VIVAT ROSSINI!
Sākšu ar to, ka bija arī šis tas pozitīvs-darba
nedēļas vidus, silta atvasara, brīnišķīga kompānija!
Lielas cerības uz izdošanos un .....gandrīz tikpat liela vilšanās par
rezultātu! Vēlreiz pārliecinājos, ka vienīgais, par ko varam būt
droši, ka tas izdosies, ir laba kompānija. Un tas atsver gandrīz visu.
Bet ne sliktu ēdienu!
Cilvēki! Gribu ēdienu - garšīgu, kvalitatīvu,
profesionāli pagatavotu, skaistā interjerā ar neuzkrītošu, patīkamu apkalpošanu
un ar pēcgaršu, kas nerauj uz augšu!
Tātad šoreiz-"Rossini".
Turpat, Antonijas ielas rajonā (adrese skaitās Dzirnavu ielā, bet ieeja no
Antonijas) , kur nesen jau vakariņoju restorānā "Riviera", ko pametu
ar sajūtu, ka esmu tur pēdējo reizi.
Vispirms skaista terase. Tas šajā rajonā esošajiem restorāniem ir kopīgs - tiešām jauka terase, kurā sēžot jūties nevis kā uz ielas, bet kā... uz terases! Padomāts par skaistumu un par komfortu. Pie griestiem skaistas lustras, ērti sēžamie un tāda silta, mājīga atmosfēra.
Eju iekšā. Labi, ka iepriekš rezervēju galdiņu, jo īsā laikā zāle piepildās ar ārzemju vīriem uzvalkos (no rietumiem) un krieviski runājošiem vīriem no citurienes, kas pēc uzvedības spriežot šo vietu apmeklē pietiekoši bieži, lai neskatoties ēdienkartē varētu pasūtīt vēlamo ēdienu, kā arī ar dažām latvju prominencēm, kā tas šajā rajonā jau pierasts.
Tātad esmu jau savā vietā. Uzreiz tiek atnestas ēdienkartes, piedāvāts izvēlēties dzērienu un novilkt jaciņu. Kamēr sēžu un gaidu savu šīvakara kompāniju, man ir iespēja pavērot apkārtni un sajust vai nesajust šīs vietas īpašo noskaņu. Neesmu no velvēto, tumšo pagrabu krogu piekritējiem, tāpēc pirmā mirklī ieraugot sarkanā ķieģeļa sienas ar velvēm sajūtos neomulīgi, bet jau pēc brīža telpa mani pārņem savā varā. Sienu kontrasts ar lieliem logiem, pa kuriem paveras skats uz terasi un ielu sabalansē manas izjūtas un es atslīgstu krēslā, sapņaini domājot par ēdienu... Bet pietiks prozas!!!
Ar ēdienkarti iepazinos jau iepriekš, restorāna mājas lapā, tāpēc jau zināju ko vēlēšos baudīt.
Sākumā gaileņu krēmzupa. Ņemot vērā manu iepriekšējo nepatīkamo pieredzi ar gaileņu ēdieniem, nedaudz uztraucos, kad pasūtīju zupu. Viss bija kārtībā, zupu var dabūt. Tas jau ir labi!
"Gaileņu krēmzupa ar graudu dīgstiem" EUR 6,95
Zupas šķīvis patīkami liels un jau priecājos, kad ieraugu, ka zupiņa nav žēlota. Krāsa silti dzeltena, kas it kā sasaucās ar gaileņu krāsu, bet kas visdrīzāk nav īstais dzeltenuma iemesls. Ēdiens ir pietiekami karsts un jāsaka, ka diezgan garšīgs, neskatoties uz to, ka saprotu, no kā taisīts. Šeit es domāju kartupeļus un citas sastāvdaļas, kas palīdz veidot krēmzupas konsistenci. Un gandrīz droši zinu, ka zupā tiešām ir pabijusi arī kāda gailene. Un jā, tie dīgsti. Tie arī tur bija, lai gan nesaprotu, kāpēc to esamību ir jāiekļauj ēdienkartē īpaši ņemot vērā to, ka dīgsti šeit tiek pievienoti ļoti daudziem ēdieniem un pēc būtības vairāk kalpo kā dekors nevis ēdiena sastāvdaļa.
