CHERCHEZ le GÂTEAU! "BEL ÉTAGE"
Ko piesienos tiem nosaukumiem? Patiešām, pašam jau besī, bet katru reizi, kad atkal sastopos ar ko uzjautrinošu vai dīvainu, nevaru to ignorēt. Dažreiz nevar saprast kas bija pirmais (un ne par vistu un olu iet runa) - ideja vai nosaukums. Rodas sajūta, ka no sākuma tiek meklēts kāds skanīgs vārds, vēlams svešvalodā un tad tam pakārtots viss pārējais. Saprotams, ka mums, iezemiešiem, jebkurš vārds franču valodā, lai ko tas arī nozīmētu, šķitīs kārdinošs un aizraujošs, tāpēc saprotama ir uzņēmēju vēlme iebarot mums ko skanīgu, lai arī ar ne pārāk atbilstošu nozīmi. Tad kāpēc nenosaukt to visu par kaut ko, kas tuvāks franču saldo sapņu pasaulei nekā pilsētbūvniecības vai teātru nozarēm? Tagad man neliela pauzīte, jo mazliet paspēlējos ar vārdnīcu, lai pārliecinātos, ka patiešām, franču valodā nav skanīgu vārdu no konditorejas jomas... Nē, izrādās, ka ir gan.
Labi, lai paliek tās valodu peripetijas, jo pats diezgan bieži aizrādu uzbāzīgi aktīvākajiem valodas speciālistiem, kas, tā vien šķiet, manos tekstos meklē vien interpunkcijas un ortogrāfijas kļūdas, nevis iedziļinās idejā, kā tādā. Tā kā parunāsim labāk par kūku realitāti.
Šo kafejnīcu uzgāju pateicoties "Četrām sezonām", ko regulāri pāršķirstu, jo man traki patīk viņu papīrs un bildes (tikai ēdienu). Un, kamēr vēl neesmu piemirsis, gribu vērsties pie tiem, kas nespēj paciest manu anonīmo, bieži vien negatīvo kritiku ēdienu virzienā - šis žurnāls noteikti ir domāts jums, jo šeit neatradīsiet nevienu negatīvu vārdu ne par ko! Tikai sajūsminošos Meirānes kundzes neanonīmos pastāstiņus par super ēdieniem, super dzērieniem, super apkalpošanu, un arī par vēl viskautko superīgu, protams, ieskaitot kurpītes, krāsnis, eko, bio un pat Maximas zivju leti. Tāds plaša profila fetišu un dzīvesstila žurnāls pozitīvo stāstiņu kārotājiem. Un tas nekas, ka reti kuru no mums jebkur sagaida ar tādu pompu, toties mēs varam izvēlēties, ar ko kopā pasiekaloties un no kā. Un, jā, šad un tad pieklibo arī recepšu tehniskā puse, bet tas taču ir sīkums, jo dzīve taču ir tik rožaina...
Nu, pilnīgi novirzījos no pamatdomas. Uz brīdi pat aizmirsu, par ko vispār taisījos stāstīt. Ak, jā, stāsts par kūkām.
Tātad, franču desertu konditoreja, kā viņi paši sevi pozicionē, ir kūciņēstuve no smalkā gala. Tas atspoguļojās gan interjerā, gan sīkās detaļās, gan arī cenās. Skaidrs, ka jāatražo mazie, dārgie nieciņi, kuros ietērpta visa šī vieta - sākot ar melnām, it kā samtainām, zelta burtiem izrakstītām vizītkartēm un beidzot ar visu pārējo smukumu, kam it kā vajadzētu radīt, kā minimums, Parīzes sajūtas. Nav jau gluži tā, ka būtu vienalga, kur, galvenais, ka garšīgi, tāpēc nevaru noliegt atbilstoša interjera un atmosfēras nepieciešamību kūku baudīšanai, jo nez vai būtu tik pat forši apēst kūciņu par "nieka" 4 EUR kādā lielveikala koridorā.
Kā jau droši vien sapratāt, vide ir atbilstoša, cena - disciplinējoša un tāpēc vēlme gūt sajūsmu - divtik liela. Vispār jau franču konditorejas izstrādājumu sortiments ir milzīgs - Eclair (ko, vai tad tā nav Latviešu nacionālā kūka?!) Macarons, Creme brulee, Croissant, Tarte Tartin, Clafoutie, Madeleine, Mille-feuille un daudz, daudz citu saldu un sāļu gardumu, kuru dzimtene ir Francija. Jā, jā, tagad varam māt ar galvām un gudri spriedelēt par mūsu pieredzi šajā jomā, jo katrs, kurš reiz ir ēdis (īpaši pie mums) kādu no minētajiem, ir pārliecināts, ka tas ir bijis reāli autentisks, jo citādi taču nevarētu būt! Diemžēl man daļa no jums ir jāapbēdina. Tāpat kā ne viss ir zelts, kas spīd, ne viss, ko var nopirkt pie mums, ir cienīgs saukties par franču. Piemēram tie paši kruasāni, ko šobrīd varam iegādāties gandrīz visur - sākot ar Maxima un Narvesen un beidzot ar dažādām konditorejām, kas liek mums uzskatīt, ka tie ir svaigi cepti. Nenoliedzami tādi tie ir, tikai ar to mazo atšķirību, ka krāsnī tie nonāk pa taisno no saldētavas. Labi, labi nestresojiet! Labi ka tā, citādi to cena būtu reiz 10. Jo kurš gan būtu gatavs tirgot pa nepilnu eiro ko tādu, kas tapis jaucot, rullējot, smērējot, lokot un tā n-tās reizes, patērējot traki daudz sviesta, enerģijas, laika un lūgšanu par to, lai beigās viss būtu noticis pareizi un sviests cepot neiztecētu, un kruasāns sanāktu kārtains, trausls un gaisīgs? Pareizi!
