UN TĀ, WELLINGTONS!
22. augusts, 2016 pl. 14:29,
Nav komentāru
Ieturējis pieklājīgu pauzi un remdējies atmiņās par procesu, beidzot esmu gatavs padalīties savā pieredzē.
Ja arī Jums garšo liellops un neesat no bailīgajiem virtuvē, ja esat gatavi pieņemt izaicinājumu un radīt savu mazo brīnumu, tad turpinājums ir domāts tieši Jums.
Bet beigās, lieliska iespēja arī Jums, palepoties ar savu rezultātu un atrādīt to plašākām tautas masām.
Lai viss varētu notikt ir nepieciešamas sekojošais :
- Liellopa fileja (pirku tirgū, noteikti pasmaržojiet)
- sinepes (izmantoju dijon)
- kārtainā bezrauga mīkla (iesaku izmatot saldēto, kas nav sadalīta 4-6 plāksnēs, jo tās ir par plānu) laicīgi atsaldējiet
- sēnes, labāk nopirkt vairāk, ja paliks pāri, taisiet mērci, ja pietrūks, būs ziepes (izmantoju baltos šampinjonus 1 kg)
- prosciutto (vītināta gaļiņa, sagriezta plānās šķēlēs ~250-300gr)
- sakulti pāris olu dzeltenumi, mīklas apsmērēšanai
- sāls, pipari, eļļa
- nazis, plēve, panna, krāsns, pacietība, iedvesma un forša kompānija.
Rīkojamies sekojoši:
- Nopērkam gaļu,
pirms tam noteikti to pasmaržojam, lai izvairītos no pārpratumiem. Tai jābūt skaistā, maigi sarkanā krāsā, ne pārāk tumšai. Noteikti pārbaudiet, vai pārāk centīgais gaļas izcirtējs nav brutāli mēģinājis atdalīt cīpslas un tādejādi to padarījis neakurātu, tādu kā apgrauztu. - Rūpīgi, maigām kustībām, izmantojot ļoti asu nazīti, atbrīvojam fileju no cīpslām. Tas ir ļoti svarīgi, citādi gaļa būs sīksta. Liellopa filejai viens gals ir tāds tievāks, bet otrs resnāks, ar sava veida izaugumiem. Nogriežam abus galus tā, lai paliek pāri vienāda resnuma baļķītis, ko pārgriežam uz pusēm tā, lai veidotos divi, vienāda izmēra gaļas gabali. Nogrieztos galus noteikti saglabājiet. Tur sanāks ne tikai izcils stroganovs, bet pat pirmklasīgs steiks.
- Sagriezto gaļu rūpīgi apberam ar sāli un pipariem. Kad gaļa sagatavota uz kārtīgi uzkarsētas pannas, uzlejam eļļu un kad tā ir uzkarsusi liekam virsū gaļu. Šajā brīdī, svarīgākais ir lai panna būtu ļoti karsta. Saskaroties ar to, gaļa no ārpuses momentāli sarausies aizverot poras un neļaujiet izecēt ārā sulai, pateicoties kam vēlāk tā būs sulīga un mīksta. Pretējā gadījumā sula iztecēs, gaļa sāks sautēties un "finita la comedia ".
Gaļu kārtīgi apcepam no visām pusē, neaizmirstot arī galus, līdz tā ir skaisti zeltaini brūna. - Noņemam no pannas, mazliet padzesējam, un tad, kamēr vēl tā ir diezgan silta, no visām pusēm apsmērējam ar sinepēm un noliekam malā atpūsties.
- Kamēr lopiņš atpūšas, ķeramies pie sēnēm. Lai Jūs nenobiedē sajūta, ka tā sēņu cepšana velkas mūžīgi un, ka šķidrums no tām nekad neizgaros. Uztveriet to kā sava veida pacietības pārbaudi no kuras ir atkarīgs gandrīz viss turpmākais. Ja sasteigsiet, tad sēnēs paliks šķidrums, kas vēlāk izmērcēs kārtaino mīklu un trauslas, kraukšķīgas garoziņas vietā iegūsiet liellopa gaļu slapjā, švammē. Tātad sēnes (nepieciešamības gadījumā notīram ar birstīti, bet nekādā gadījumā nemazgājam) sablendējam līdz putriņas konsistencei un liekam uz ļoti karstas sausas pannas. Cepam, kamēr viss šķidrums ir izgarojis un sēnes pārvērtušās par diezgan sausu sēņu putru.
