KŪKU SLAVAS ĒNĀ - "KAIRI"
Samierinoties ar neizbēgami tuvojošos, ikgadējo, gadumijas pārēšanās maratonu (Jūs taču saprotat par ko domāju?), nolēmu vēl paspēt uzkūkot, jo nez vai janvārī saņemšos to izdarīt, saprotamu iemeslu dēļ.
Tāpat, kā dodoties vakariņās uz kādu restorānu ceru nobaudīt ko īpašu, nebijušu, novatorisku, vai tieši otrādi ko klasiski nemainīgu, smalku un elegantu, tāpat dodoties kūkās, ceru nokļūt aromātu, krāsu, tekstūru, garšu un saldās sajūsmas gūstā, neatkarīgi no tā vai nobaudu ko tik ļoti pazīstamu un tuvu kā medus kūka vai drumstalu plātsmaize, vai arī apžilbstu no kādas izsmalcinātas tortes, īpašas siera kūkas vai kāda neredzēta deserta.
Kāpēc gan lai es (vai jebkurš no mums) gribētu apzināti bāzt mutē ko apkaltušu, bezgaršīgu, pastāvējušu un piesūkušos ar ledusskapja smakām, ko tādu, par ko krietni labāku mums ir uzcepusi sieva, mamma vai mēs paši? Tāpēc katru reizi, kad nopērku kūkas gabaliņu kādā vairāk vai mazāk smalkā (vai ar pretenziju uz smalkumu) vietā un kārtējo reizi izjūtu vilšanos par iegūto, kas nav ne nieka labāks par kādā lētā nomales kafejnīcā (tikai nepadomājiet, ka noniecinu lētas nomales kafejnīcas) esošo piedāvājumu, jūtu it kā mazu kripatiņu no savas iekšējās sajūsmas atmirstam. Un aizvien mazāk manī paliek šis gaidīšanas prieks un cerības baudīt ko tiešām sajūsminošu, ko varētu gribēt atkal un atkal ...
Tā nu savā galvā iedomājos, ka vislielākā iespēja izvairīties no visa negatīvā no kā baidos kūku sakarā, ir vienkārši doties pie atzītiem profesionāļiem, pie sava amata meistariem ar ar vārdu, un nevis vienkārši ar vārdu, bet ar tādu, ko nav kauns uzlikt uz fasādes. Jā, devos pie Kairiem. Uzreiz gribu pateikt, ka ar apbrīnu un cieņu skatos uz ģimenēm, kuras vieno arī profesionālā degsme un saderība. Tā pleca sajūta ir neaizstājama un domāju, ka tas ir nenovērtējami, kad ir uz ko paļauties, padalīties un kopā pasapņot ne tikai dzīvē, bet arī biznesā.
Apbrīnojams ir arī tas, ka cilvēki ar stabilu vietu un vārdu sabiedriskās ēdināšanas un konditorejas vidē, nolemj riskēt un vienoties kopīgā biznesā, lai turpmāk ne tikai radītu un ceptu, bet arī vadītu, organizētu un darītu visas tās lietas, ko māksliniekiem darīt nevajadzētu.
Un lai gan emocionālā līmenī varu uzsist uz pleca un paust apbrīnu, realitātē mans apbrīns (pretēji daudziem patosa pilniem, līdz šim lasītiem aprakstiem) ir krietni noplacis, jo es ne tikai tiku pie pilnīgi nebaudāmas kafijas, bet arī pamēģināju kūkas, kas manī raisīja vien neizpratni par nesagaidīto īpašo garšu, formu un tekstūru, uz ko biju sacerējies šurp dodoties.
Tātad, Mango siera kūka EUR 2,50
Izlasot vārdu - mango, man mutē saskrien siekalas un uz pavisam īsu mirkli sajūtos kā, labi, neteikšu kas. Mango ir viens no maniem mīļākiem augļiem, kuru tādā īstā gatavības pakāpē pie mums nobaudīt ir ļoti maz iespēju. Tāpēc, vēl jo vairāk gribēju to sajust šajā kūciņā. Bet velti. Tādu kā vāju mango atblāzmu sajutu vien kārtīgi sasprindzinoties un jau no pirmā kumosiņa, kad pievēris acis sagatavojos baudai, sapratu, ka esmu apčakarēts. Nedomāju, ka kāds gaida, ka kūka garšos tāpat kā sulīgs, svaigs auglis, bet mīļie cilvēki, ka garšas nebūs nemaz, negaida neviens! Nezinu, vai ir vērts runāt par konsistenci - jā tā bija krēmīga un maiga, bet pamatiņš priekš manis bija pārāk plāns un izmircis, savukārt mazie riekstu gabaliņi tajā piešķīra vismaz nedaudz tekstūras, citādi pēc brīža sāka likties, ka ēdu kādu saldu siera masu no burciņas. Kas man riktīgi patika bija jāņogas. Piedodiet!
