KAS PAR NEVEIKSMI !!! ALLUMETTE
Vispirms gribu izteikt
nožēlu par sagandēto vakaru, ko pavadījām restorānā "Allumettte" !
Izrādās, ka gandrīz viss, kas sarakstīts restorāna mājas lapas ievadā ir
pilnīgas muļķības.
Sāksim ar atmosfēru, kas noraksturota kā
silta, mājīga un piemērota arī romantiskām vakariņām. Protams, ja Jūs
vēlaties izjust romantiku viesnīcas foajē vai caurstaigājamā zālē, tad
laipni lūdzu, jo tieši šāda sajūta mūs pārņēma vakariņojot. Telpas, kas
drīzāk ir vēsas un atturīgas un galdiņi, kas izvietoti tādā kā koridorā,
radīja sajūtu, ka esam kādā uzgaidāmā zālē vai viesnīcas lobby bārā.
Īsti nesapratu, par kādu tādu unikālu tēlu ir sadzejojuši mājas lapas
veidotāji, bet viens ir skaidrs atgriezties šurp netaisos un cik nopratu
vakara gaitā, ka tādu cilvēku kā es, ir daudz, jo izrādās, ka problēmas
ir ne tikai ar interjeru, ēdienu un apkalpošanu, bet pat ar
rezervāciju! (secību varat mainīt atkarībā no prioritātēm)
Nezinu, kas sevi dēvē par šīs vietas galvenajiem, bet redzams - šie cilvēki (vai cilvēks) nav šeit ielikuši sirdi un dvēseli, nedzīvo šeit visam līdzi un neuzņemas atbildību par ķibelēm, kas sabiedriskā ēdināšanā notiek regulāri. Jo kā gan citādi varēja sanākt, ka piektdienas vakarā uz visu restorānu ir atstāti divi "nabaga" darbinieki? Viesmīle un bārmenis, kas, iespējams no stresa, no nemācēšanas, negribēšanas vai viesiem trim kopā netika galā ar situāciju un nespēja, varētu pat teikt necentās vismaz kaut ko no jucekļa ietekmēt uz labo pusi.
Un kas ir pats bēdīgākais - neviens no darbiniekiem nemēģināja šo situāciju kā vērst pa labu, kaut vai pienākot un atvainojoties, vai mēģinot pajokot, vai kā citādi likt mums saprast, ka neesam aizmirsti un esam vismaz tik pat svarīgi, kā japāņi, kas rīt aizbrauks un nekad šeit neatgriezīsies..... Nu, šis mums ar japāņiem ir kopīgs...
Pēc šāda drūma ievada pāriesim pie ēdiena, lai gan uzreiz jābrīdina, ka šī vakara jaukākā daļa sākās pēc restorāna pamešanas, jo nekas vairs nespēja mūs glābt no vilšanās, īpaši jau ēdiens.
Nedaudz atgriežoties pagātnē - tieši restorāna mājas lapā noskatītā ēdienkarte ar nosaukumiem, bildēm un cenām bija iemesls lai šeit ierastos. Tā atstāja ļoti jauku iespaidu, ēdienu noformējums bija moderns, interesants un patīkams, nosaukumi un sastāvdaļas uzrunāja un cenas šķita adekvātas.
Laša tartars EUR 8,60
Ēdiens šeit tiek pasniegts uz tonētiem māla traukiem, kas manuprāt būtu vairāk piemēroti kādam latviešu virtuves iestādījumam, bet šoreiz tas lietas būtību nemaina. Pirmā mirklī porcija pārsteidz ar daudzām krāsām un patīkamo izskatu, bet kā jau vairākkārt iepriekš atzīmēju, pavāri pārāk daudz uzmanības sākuši pievērst ēdiena noformējumam un aizmirst par to, ka galvenais ir kvalitāte un garša. Un ar to šeit ir lielas problēmas.
Lasis nevis kapāts, bet reāli samocīts, vairāki palieli sarkanā sīpola gabali, dažas rullīšos sarullētas gurķu šķēles, zirņu dīgsti un kaut kādas drupačas, kas izrādās zaļumu rīvmaize. Būtu labāk atnesuši ēdienkartē pieminētos bagetes grauzdiņus, vai atkārtoti atnesuši maizīti, jo to ko atnesa pirms pusotras stundas jau bijām apēduši.
"Tomātu krēmzupa ar Ricotta siera mērci maizes grauzdiņiem un Cherry tomātiem" EUR 4,80
No visām pēdējā laikā ēstām tomātu krēmzupām šī bija ar visprimitīvāko garšu. Sajūta, kā ēdot zupas ēdnīcas variantu ar daudz tomātu pastu un vēl nezin ko. Ricottas siera mērce, kas pēc būtības varēja sabalansēt skābeni aso zupas garšu, pati bija ne pārāk maiga un nedaudz "atsista" zilo sieru.
"Karsti kūpināta forele ar jaunajiem kartupeļiem, mārrutku krēmu un rupjmaizes drupinājumu" EUR 7,50
Forele kā jau forele. Kas ņemot vērā šeit esošo kopējo tendenci ēdienos, ir pat ļoti labi. Noformējums māksliniecisks un viss, kas ēdienkartē pieminēts, uz šķīvja ir uzlikts. Bet nav nekādu īpašu garšu, interesantu nianšu tekstūrās vai aromātos, nekā tāda, kas iekārdinātu, vēl ilgi pēc apmeklējuma kņudinātu un liktu nākt vēl un vēl...
