"MIO", AMORE MIO
Kad pēdējo reizi, vakariņojot restorānā, izjutāt vēlmi apraudāties no sajūsmas, līdzīgi kā skatoties aizkustinošu seriālu vai klausoties sirdi plosošu mūziku, vai, pat nezinu, skatoties, kā uzvar mīļākā futbola komanda? Neesmu no tiem, kas apraudās pie futbola, bet pie multenēm gan šad tad... Nu ja, bet šis nav nekāds atbalsta dienests pārmērīgi jūtīgajiem, tāpēc, ja atgriežamies pie ēdiena, varat mani apsveikt – es to izdarīju pirms nedēļas. Nopietni. Un tas man bija pilnīgs šoks, jo patiesībā vienkārši gāju līdzi, kur man lika, jo ne visiem tur bija gadījies iegriezties utt. u.t.jpr. No sākuma gan domāju aiziet līdz "Kaļķu vārtiem", kur pēc adreses maiņas nebiju pamanījies aiziet, labi, patiesībā nebiju aizdevies arī pirms tam, bet paskatījos viņu ēdienkarti un rezultātā devos, kurp devos. Un paldies dievam! Ārprāts, cik tur trūka, ka būtu mums visiem to laupījis! Pilnīgi svīstu aukstus sviedrus, par to domājot!
Vispār pēdējā laikā vairāki vecie buki, pie kuriem sanācis paviesoties, ir mani patīkami pārsteiguši ne tikai ar obligātu nepieciešamību laicīgi pieteikt savu apmeklējumu, pretējā gadījumā saskaroties ar iespēju tikpat raiti doties mājup, jo izrādās, ka sertificētu publiski paēstgribētāju ir krietni vairāk nekā atļauto sēdvietu, bet arī ar ēdienu. Piemēram, Andalūzijas suns ar nepārceptu fondantu vai Osiris ar savu nedēļas piedāvājuma Cēzaru (ar restorāniem netipiski daudz garnelēm) un skābo kāpostu zupu ar krāsnī ceptu kartupeli. Tā kā nākas atzīt, ka sabiedriskā ēdināšana turas, un forši, ka atsevišķi ēdinātāji ir atraduši zelta vidusceļu, tā teikt, lai vilks un kaza būtu ja ne draugi, tad vismaz abi pie dzīvības.
Tātad atgriežoties pie "MIO". Ko lai saku? Mūs abus saista diezgan ilga antipātiju vēsture. Tas ir kā dzīvē – neiepatikās un viss. Kopš tiem laikiem pagājuši jau vairāki gadi un, neskatoties uz to, ka atsevišķi ēdieni ēdienkartē ir atpazīstami vēl no iepriekšējiem apciemojumiem, to kvalitāte ir pilnīgi citā līmenī. Un, jā, kad ēdiens ir izcils, arī cakainais interjers vairs nekaitina, tad pēkšņi viss ir kļuvis harmonisks un aizraujošs. Pat atradu pie pretējās sienas foršus dekoriņus – kā tādas mazas durtiņas.. Labi. Bet tagad pie ēdiena.
Ogu salāti ar mīksto sieru, avokado, pekanriekstiem un balzāmetiķa novārījumu EUR 9,50
Tagad zinu kā izskatās pārpilnības rags. Tas izskatās šādi. To es jums saku! Šķīvis, kas pilns ar ogām, sieru, riekstiem un vēl visādiem labumiem. Un, jā, ja saku ogas, tad tās nav tikai dzērvenes un vēl kas tikpat piezemēts. Nē! Tās ir avenes, zemenes, fizāļi, vīnogas un vēl melone, un pitaja, un tas viss ir salds un aromātisks. Sajūta kā ienirstot vasarā! Un mīkstais siers, kas arī nav žēlots! Un es ēdu un ēdu, bet tas viss nesāk beigties! Nopietni. Īsāk runājot, atcerējos, kā ir būt sajūsmā! Raustīju aiz rokas savus galda biedrus un, cenšoties nepievērst apkārtējo uzmanību, skaļi, sajūsmināti čukstēju kaut ko nesakarīgu par laimi, sauli un mīlestību!
Vēršgaļas karpačo (patiešām ar viskautko) EUR11
Kārtējais prieku vairojošais ēdiens. Pašu ceptā maize vien ir ko vērta! Tādu varētu ēst bez apstājas! Mīksta, pufīga, patīkamu, maigu garšu. Gaļa – plāni sagriezta un nepārspīlējot apslacīta ar trifeļu eļļu, un vēl dažādu intensīvu garšu kombinācija, kas kopā rezultējas pilnīgā harmonijā. Viss ko var vēlēties, domājot par karpačo, bija uz šī šķīvja. Gaļa, trifeļu eļļa, rukola, karperi, rieksti un vēl visādi nieciņi. Dažādas tekstūras, dažādi aromāti un dažādas garšas apvienotas vienā brīnišķīgā ēdienā.