"Laša tartars ar svaigu gurķi, kaperiem un Rukolu" EUR 7,95
Tā īsti nesapratu, kāpēc no visām sastāvdaļām tieši Rukola ir ar lielo burtu! Īpaši ņemot vērā to, ka uz šķīvja šīs īpašās sastāvdaļas, var teikt, nebija nemaz.
Salīdzinot ar citviet mēģināto laša tartaru, šis šķiet krietni lakoniskāks un piedāvā mazāk iespēju bagātināt laša garšu ar kādām piedevām. Iespējams, ka tas ir pareizi, jo lasis taču ir lasis un ar to viss ir pateikts! Bet man tomēr pietrūka šī iespēja - veidot savu garšu kombināciju. Klāt pielikti trīs, no tostermaizes izgriezti, apgrauzdēti plakani aplīši, bet uz tartara .... vārīta paipalu oliņa. Un atkal pārsteigums! Līdz šim nekad nebija dzirdēts par vārītu paipalu olu uz tartara. Tikai, un vienīgi jēla! Bet iespējam, ka šī ir kāda īpaša versija par tartara tēmu, jo divas plānas redīsa šķēlītes un trīs izgrebtas gurķa bumbiņas nav īsti tās piedevas, ko sagaidām ieraudzīt blakus lasim. Ēdiens vairāk baudāms ar acīm nekā ar garšas kārpiņām, jo šeit vienkārši nav nekādu īpašu garšu.
"Siltie jūras velšu salāti ar tomātiem un pesto" EUR 9,95
Nevarēju nepasūtīt šo ēdienu gan "profesionālās", gan cilvēcīgās intereses dēļ. Un, ak mans dievs!!!! Cik labi!!!!
Nevaru apgalvot, ka salāti bija silti, vai, ka sapratu kāds tieši pesto ir pievienots. Un tas vairs nav svarīgi, jo šķīvis bija pilns dažādas izcelsmes, dažāda izmēra un dažādas konsistences jūras veltēm! Tas manī raisa sajūsmu! Mazie astoņkāji, mīdijas, laša gabaliņi, garneles, kas papildināti ar tādu kā salsu no tomātiem un zaļumiem. Tiešām patīkami, ka zem nosaukuma jūras velšu salāti, tiešām slēpjas tas kas rakstīts. Reti kur ēdot šāda veida ēdienu, nerodas mazuma piegarša. Vienīgi ēst no dziļā šķīvja būtu biji ērtāk ar karoti nevis ar dakšu. Bet tas jau ir tikai tehnikas jautājums.
"Risotto ar baravikām un Parmesan sieru" EUR 9,95
Šis nav pirmais mēģinājums atrast tiešām garšīgu, pareizi pagatavotu risotto, kurā būtu jūtams gan buljona, gan baltvīna aromāts, bet tas nenomāktu visus pārējos aromātus, kura konsistence būtu pietiekoši plūstoša, bet ne šķidra un vienlaicīgi pietiekoši saturīga, bet ne pārāk bieza un stingra.
Šis, iespējams, ir vistuvāk gaidītajam. Rīsu aromāts viegls un patīkams, baraviku gabaliņi laba izmēra un konsistences, kā arī pietiekoši daudz. Siera garša jūtama un pietiekoša. Rīsi gandrīz ļoti labi, nav pārvārīti grauda vidū jūtams nedaudz stingrs kodoliņš ( al dente). Vienīgais, kas pietrūka līdz izcilam rezultātam bija konsistence. Ja jau risotto ir sakrāmēts stingrā, stabilā kaudzē, tātad tas ir par biezu un stingru. Nav atrasts zelta vidusceļš, par ko nedaudz žēl. Bet kopumā, garšas ziņā ēdiens izdevies.
