīgi tukšo restorānu apstulbu ne pa jokam! Savā galvā biju iedomājies, ka Kuk Buk ir tāds krāsains, dzīvespriecīgs, skaļš, bet draudzīgs un ienākot tukšajā, bālajā telpā izjutu nelielu kultūršoku sakarā ar to, ka gaidītais tik ļoti atšķīrās no ieraudzītā. Šādu sajūtu pārņemts, es un co, atdevām jaciņas, apsēdāmies pie ierādītā galdiņa un sākām pētīt ēdienkartes, kā jau pieņemts.
Viesmīle diezgan enerģiska un pozitīvi noskaņota, kas priecē, ņemot vērā tukšumu, kas te valda, jo mēdz gadīties tā, ka atnāc uz darbu entuziasma pilns un gatavs strādāt ar pilnu atdevi, bet laikam ejot šis entuziasms mazinās, līdz pienāk brīdis, kad viesi beidzot ir klāt, bet strādāt vairs nemaz negribās. Bet ka jau minēju, šis nav tas gadījums.
Pasūtījums nodots, tēja, kafija un maize ar sviestu atnesti, ūdens pudele (EUR 5/0,75l) uz galda nolikta (salējām gan paši!)
"Tunča filejas uzkoda, mango-vasabi biezenis, vakame, ponzu mērce, rīsu nūdeles EUR 10,50"
Skaisti noformēts ēdiens. Paskatoties uz tunci uzreiz var redzēt, ka zivs pagatavota ļoti labi. Skaisti rozā vidus un gaišā maliņa, liecina par to, ka tuncis apcepts vienmērīgi no visam pusēm, ka pavārs nav steidzies un pabijis tam blakus gatavošanās procesa laikā, lai nepalaistu garam mirkli, kad zivs ir gatava tieši tik cik jābūt. Uz šķīvja ir salikts viss, kas minēts ēdienkartē, atskaitot rīsu nūdeles. Iespējams, ka kļūdos, bet šie gaišie kruzuļainie veidojumi uz šķīvja pēc konsistences un garšas vairāk līdzinājās kraukšķīgām garneļu čipsu strēmelītēm, nekā rīsu nūdelēm, bet izskatījās gaisīgi un iespējams, ka piestāvēja ēdienam labāk nekā tas kas nebija pasniegts.
"Karstie liellopa filejas salāti, paprika, sezams, rukola, šitake, stikla nūdeles, loki, teriyaki mērce EUR 7,90"
Porcija izskatās pietiekoši liela, gaļa gan nav karsta, bet silta gan (nebūsim piekasīgi), šoreiz izskatās, ka stikla nūdeļu vietā ir pievienotas rīsu nūdeles. Sākot ēst, garša šķiet patīkami saldskāba, tieši tāda, kādu sagaidi no teriyaki mērces, bet jo vairāk ēdu, jo stiprāka tā kļūst, līdz no saldskābās sajūtas pāreju, pārāk intensīvā, saldā un skābā. Bez tam saprotu, ka salātos ir, maigi sakot, ļoti maz sēnes, un gaļas gabaliņi ir dažādas konsistences - no maigiem un mīkstiem, līdz stiegrainiem un grūtāk saēdamiem, kas acīmredzot saistīts ar to, ka gaļa trāpījusies no dažādu lopiņa ķermeņa vietu atgriezumiem.
"Zivju buljonzupa, trīs zivis, mīdijas, astoņkājis, safrāns, rīsu nūdeles EUR 7,50"
Jau iepriekš biju sastapies ar šādu zupas pasniegšanas veidu, kad tiek atnests šķīvis ar "biezumiem" un atsevišķā karafē buljons, kas tiek pieliets klāt šķīvī esošajām sastāvdaļām, tādā veidā mēģinot zupas pasniegšanu pārvērst mazā šovā. Tik tālu viss būtu labi, ja vien buljons nebūtu remdens, bet zupā netrūktu rīsu nūdeles. Acīmredzot tās tika aizvietotas ar brokoļiem un papriku, bet safrāna klātbūtni varētu pamanīt tikai cilvēks ar ļoti lielu iztēli.
"Ķirbju krēmzupa, kazas siers, karamelizēts bumbieris, mandeles, ķirbju sēklu piedeva EUR 5,90"
Zupiņas garša pliekana. Droši vien pavārs domāja, ka pašai zupai nav jāgaršo ne pēc kā, jo klāt ir pielikts tik daudz kas, kas varētu šo garšu uzlabot - bumbieris, sēklas, siers. Un tā ir kļūda. Mūsdienās, kad ķirbju krēmzupa nav nekāda eksotika, kad tā ir sastopama gandrīz katra restorāna vai ēdnīcas ēdienkartē, nerunājot nemaz par līdzcilvēku virtuvēm, gandrīz katram ir skaidrs, ko viņš no šīs zupas sagaida - krāsu, konsistenci, aromātu, garšu un siltumu. Diemžēl, šī zupiņa bija tikai blāva, manas kārotās, atblāzma.
