KURZEMES VARIĀCIJAS - GOLDINGEN ROOM & PASTNIEKA MĀJA
Neskatoties uz to, Rīgas un Siguldas pēdās iet arī Kuldīga, kur šogad norisinājās vietējā restorānu nedēļa un, iespējams, ka jau tuvākajos gados tāda būs katrā sevi cienošā pilsētiņā, protams, pie nosacījuma, ka tur būs vismaz daži vērā ņemami iespējamie dalībnieki.
Jau iepriekš biju nolēmis izlaist kādu līkumiņu, nešķērsojot robežas, lai pamēģinātu, ko piedāvā restorāni kādā citā Latvijas vietā, tāpēc nolēmu doties uz Kurzemes pusi, kur pabiju gan šur, gan tur, tai skaitā divās dzirdētās ēšanas iestādēs - Goldingen room Kuldīgā un Pastnieka mājā - Liepājā.
Sāksim ar Goldingen room, par ko dažādas atsauksmes jau biju dzirdējis, tāpēc devos veidot savu personīgo viedokli. Patīkamā stilā ieturēts restorāns, kurā, neskatoties uz tā brīža tukšumu, nepamet sajūta, ka par apmeklētāju trūkumu sūdzēties šeit nevar. Nezinu, vai restorāns tiek pozicionēts kā kaķmīlu vietiņa, bet pāris dzīvnieku šeit nepārprotami jūtās kā mājās. Šajā sakarā sajūtas divējādas, bet lai nu paliek, un, ja kas, patiesībā esmu kaķu mīlētājs, tā kā varu būt diezgan tolerants šajā sakarā, lai gan neuzskatu, ka zvēriņiem būtu vieta restorānā. Par apkalpošanu izsakos reti, tomēr šoreiz gribu piebilst, ka radās sajūta (jā, kaut kā daudz sajūtu sanāca), ka personāls priecājas un lepojas par vietu, kurā strādā. Un tas diemžēl nav novērojams pārāk bieži.
Par ēdienu. Sajūtas sākot ar kolosāli un beidzot ar - ko, tik švaki!
Biešu salāti EUR 5,50
ar rukolu, biešu lapiņām, krāsnī ceptām bietēm ar timiānu, kazas sieru, bumbieri, drupinātiem valriekstiem, šalotes sīpolu vinegretu un izturētu balzāmetiķi
Izskatās skaisti! Lasot ēdienkartē tik bagātīgo sastāvu, jau uzcepu savā galvā vīziju, un tā man reāli patika. Diemžēl tā tas arī palika - vīzijas līmenī. Līdz šim nesaprotu, kā, izmantojot tik daudzas brīnišķīgas sastāvdaļas tik labā kombinācijā, rezultātā sanāca tik viduvējs ēdiens. Nekāda vienojošā elementa. It kā no zviedru galda salasīti atsevišķi produkti un salikti vienā šķīvī. Milzīgs, auksts kazas siera ritulis, bietes, kas teicami pagatavotas, bet garšas ziņā, par nožēlu, pilnīgi neizteiksmīgas un no solītā timiāna ne smakas, bumbieris, kā jau nesezonā - ūdeņains, bet vienīgais, kam šajā ēdienā piemita garša, bija balzametiķis, kas neko vairs glābt nevarēja. Tad nu sanāk tāds ēdiens-pārpratums. It kā skaists, liels un ar brīnišķīgu sastāvu, bet nekā, kas savienotu šo visu kopā. Žēl.
Laša karpačo EUR 4,9
ar citrusaugļos un garšvielās marinētu lasi, rozā piparu un vaniļas vinegretu, paprikas krēmu, maizes grauzdiņu un rozā piparu meringu.
Katra lašmīļa sapnis - biezās šķēlēs sagriezts lasis! Loki tik iekšā. Bet tas nav karpačo. Tā ir laša uzkoda vai kaut kā tā. Zivtiņa, protams, skaista, sulīga, mēreni pikanta mērcīte, paprikas krēms un pat avenes un zirņa dīgsts. Dīvaini, ka šie abi nebija iekļauti ēdiena aprakstā, ņemot vērā to, ka pieminēts tika pat maizes grauzdiņš. Par lasi biju priecīgs, lai gan vēlējos to sagrieztu plānās šķēlītēs un mazāk dažādu garšu un aromātu, aiz kuriem tas noslēpts. Tomēr visvairāk no visa gaidīju rozā piparu meringu - trauslu, pikantu un nebijušu. Šoreiz nekā. Kā parasts bezē cepums. Laikam kaut kas nesanāca.