- Sēņu cepšana var aizņem līdz pat 20 minūtēm, tāpēc pa to laiku sagatavosim pārējo, kas nepieciešamas Wellingtona ievīstīšanai. Vispirms, uz galda izklājam pārtikas plēvi. Uz tās, apmēram piemērot gaļas izmēru, izklājam vītināto gaļiņu, ar domu, lai tajā varētu ierullēt visu liellopa gabalu.
- Kad sēnes ir gatavas, uzklājam tās vienmērīgā slānī, ~ 3 -5 mm biezumā, pa virsu prosciutto.
- Pa virsu sēnēm, tuvāk vienam galam, liekam ar sinepēm apsmērēto gaļas gabalu.
- Tālāk tehniskā daļa. Ar plēves palīdzību, pēc iespējas stingrāk, ierullējam gaļu rullītī, tā, lai veidotos, plēvē ietīta pagalīte. Kad rullītis gatavs, liekam to ledusskapī atpūsties uz 20 minūtēm.
- Nākošais solis - mīklas sagatavošana. Ņemam atlaidināto mīklu un nedaudz izrullējam pirms tam apberot virsmu ar miltiem, paturot prātā, ka vēlāk vajadzēs tajā ievīstīt mūsu gaļiņu. Rullējam tikai nedaudz, lai mīkla nebūtu pārāk plāna.
- Kad mīkla izrullēta, atliek laiks iedzert kafiju, izvest suni vai jau palielīties ar saviem sasniegumiem kādam, kuru tas varētu interesēt. Kad gaļa atpūtusies ledusskapī 20 minūtes, izejam finiša taisnē. Tagad kļūdīties vairs nedrīkst. Izņemam gaļu no plēves un novietojam to mīklas vienā galā. Mīklu apkārt gaļai apsmērējam ar olas dzeltenumu
- Tālāk nākošā, ļoti svarīgā lieta - gaļu jāietin mīklā. Tai ir pēc iespējas blīvāk jāpieguļ, neatstājot gaisa kabatas vai tukšumus. Pēc gaļas ietīšanas, mīklas malai un atlocītiem galiem jābūt apakšā, lai nekur nekas nevarētu izspraukties ārā. Kad tīsiet gaļu mīklā, galos esošā liekā mīkla no virspuses būs nedaudz jānogriež, lai gali neveidotos pārāk biezi. Dariet to uzmanīgi, lai nenogrieztu par daudz. Sekojiet, lai atlikusī mīkla būtu pietiekoša, lai galus pilnībā nosegtu.
- Gatavo rullīti apsmērējam ar olu dzeltenumiem un ar uzmanīgām roku kustībām un ļoti asu nazīti, iegriežam mīklā griezumus. Ļoti svarīgi ir nepārgriezt mīklu. Pateicoties šiem griezumiem gatavs Wellingtons ne tikai skaisti izskatīsies, bet arī mīkla neplīsīs un būs elastīgāka cepoties. Pa virsu uzveram šķipsniņu jūras sāls, kas padarīs mīklu kraukšķīgāku.
- Sagatavotos Wellingtonus, liekam uz paplātes, kurā ieklāta follija. Liekam cepties iepriekš uz 200 grādiem uzkarsētā cepeškrāsnī un cepam ~ 35 minūtes, atkarībā no tā, cik sārtu vēlaties pagatavoto gaļu.
- Kad Wellingtons ir gatavs, izņemam to no krāsns un obligāti noliekam uz 10 minūtēm atpūsties. Šis ir īstais mirklis, lai sāktu uztraukties, nervozi skatīties pulkstenī un skaitīt minūtes līdz brīdim, kad trīcošām rokām un aizturētu elpu ņemsim nazi un....
- Tas mirklis ir klāt. Te nu mēs esam. Viss ko šodien darījām bija šī brīža dēļ. Ņemam nazi un griežam. Sekundes velkas nenormāli un tad pienāk TAS brīdis. Wellingtons ir pārgriezts, mēs to paveram un...
Ak mans dievs! Esam varoņi! Mums izdevās! Aizkustinājuma asaras mani pārņem pat tagad, kad rakstu šīs rindas. Esam lepni un savā ziņā laimīgi. Ir taču tik ekstrēmi, ja var izjust laimi, pagatavojot ko ēdamu! Uzgavilējam, apskaujamies, uzslavējam viens otru un sēžamies pie galda, lai kopā nobaudītu šo brīnišķīgo ēdienu, kas izdaiļos jebkuru svētku galdu, bet pagatavots ģimenes un draugu lokā, kļūs par ko neatkārtojamu Jūsu atmiņu krātuvēs. 
Paldies visiem, kas bija kopā ar mani, ne tikai klātienē, bet arī domās! Briestam nākošiem izaicinājumiem!