Zemeņu kūka EUR 2,50
Saželēts saldais krējums ar zemeņu zapti. Pats biju pārsteigts, jo līdz šim, domājot par zemeņu kūku, vienmēr iedomājos par svaigām zemenēm. Nezinu vai tas ir kāds novatorisms, bet pat krāsa, kur nu vēl atsevišķās vietās esošo veselo ievārījuma zemeņu esamība un vēl dīvainās krāsas pārmērīgi porainais biskvīts un starp kārtām pavīdējusī kārtiņa ar mellenēm, arī no zaptes, man nelikās apetelīgi un pat robežojās ar ko nepatīkamu. Nu piedodiet!
Eklērs EUR 2
Eklēru izvēlējos, jo gribēju uzzināt, vai tādu, salīdzinoši ikdienišķu kūciņu ir iespējams pacelt citā līmenī. Uzzināju. Ja vien tas nav attiecināms uz gigantisko izmēru (likās kādi 20 cm) tad nē. Eklērs kā eklērs. Plaucētā mīkla, šokolādes putukrējums, šokolādes glazūra. Un vis stāsts. Ļoti piezemēta un daudz reizes jau cituviet justa garša. Sorry!
(Cannoli) Trubiņa ar biezpienu EUR 1
Biju šādus baudījis ar rikottu, kas ir vienlīdz gan krēmīga, gan tomēr ar nelielu biezpiena konsistenci, kas kopā ar trauslo, kraukšķīgo, eļļā vārīto mīklas trubiņu piešķir šim slavenajam itāļu desertam īpašu, neatkārtojamu garšu. Šeit gan tas ir nosauks vienkārši par trubiņu ar biezpienu, acīmredzot, lai izvairītos no salīdzināšanas ar slaveno itāļu draugu, bet nekur no realitātes nespruksi un par cik vizuālā un idejas līdzība ir nepārprotama, tad uzskatu, ka salīdzināšana ir neizbēgama. Baltā masa pildījumā ir pārāk viendabīga un pēc konsistences pat nedaudz atgādina uzkultu viestu ar nedaudz smalki sarīvētām citrusa miziņām, kas piešķir krēmam vien rūgtumu. Pati trubiņa vietām plānāka, vietām biezāka, pārāk stingra un bezgaršīga, nedaudz rūgtena (iespējams no vaniļas cukura) Patika tikai pirmais kodiens, kad nokodos lielo dzērveni. Tas bija atsvaidzinoši.
Un melna kafija EUR 2
Sliktās atsauksmes par kafiju biju jau dzirdējis, bet mierināju sevi ar domu, ka kūku superīgums nomāks visu, kas nav līdz galam izcils. Šāda ir melna kafija Kairos. Vai nu kafijas aparāts noregulēts nepareizi un jāpārbauda kafijas un ūdens proporcija dzērienā, vai arī darbiniece nav īsti apmācīta rīkoties ar kafijas aparātu un nezin, kā jāizskatās labai kafijai un kādu nekādā gadījumā nedrīkst dot klientam, anyway, realitāte ir tāda kā ir.
Pat nevaru lietot vārdu neviennozīmīgi, jo man personīgi viss viennozīmīgi bija švaki! Un ļoti žēl. Tad jau labāk esot Pārdaugavā aizšauju uz tepat netālu esošajiem Briedīšiem, kur arī bez zināma vārda uz izkārtnes, dažkārt var izcelt reāli gardu Napoleonu, Melno princi vai kādu citu kūciņu ko drēgnā rudenīgā vakarā nobaudīt pie tējas.
Nezinu kādēļ, šoreiz nepārtraukti izjūtu vēlmi atvainoties, lai gan būtība nav par ko. Saprotu arī, ka mans komentārs par sajūtām ko neguvu vai gaidām, kas nepiepildījās nekādā veidā neietekmēs šīs vietas izaugsmi un nākotni, bet gribētos saņemt ko vairāk nekā kaut ko ikdienišķi viduvēju un drošu, jo tas ir tas ko cilvēki saprot.
Izglītojiet mūs, audziniet mūs, parādiet jaunus apvāršņus, izejiet no savas komforta zonas, riskējiet un radiet! Jo Jūs taču darbojaties krāsainajā, saldajā pasaku pasaulē! Dodiet mums iespēju izjust šo prieku, sajūsmu un kripatiņu laimes noēdot Jūsu kūku un izlaizot pēc tās šķīvi!