Mīdijas vākos EUR 4,80/8,50 ar ķiplokiem, bagātinātu tomātu mērci, pētersīļiem un čili citronu
Būšu lakonisks - izcila garšu buķete, teicami pagatavotas mīdijas, ievērības cienīga mērce! Ēdiens-prieks! Sēžu, mērcēju bageti buljonā un patiešām jūtos apgarots!
Lazanja ar vistu EUR 6,20
ar vistas fileju krējuma mērcē, šampinjoniem, saulē kaltētiem tomātiem, baklažāniem, tomātiem, parmezānu, sēņu krēmu un paprikas mussu
Šo izvēlējos, jo mīlu lazanju! Sātīgu, kūpošu, daudzslāņainu, aromātisku, pilnu ar gaļu, mērci un garšu! Un kur vēl citur, ja ne itāļu restorānā, vajadzētu nobaudīt šo īsto ģimenes ēdienu. Bet diemžēl ne šajā. Taisnības labad jāsaka, ka katra sastāvdaļa bija pagatavota lieliski - vista sulīga, baklažāni brīnišķīgi, bet siers piešķir patīkamu pikantu noti. Taču tā nav lazanja! Šeit katra sastāvdaļa, katra garša ir it kā atsevišķi, bez tam, pati pasta ir pabieza, stingra un ne līdz galam gatava. Sajūta, ka līdz al dente vēl mazliet bija jāpagaida.
Teļa vaigi EUR 8,60 lēni gatavoti kadiķogu un sarkanvīna mērcē, kartupeļu biezenis ar sinepju sēklām un redīsiem
Nevis vaigi, bet kārtīgs vaigs! Tāds nereāli liels, mazliet neveikls, bet tieši tāds, kādam tam jābūt - uz mēles kūstošs, sulīgs un aromātisks! Kartupeļu biezenis, kas pateicoties sinepju sēklām ieguva interesantu tekstūru un rotaļīgumu, kad pieķer sevi mēģinām pārsprādzināt mutē katru sēkliņu. Ja vēl visas sastāvdaļas būtu vienlīdz karstas, vispār būtu ideāli, citādi biezenis tāds remdens.
Braunijs ar krējuma plombīra saldējumu EUR 3,20
Pats braunijs nebija kā braunijs. Tas bija sauss un porains un vairāk atgādināja kēksu. Pa virsu uzspiestais krēms tikai izbrīnīja, jo gaidīju šokolādīgu, ķepīgu brauniju, bet sagaidīju kēksu ar izteiktu kakao garšu, kam pa virsu dāsni salikts krēms. Savukārt saldējums, bija pilnīgi parasts, kas šajā gadījumā šķiet kā paliels trūkums. Bez tam, nu, kur ir jūsu izdoma un kreativitāte? Cik var izmantot tos nabaga zirņu dīgstus! Tie bija visur!
Vaniļas Panna Cotta EUR 3,50
Protams, ka atkal zirnis, bet ja tam nepievērš uzmanību, tad skaidrs, ka ar šo desertu ir mēģināts riskus noreducēt cik vien var. Klasiskā variantā, Panna cottu pagatavo trauciņā, no kura pēc tam deserts tiek izkratīts uz šķīvja, kad arī tiek konstatētas problēmas - deserts neturas kopā vai tieši otrādi ir pārāk stingrs, kā galerts, deserts ir saslāņojies, vai vienkārši ir porains. Tik daudz kas var noiet greizi ar šo. Tāpēc saprotama vēlme pasargāt sevi no iespējamā negatīvā gala rezultāta. Tā kā pasniedzam Panna cottu glāzē, pa virsu biezā kārtā ogu mērci un lieta darīta. Neskatoties uz tehnisko piesardzību, pats deserts bija patiešām garšīgs un patīkams - kremīgs, viendabīgs, mēreni salds un bez kaitinošās treknuma sajūtas.
Nu, ko, tāds tas Kuldīgas apciemojums izvērtās gastronomiskā ziņā un jāsaka, ka visnotaļ pozitīvi un atmiņā paliekoši, neskatoties uz to, ka karpačo nebija karpačo, lazanja nebija lazanja, bet braunijs nebija braunijs.
Nākošā pietura - Liepāja ar Pastnieku māju, kur cerējām uz zivju pārbagātību, bet dabūjām vien mencu un mencu, kā arī ēdnīcas cienīgu ēdienu noformējumu un nelielu pagājušo laiku piegaršu.
Tātad - Pastnieku māja.
Liellopa "carpaccio" EUR 6 - plānas gaļas šķēlītes ar erukas salātiem un cietā siera šķēlēm
Noformējums kā bērnudārzā. Rukola pilnīgi sausa, bez nekādas mērcītes. Proporcionāli ļoti daudz maizes un nesaprotams kāpēc - tomāti. Gaļa laba, bet kopumā ēdiens pārāk sauss un katra sastāvdaļa dzīvo savu dzīvi, starp tām nav nekā vienojoša.