"Kalsiskie cēzara salāti ar tīģergarnelēm" EUR 9,50
Saliktas pat nodzeltējušās salātu lapas un gandrīz kaceni. Cēzara mērce ļoti maiga, robežojās ar bezgaršīgu, tīģergarneles salīdzinoši daudz un "normāli" pagatavotas. Baltmaizes (šķiet, ka tostermaizes) grauzdiņi un pārbērts siers. Viss stāsts. Vienīgi porcija bija, nu nē, laikam tomēr ne....
"Uz grill pannas cepti dārzeņi pasniegti ar kausētu Camembert sieru vīnogu lapās" EUR 6,90
Šobrīd Rīgas restorānos valda dēlīšu un koka paliktnīšu mode. Arī šeit. Dēlītis, uz dēlīša panniņa, panniņā ieklāts papīra gabaliņš, bet uz tā ... siera ritulis. Blakus papīra sainītis ar tā teikt grillētiem dārzeņiem - kāds pārsteigums... tā taču paprika un cukīnī! Siers reāli par lielu, vīnogu lapas pēc konsistences un izskata atgādina sadriskātu papīra lapu, kas ēdienam nedod nekādu pievienoto vērtību, vienīgi apgrūtina tā ēšanu. Tas pats attiecās uz papīra loksnīti, kas paklāta zem siera. ar katru naža griezienu tā kļūst aizvien driskaināka, līdz sāku domāt, ka daļa jau ir apēsta līdz ar sieru. Dārzeņi ļoti taukaini, kas nepadara ēdienu patīkamāku, vieglāku un baudāmāku un nostiprina manī pārliecību, ka šī restorāna virtuvē ne viss ir kārtībā.
"Jēra gaļas sautējums sarkanvīnā ar sezonas dārzeņiem un kartupeļu biezeni " EUR 8,90
Kad restorāna ēdienkartē lasu - sautējums, iedomājos ko sātīgu un garšām bagātu, nevis komplekso pusdienu strogonovu ar kartupeļu biezeni un dārzeņiem. Kad vēlā rudenī ēdienkartē lasu - sezonas dārzeņi, sezonas ogas, jaunie kartupeļi un t.t. tad sāku bažīties, jo kas tie tādi ir? Un no kuras valsts ? Neesmu gluži lauksaimnieks, bet tik daudz zinu, ka pie mums jaunie kartupeļi sāk parādīties pavasarī, un ka oktobrī nekādas svaigas ogas (neskaitot pīlādžus un dzērvenes) vairs neražo. Par jēru. Apmēram porcijas vidū var saprast, ka tā nav cūka, liellops vai vista, jo līdz tam nekādu izteiktu jēra garšu sajust neizdevās. Un šķīvis atkal nobērts ar kaut kādu pulverīti, tas laikam tāds "navarots", bet par sarkanvīna klātbūtni liecināja vien ieraksts ēdienkartē,
"Liellopu steiks ar sezonas dārzeņiem, sviestā apceptām gailenēm un sarkanvīna rozmarīna mērci" EUR 17,50
Steiks pasūtīts - vidēji izcepts. Kā esmu pārliecinājies, steiki Rīgas restorānos reāli pieklibo. Pirmais, ko pamanu ir dārzeņu un gaļas proporcija. Šķīvis pilns ar sezonas dārzeņiem un kaut kur pašā maliņā, kautrīgi nolikts "Lido" mājas kotletes izmēra gaļas gabaliņš, kas bez tam ir vienā galā uz pusi resnāks nekā otrā, kas savukārt nozīmē, ka viņš nevar būt izcepts vienmērīgi. Un tā arī ir. Plānākais gals ir pārcepts, bet kas priecē - tas tāpat garšo pēc liellopa (dīvaini, par ko jau sākam priecāties) .
"Zandarta fileja apcepta sviestā ar dzērveņu ziedkāposti biezeni, sautētiem dārzeņiem un gaileņu-griķu švamkūka" EUR 10,50
Divi zivs gabaliņi bija pilnīgi bezgaršīgi, bet trešais ar nelielu piegaršu, kuras izcelsmi nevarēju noteikt. Par sautētiem dārzeņiem man nav ko teikt, vienīgi varu tos nosaukt - sparģeļi, dzeltenās pupiņas, spināti, burkāni, kartupeļi, artišoka gabaliņš. Atkal tā pati problēma, garšas trūkums. Lasot - dzērveņu ziedkāpostu biezenis, savā galvā iedomājos šo abu produktu sajaukumu, kas iespējams, veido kādu interesantu garšu, bet dzīvē saņēmu ziedkāpostu biezeni, kas nepāŗprotami bija blendēts, jo pēc konsistences atgādināja klīsteri un dažas dzērvenes, biezeņa vidū. Kas tā tāda gaileņu-griķu švamkūka tā arī neuzzināju, jo uz šķīvja tās vienkārši nebija.
Tāda ir skarbā realitāte. Nekad vēl nebija tik grūti rakstīt par ēdienu kā šoreiz un izjūtu zināmu atvieglojumu tagad, kad tas jau ir izdarīts.
Atliek vēl piebilst, ka apkalpošana bija zem katras kritikas, jo klientiem nav jājūtas aizmirstiem un nevajadzīgiem un nav jāuzklausa personāla bēdu stāsti par restorāna nesakārtoto ikdienu.
Restorāns šķita nemājīgs un auksts, ko vēl vairāk pastiprināja "peizāža" aiz loga - 13.janvāra iela, tunelis un sabiedriskā transporta pieturas ar visu kas tam pienākas.
Ēdienu izceļ noformējums un cena. Bet vai ar to pietiek?
Paldies, ka ļāvāt pastāstīt un tiešām, nekā personīga.
Nākošreiz dosimies uz Beef eater, kas mani fascinē jau ar nosaukumu vien, bet gaļas fotogrāfijas Facebook lapā vispār liek apraudāties no laimes!