Šajā brīdī jau gandrīz atslābstu, jo domāju, ka nekas nepatīkams saistībā ar ēdienu vairs nevar notikt. Bet ak vai, cik ļoti es tajā brīdī maldījos!
Tagad uzspēlēsim spēli - uzmini nu!
Apskatiet bildi un pasakiet kas, pēc Jūsu domām tas ir?
bungu rīboņa....... Un pareizā atbilde ir.........! Nē! Jūs neuzminējāt! Tas ir ēdiens-izgāšanās, kam vajadzēja kļūt par vakara karali!
"Liellopa filejas steiks ar baravikām, grilētiem dārzeņiem un pecorino sieru" EUR 19,95
Kad domāju par steiku, gribu mācēt rakstīt dzeju! Es iedomājos liellopa gaļas gabalu, kas ir strauji apcepts uz pannas, pievienojot sviestu, ķiploku un kādu rozmarīna vai timiāna zariņu aromātam un pēc tam novests līdz vajadzīgai gatavībai cepeškrāsnī (manā gadījumā vēlējos vidēji ceptu). Kad domāju par grilētiem dārzeņiem, kas pēc būtības ļoti labi saskan ar liellopa steiku, iedomājos grilētu papriku, tomātu, cukīnī, kad domāju par baravikām, iedomājos kraukšķīgas, aromātiskas sēnes (jo tās pat nav jāvāra! tikai apcep ar sāli un pipariņu lai atraisās garša un pasniedz!)
Bet rezultātā saņemu šo. Grilētu dārzeņu vietā-vārītus, apceptus kartupeļus un divas šķēles uz grila pabijuša cukīnī, par ko liecina grila atstātās apdeguma līnijas, kas acīmredzot arī bija pie vainas tam, ka viss ēdiens bija caursūcies ar deguma smaciņu. Pa virsu palieli, švammei līdzīgi baraviku gabali, kas saķepuši ar sieru, kas savukārt piešķīris sēnēm nepatīkamu uzmācīgu sāļumu, pateicoties kuram tās nebija baudāmas.
Un kā ar steiku!
Šķēlēs sagriezts (nevis viens liels), diezgan pārcepts, par ko liecina tas, ka pat pats vidiņš jau ir ar nelielu blāvi rozā nokrāsu, un .....
Šājā vietā ekspress kurss gaļas pagatavošanas valstībā: Sākumā izvēlēto gaļas gabalu ierīvējam ar garšvielām, tad apcepam uz ļoti karstas (pateicoties tam gaļas poras sakļaujas un visa sula paliek iekšā, pateicoties kam gaļa saglabā savu sulīgumu) pannas ik pa brīdim (atkarībā no tā, cik izceptu gaļiņu vēlēsimies) apgrozot uz otru pusi. Tad pievienojam sviesta gabaliņu un kādu garšaugu, kura aromātu vēlamies sajust un turpinām cepšanu aktīvi aplaistot gaļu ar izkusušo sviestu. Tad gaļu liekam cepeškrāsnī un novedam līdz vajadzīgai gatavības pakāpei, īpaši uzmanoties, lai gaļu nepārceptu. Un tad jādara pats svarīgākais. Gaļai jāļauj atpūsties! To nekādā gadījumā nedrīkst uzreiz sagriezt, jo tad visa sula iztek un gaļa paliek sausa un grūti saēdama. Kamēr gaļa atpūšas, visas gaļas sulas izplūst vienmērīgi atpakaļ pa visu gabalu un gaļa tiek pasniegta sulīga un patīkama.
Acīmredzot šoreiz pavārs ļoti steidzās un piemirsa (iespējams pateicoties lielai noslogotībai) par šo vienkāršo patiesību. Pierādījumu tam var novērot uz šķīvja, kur kartupeļi, atvainojos, grilētie dārzeņi, peld gaļas sulā, kas iztecēja no gaļas, kad tā tika priekšlaicīgi sagriezta un uzservēta!