Laša "carpaccio" EUR 8,55 - plānas zivs šķēlītes citronu sulas mērcē ar zaļajiem salātiem un garnelēm
Tagad zinu, ka arī lasi var noslīcināt. To var izdarīt citronu sulas mērcē. Nopietni. Nerunājot nemaz par to, ka citronu mērce turpina marinēt nabaga zivtiņu vēl ilgi pēc uzservēšanas, var teikt, līdz pat pašām beigām... Bez tam nevarēju saprast, kur lasim ir tā vieta, no kuras var izgriezt tik precīzas formas taisnstūrus... Iedomājos tos atgriezumus, kas palika pāri, vien atliek cerēt, ka tie tika likti lietā, nevis izmesti miskastē.
Zaļie salāti tiešām bija tikai zaļie salāti - nedaudz apvītuši, sausi un... zaļi. Lai vēl vairāk sabojātu ēdienu, pa virsu tika sakrāmētas sīkas, pārvārītas garnelītes, bet kā trekns punkts uz "i" - pa šķīvi izmētāti veseli piparu graudi! Bēdīgi, jo ticu, ka sākotnēji zivij nebija ne vainas.
Viegls cāļa buljons ar pikantiem, kraukšķīgiem vistas gaļas pīrādziņiem EUR 3,50
Nezinu, vai esat tam gatavi...
Puskrūzīte buljona ar diviem springroliem un... bērnu dārza cienīgu dekoru. Nu labi, dodamies tālāk...
Cepta piekrastes mencas fileja ar dārzeņu relišu, zaļo zirnīšu biezeni un pērļu grūbām ar kaltētiem tomātiem EUR 8,75
Ieviesīsim skaidrību. Relišs pie mums ir nokļuvis no Indijas, un tā ir aromātiska mērce, ko pamatā gatavo no sasmalcinātiem dārzeņiem. Tik tālu mēs būtu. Cik sapratu, tad šis relišs, kas īstenībā nebija aromātisks nemaz, aprija mencu. Nezinu kurā tieši piekrastē bija izskalota šī zivtele, bet tik pat labi tā varēja šeit nebūt - tik bezgaršīga, nenormāli nopanēta ar visu kaut ko un vēl arī ļoti eļļaina tā slēpās uz šķīvja spocīga graudaugu kluča un rīvēto zirņu ielenkumā. Šito varētu eksponēt topošajiem pavāriem lekcijā - kā nedrīkst izrīkoties ar ēdienu!
"Liepājas menciņi", piedodiet, "LIEPĀJAS MENCIŅI" (kā rakstīts kartē), kas nozīmē apdūmotu mencu ar kartupeļiem, sīpoliem un dillēm saldajā krējumā, saceptu keramikas podiņā pa EUR 5,95
Par dillēm, kartupeļiem un podiņu nav samelots. Ir arī dažādas apdeguma pakāpes sīpoli. Un arī daži mazi, ļoti sāļi asakainas zivs gabaliņi. Tiešām, ar šādu ēdienu var lepoties!!! Kāds desmitgadīgs. Bet nekādā ziņā ne restorāns vēju pilsētā pie jūras.
Šokolādes fondants ar riekstu izlases saldējumu un citronu mērci EUR 3,50
Ieraugot sev priekšā šo uz brīdi zaudēju valodu. Tāda sajūta, ka deserts nav gatavots šeit, bet atvests no kāda augstas klases restorāna. Pagaršojot, varētu teikt, ka biju par to pilnīgi drošs! Kā vispār tas ir iespējams, ka virtuvē, kur piededzina sīpolus, noslīcina lasi un nomoka mencu ir tapis šis, salīdzinoši sarežģītais, skaistais un traki garšīgais fondants! Konsistence - izcila, garša - šokolādīga! Saldējums ar riekstiem piešķir tekstūru, bet citronu mērcīte gaidīto svaigumu. Būtu zinājis, būtu ēdis tikai šo!
Ne pa velti saka, ka izcils deserts var izglābt visu mielastu. Izglābt šito nevarētu pat molekulārās gastronomijas brīnumi, bet, neskatoties uz to, pirmais, ko atceros ir nevis vilšanās, bet tieši fondants. Un par to - paldies!
Tāds neliels izbrauciens sanāca. Ieskrēju arī Liepājas Boulangerie, kur nogaršoju dažus eklērus, kas izmēra un arī garšas ziņā neatpalika no Raunas ielas un pat varbūt mazliet tos pārspēja un devos atpakaļ domājot par tādām eksistencionāli svarīgām lietām kā... nu tiešām, kas tā tāda par piekrastes mencu?