Neņemos spriest, kāpēc "Beletage" FB lapā regulāri ir jāpiesauc vienkāršam un arī ne tik vienkāršam kūciņu apēst gribētājam, mazpazīstami (ja vien neesi kūku pasaulē iekšā viscaur) vārdi un kulinārijas skolas, no kurām it kā ir nākušas atsevišķas receptes, tādējādi liekot domāt, ka mūsējiem, kā minimums, ir ciešs kontakts ar franču kolēģiem, kas piešķir savas īpašās receptes mūsu uzņēmējiem, spalvas spodrināšanai. Tāpat neņemos spriest par kūku autentiskumu, konditoru kvalifikāciju un visu pārējo, ko varbūt šeit uzskata par trumpi. Vienīgais par ko esmu gatavs spriest ir par kūkām ko apēdu un atziņām, ko šajā sakarā guvu. No visām četrām apēstajām īsti francisks nosaukums nebija nevienai. Un labāk tomēr vismaz tai vienai būtu atstājuši oriģinālo Mille feuille... lai izvairītos no pārpratumiem nosaukuma sakarā...
EKSOTIKA
Kūciņa krāsaina, saulaina un ar ļoti intensīvu garšu. Nebiju domājis, ka tā reiz teikšu, bet ar pārāk intensīvu! Šādu varētu apēst vienu uz diviem, trijiem, jo garša nepārprotami belž pa pieri. Manai gaumei pārāk uzmācīgi. Protams jauki uzzināt, ka šeit tiek izmatoti tikai dabīgi augļu biezeņi, bet salikt kopā tik daudzas eksotiskas garšas un vēl tik intensīvi ir mazliet par traku. Neko nevaru pateikt par noskaņu, noti, aromātu, jo vienkārši - bang! un viss. Mango, marakuja, kokoss, citruss vienā gabaliņā atrofēja manus garšas receptorus ļoti ātri. Paldies ūdenim un virsū esošajām avenēm, kas mani no šīs sajūtas atpestīja. Īstenībā gribu, lai saklausāt šajā visā arī ko pozitīvu. Jo, lai vai kā, kūciņai nebija ne vainas, ja vien neskaita traki intensīvo augļu garšu. Tehniski pagatavota nevainojami. Skaistas, akurātas kārtas mijās savā starpā, krāsas kā saulainā vasarā, maiga tekstūra un apzeltītas... avenes. Dēļ šādas kūciņas meitenes varētu jukt prātā!
TRĪS GARDUMI
Trīs māsas, Trīs vīri laivā, Trīs draugi... tad kāpēc ne trīs gardumi? Lai arī kāda būtu pamatdoma, vienīgais, kas šķita loģiski, ka nosaukums dots par godu trim avenēm.
Atkal ļoti spēcīgas garšas. Tomēr šajā gadījumā labi sabalansētas un veiksmīgi papildina viena otru. Aveņu želeja piešķir izteikti atsvaidzinošu akcentu, biskvīta kārtiņām laba poraina struktūra, bet šokolādes krēms ļoti stiprs un vairāk līdzinās krēmam ar kakao pulveri nevis šokolādi gan pēc garšas, gan pēc struktūras.
DUBULTĀ SIERA KŪKA
Salīdzinot ar abām iepriekšējām, šī bija maiga kā dūja! Viena no labākajām pēdējā laikā ēstajām siera kūkām. Ka es jums saku! Plāna pamatnīte, divi dažādi kūkas slāņi ar maigu mango aromātu, viens krēmsierīgāks, bet otrs pēc tekstūras kā muss - viegls, gaisīgs un neuzmācīgs. Tādai, pēc manām domām, jābūt kūciņai - mazliet eiforiskai, mazliet noslēpumainai un mazliet gaisīgai, bet ar raksturu! Kā īstai femme fatale!
MILFESS
Neatceros, ko man sastāstīja, kad šo pirku, bet točna atceros, ka mani neviens nebrīdināja, ka kārtainā mīkla būs piededzināta, bet krēma vietā būs vien ūdeņaina neidentificējamas izcelsmes un garšas masa. Cik saprotu, tad šīs kūkas pamatdoma bija slavenā franču Mille-feuille, kuras vienu no radiniecēm pie mums pazīst kā Napoleonu. Tomēr šoreiz sanāca pilnīgs fiasco gan garšā, gan izskatā, gan nosaukumā...
Ja kas, pie viņiem var pasūtīt arī tējas/kafijas ceremoniju franču stilā, lai ko tas arī nozīmētu!
Bet tiem, kas ir gatavi kļūt par teorētiķiem/praktiķiem kūku, maižu, pīrāgu un citu supersaldumu pagatavošanā, varu silti ieteikt sākt savu ceļu, noskatoties neatkārtojamo britu raidījumu, nu jau astoņās sezonās (iesaku sākt ar 4/5 ) "Great British Bake off", kur paralēli skaistas ainavas vērošanai un britu akcentam varēsiet apgūt daudz smalkumu izcilās Mary Berry un Paul Hollywood virsvadībā. Un patiešām nekādas ironijas...
P.S. Šoreiz pārmaiņas pēc, padziediet sev paši!