Jā, un protams tie dīgsti!
Šajā mirklī varētu apraudāties, vienīgais ar ko no visas porcijas izcīnīju cīņu un ko apēdu (iespējams, ka dēļ, tā, ka kā krieviski saka: žaba grauza!) ir šī gaļa. Skumji... Ļoti skumji...
Bet ko tur skumt! Vakars taču tuvojās nobeigumam un tad sekos vakara patīkamākā daļa - nokļūšana mājās, kur varēšu ar saprotošiem ģimenes locekļiem padalīties savā piedzīvojumā.
Bet pirms tam vēl pēdējais bastions - deserts.
Ēdu "Klasiskais Crème brulée" EUR 6,45
Nezinu ko šeit saprot zem vārda - klasiskais, bet šis noteikti tāds nebija. Vispirms daudzums. Sajūta tāda, ka kāds jau to ir izēdis, bet man ir atnests šķīvītis ko izlaizīt! Tad dedzināta cukura kārtiņa. Tas ir īpašs rituāls, kad ēdot šo saldo vispirms ar karoti sasit stingro karamelizēto cukura kārtiņu un klausies cukura lūšanas skaņā. Šādu kārtiņu izveidot profesionālim ir kā trīs pirkstus ....., nu labi neiedziļināšos! uzber vienmērīgā slānī cukuru un ar speciālo lodlampu vienmērīgi dedzini līdz tas sāk nedaudz burbuļot. Tad dod atdzist. Droši vien šajā vietā lodlampas vietā izmanto sērkociņu, jo cukura kārtiņas praktiski nebija!!
Jau labu laiku mēģinu sarunas pie galdiņa novirzīt no ēdiena uz kādām dzīves peripētijām, jo negribu bojāt omu jaukajam cilvēkam man pretī, kas piekrita dalīt ar mani šos vakaru.
Un pēdējais pārbaudījums:
"Karstais šokolādes fondants ar vaniļas saldējumu"EUR 6,95
Vārds - karstais, droši vien ierakstīts kļūdas pēc, jo kā citādi lai izskaidro, kāpēc deserts, kas pēc būtības ir karsta, plūstoša šokolādes masa, kas iecepta šokolādes mīklas, kūciņā, ko pārgriežot , karstai šokolādes masai kā lavai jāiztek uz šķīvja, izrādās vien remdens knapi izceptas mīklas apvalks, ~ 2-3mm biezumā, kam seko tās pašas mīklās nedaceptais slānis pabiezu kunkuļu veidā, kam seko pilnīgi auksta, bieza, staipīga šokolādes masa!
Nu tiešām kauns!
Vai tiešām pavārs domā, ka uz šķīvja uzliktais jāņogu ķekars un modē esošās divas kazenes, fizālis un četras mellene atsvērs pašu, tā teikt, fondantu?
Nē, tā nebūs!
Ko vēl piebilst?
Varbūt vajadzēja iedzert vairāk vīnu EUR 6,50 (~150ml)? Vai noskalot visu ar ūdeni vīna cenā?
Iespējams, ka visu nezinu, tāpēc nesapratu, kāpēc sāls ir uz galda, bet piparus pirms katra ēdiena, milzīgās piparu dzirnaviņās pienes viesmīle un piedāvā tos uzbērt. Bet ja nu gribu saglabāt kontroli pār garšvielu pievienošanu savam ēdienam un gribu to darīt tad kad gribu un tik daudz cik man kārojās?
Jā, par to kompāniju. Nākošreiz vienkārši papļāpāsim uz soliņa un iespējams, ka baudīsim pārbaudītas, gadiem nemainīgas (klasiskas) vērtības, piemēram hamburgeru no MCdonalds.
Jauku nedēļas nogali un uzcepiet mājās gaļu!