Cepta pīles krūtiņa ar dzērvenēm un sarkanvīna mērci (un grilētiem dārzeņiem) EUR 16,50
Izrādās pīle patiesībā ir paradīzes putns. Jā, jā! Godavārds! Rozā, nepārcepta, sulīga un mutē kūstoša. Un pilns šķīvis ar dažādiem dārzeņiem. Neticēsiet, dārzeņi, pēc Mio domām, ir ne tikai burkāni un baklažāni, kā tiek uzskatīts citur, bet arī paprika, cukini, puķkāposts, brokolis un sīpols, kas kopā ar sēnēm, kukurūzas vālīti un brīnišķīgas intensitātes mērci mani padarīja par šīs vietas vergu. Ceru, ka viņiem nav iebildumu, ka aizkustinājumā raudoši čaļi ar aizmiglotu skatienu staigā gar logiem uz sapņaini veras uz galdiem esošajos ēdienu šķīvjos, dziedot himnu, jo nupat neesmu tālu no tā!
Jūras foreles fileja ar krēmīgo mīdiju-baltvīna mērci (un grilētiem dārzeņiem pēc izvēles) EUR 15,50
Nopietni!? Vai tā vispār var būt? Ēdiens kā dārgumu lādīte! Acis skrien uz visām pusēm, un nezinu, pie kā ķerties! Izcili pagatavota zivs un tai pa virsu – uzminiet kas... Jā, jā, tie sarkanīgie ir ikri, bet vēl kas? Tie dzeltenīgie? Nē, tie nav nekādas zelta zivtiņas ikri, bet gan sinepju graudi... Bet ne par to... Ļaudis, mūsu platuma grādos kas nebijis – kraukšķīga zivs āda! Jau necerēju, ka reiz to piedzīvošu. Nu tas ir noticis. Izrādās, ka tas tomēr ir iespējams ideāli izcept zivi un ideāli izcept tās ādu. Un atkal dārzeņu dažādība un maiga, aromātiska mērce ar mīdijām. Īsāk runājot, ēdienu apraksti ēdienkartē atspoguļo vien niecīgu daļu no tā, ko patiesībā saņemam. Tu tikai baudi un ar katru kumosu atklāj ko jaunu!
Sutināts teļa vaigs ar sīpolu marmelādi un sarkanvīna-buljona mērci (un kartupeļu biezenis ar trifeļu aromātu pēc izvēles) EUR 15
Lai slavēti teļa vaigi! Kārtīgi izsutināti, mīksti un gardi un, kas nav mazsvarīgi, – lieli. Kartupeļu biezenis – zīdains un viendabīgs, papildināts ar rīvētu sieru, grauzdētiem sīpoliem un sinepju sēklām, mazliet zaļumi, daži dārzenīši un riktīga, stipra mērce. Nekas uz šķīvja nav nonācis nejauši, viss kopā saskan izcili. Sākot ar sīpolu marmelādi uz gaļas un beidzot ar trifeļu aromātu. Vienīgā nianse bija šī ēdiena remdenā temperatūra. Acīmredzot mazliet atdzisa gaidot, kad pārējie galdiņa pamatēdieni būs uz strīpas, bet tas vien sīkums.
Ogu zefīrkūka "Bezē" ar zemeņu mērci EUR 6,50
Šī jau ir kļuvusi par klasiku un apjūsmota ne reizi. Ļoti salda, bet ne šķebinoša, tik milzīga, ka sākumā šķiet – nevarēs pievarēt, bet, tuvojoties beigām, pārņem skumjas, ka tas tūdaļ beigsies. Tāds zefīrains mākonītis, kur katrā kumosā atklāj ko jaunu un pārsteidzošu. Tāda daudzslāņaina un aizraujoša!
Pilnīgi jūtu, kā, šo rakstot, gandrīz kļūstu par dzejnieku. Iespējams, ka mans aicinājums ir mīlas vārsmas. Būs tam jāpieiet nopietnāk... Bet, ja nopietni, tad līdz izmisumam biju noilgojies pēc tādām sajūtām un pat biju zaudējis cerību ko tādu piedzīvot atkal. Tā kā, jā, forši.
Paldies, ka bijāt kopā arī šogad, un tiekamies jau drīzumā!