"Sutināti teļa vaigi, kartupeļu biezputra, trifeļu eļļa, burkāns, Briseles kāposti, brūklenes, kaulu mērce EUR 12,50"
Ko lai saka par vaidziņiem? Ir ēsti garšīgāki. Piemēram "Kashā". Šie nebija slikti, bet pārāk saturīgi. Gribējās, lai būtu izsutināti līdz izjukšanai, lai gan tas ir gaumes jautājums un būtībā gaļa bija ļoti mīksta. Diemžēl, tai nebija nekāda īpaša aromāta vai garšas nots, kas piedotu šim salīdzinoši vienkāršajam ēdienam kādu neaizmirstamu niansi. Kartupeļu biezenis un kaulu mērce bija knapi remdeni. Bez tam, cilvēkus nedaudz mulsina vārdi - kaulu mērce. Un pat nojaušot, kas tas ir, izklausās kaut kā neapetelīgi.
"Glazēta cāļa krūtiņa, medotas rudens saknes, cukurzirņi, brūklenes, kaulu mērce EUR 8,50"
Ja neskaita ūdeņaino kaulu mērci, ēdienu var uzskatīt par izdevušos. Dārzeņi pagatavoti labi, nav pārcepti, bet bez solītās medotās garšas, vistas fileja gandrīz ka vajag - diezgan mīksta un sulīga vidū, bet ārpusē šķiet nedaudz pārturēta. Toties, atšķirībā no teļa vaigiem, šeit tiešam bija pieliktas brūklenes.
"Pīles krūtiņa, sparģeļi, šitake, saldā sojas mērce, rīsu nūdeles EUR 13,50"
Uzreiz brīdinu, ka palūdzu nūdeļu vietā kartupeļu biezeni, bet neatminos, ka būtu lūdzis nelikt sēnes. Biezenītis atkal pavēss, bet pīles krūtiņa pagatavota ļoti labi, ko var redzēt jau pēc krāsas - tā ir rozā un sulīga. Varbūt pirms pasniegšanas vajadzēja ļaut tai "atpūsties" kādu brīdi ilgāk, lai visas sulas paspētu izlīdzināties un griežot neiztecētu uz šķīvja, radot asociācijas ar asiņu peļķi. Lai gan pagatavota pīles krūtiņa bija labi, tai, tāpat kā vairumam šeit ēsto ēdienu trūka garšas un aromāta un nedomāju, ka tā reiz teikšu, bet vajadzētu mazliet vairāk piedomāt pie atsevišķu ēdienu noformējuma, lai tie vairāk līdzinātos restorāna ēdienam.
"Šokolādes fondāns, mango salsa, piparmētras, aveņu mērce, kaltēts pasternaks, saldējums EUR 5,90"
Tātad fondants. Biju pārsteigts, kad izlasīju, ka desertam pievienots kaltēts pasternaks, kas acīmredzot bija domāts nekas cits, kā mums pazīstamais dārzenis ar nedaudz sīvo piegaršu - pastinaks. Biju ieintriģēts, bet velti, jo uz šķīvja to neatradu. Godīgi sakot īpaši par to neskumu, bet mana ziņkāre palika neapmierināta. Pats fondants bija viduvējs. Neiedziļināšos detaļās, jo citreiz jau to darīju, vienīgi pateikšu, ka pārdalot kēksu uz pusēm, no tā, pretēji cerētam, neiztecēja ārā karstas šokolādes lava, līdz ar to tas palika par parastu, nedaceptu kēksu ar remdenu ķepīgu vidu, kas pavirši pārbērts ar neizsijātu pūdercukuru un stipri pārkaltētām auzu pārslām, kas acīmredzot aizstāja iepriekšminēto pastinaku.
Kopumā ņemot ēdieni šeit ir nedaudz par vienkāršu. Gribētos vairāk restorāna kvalitātes gan ēdienā, gan apkalpošanā. Būtu jauki, ja uz šķīvja vienmēr būtu tas ko sagaidām, īpaši, ja tas ir ierakstīts ēdienkartē, ja zupas karoti atnestu vismaz kopa ar zupu, nevis pēc brīža, bet ūdeni vīna cenā, nevis vienkārši noliktu uz galda, bet salietu pa glāzēm.
Labs restorāns ir ne tikai galdauti, un reklāma. Labs restorāns ir attieksme, atmosfēra, aura, kvalitāte, individualitāte, šarms un vēl daudzu sajūtu un lietu kopums, dēļ kā vēlamies tur atgriezties vēl un vēl. Ja vēlaties, lai Jūsu klienti ir ne tikai radi, draugi, paziņas un blakus esošās viesnīcas iemītnieki, lai cilvēki nāk ne tikai uz kompleksām, piedodiet, biznesa pusdienām, jo slinkums doties citur, lai svētdienās Jūs apmeklē ne tikai dīvainie- ēdam četras stundas no vietas par fiksētu maksu tīkotāji, tad pacentieties, piestrādājiet un ielieciet dvēseli. Tas atmaksāsies.
P.S. Mani sajūsmina, par klasiku kļuvusī frāze - Zirnis ēd! Es arī kādu tādu gribētu izdomāt, Piemēram Ēstmīlis badā, vai Ēstmīlis ......! Bet lai nu paliek.
Jauku, ko nu kuram!