VESELĪGIE BATONIŅI, SPRĀDZIENŠOTI, FERMENTĒŠANA UN CITI ZVĒRI

Sveiciens visiem domubiedriem un citādi domājošajiem! Iespējams, ka šobrīd piedzīvojam laikus, kas vienos mūs vēl ciešāk nekā Baltijas ceļš vai 4. maijs. Šobrīd katram no mums ir dota iespēja mazliet piebremzēt un mēģināt pārvērtēt savu dzīvi – izvirzīt prioritātes, sakārtot domas, sniegt emocionālo un jebkuru citu atbalstu vai arī saņemties un lūgt pēc palīdzības. Šobrīd piedzīvojam laikus, kad ikdienas kreņķi pārtop globālajos, kad sākam baiļoties ne tikai par sevi, bet arī par līdzcilvēkiem tepat blakus un arī tālumā. Šobrīd ir tik daudz neskaidrā, tik daudz neatbildētu jautājumu un tik daudz negatīvā, ka vairs īsti nesaprotam, ko plānot, kā dzīvot un kur tas viss mūs novedīs. Tāpēc vēl jo vairāk ir svarīgi rūpēties par sevi un sev tuvajiem, lai tad, kad dzīve sāks atgriezties vecajās sliedēs, esam spēkpilni un spējīgi par to vēl priecāties.

Neskatoties uz visu notiekošo, ir lietas, kas paliek nemainīgas. Un ir vairāk nekā skaidrs, ka pavasaris pienāks neatkarīgi ne no kā. Diemžēl šobrīd visi aktīvi un kolektīvi sportot gribētāji piedzīvo globālo neziņu un  ir atsēdināti uz pauzes, tomēr kaut ko darīt lietas labā tomēr varam. 

Kā jau daudzi no jums nojauš, nevaru sniegt veselīgās ēšanas paraugstundu, jo neesmu šajā jomā kārtīgs lietpratējs. Un, lai gan manas teorētiskās zināšanas ir pietiekami plašas un daudzpusīgas, realitātē esmu vien māgu pielikt kārs vidusmēra cilvēks, kas katram savam kaitīgam ieradumam (ēšanas jomā, protams) var likt pretī kādu svarīgu attaisnojumu. Arī mana saldumu izvēle ir visai primitīva. Katrā ziņā, ja runājam par batoniņiem, tad par cienījam batoniņu uzskatu reālu cukura, šokolādes, karameles un vēl visādu labumu kopumu, kas ir ļoti kraukšķīgs, ļoti salds un vēl visādi citādi ar vārdu “ļoti” apzīmējams. Nu, piemēram, Snickers. Ja jau esmu kļuvis tik ļoti atklāts, tad atzīšos, ka labprāt pacienājos arī ar šerbetu, marmelādi, dažādām Laimas ražojuma šokolādes končām un vēl visādiem vitāli svarīgiem saldumiem. Katrā ziņā pilnīgi noteikti, stāvot pie saldumu plaukta un meklējot ko gardu, mana pirmā, labi, ko tur liegties, arī ne otrā vai trešā doma nav par veselīgumu, bet vienkārši par primitīvu salda batoniņa gribēšanu. Piekrītu, tas ir briesmīgi, bet, kā jau vienā eksistenciāli svarīgā rokasgrāmatā teikts: “Kas no jums bez grēka...!” Tālāk jau jūs zināt ko. 

Lai vai kā, nevaru arī apgalvot, ka pret savu veselību izturos pilnīgi bezatbildīgi tāpēc esmu atvērts dažādiem visa jaunā izmēģinājumiem. “Ēstmīlis siro” cikla ietvaros esmu jau iejuties veģetāriešu ādā (pat nogaršojis vegānisko salami) pamēģinājis Keto, Stokholmas diētu un pārtraukto badošanos, izaudzējis kastītē uz palodzes dīgstus un izpētījis alternatīvo produktu piedāvājumu mūsu veikalos un ēšanas vietās. Tāpēc pieņēmu izaicinājumu (nē, nē, ne to ar bērnības dienu bildi Facebook) un nolēmu pamēģināt atrast savam snikerītim cienījamu aizstājēju no veselīgā gala, ja tā var izteikties, un vispār paskatīties, kas no spēcinošā gala šobrīd ir nopērkams un vai no tā visa patiešām ir kāds labums vēl kādam, izņemot ražotājus un reklāmistus.

Tātad pirmais, kas mani pārsteidz, ir milzīgā tā saucamo proteīna batoniņu invāzija veikalos. Ja pareizi saprotu, proteīna batoniņš ir iespēja uzņemt uzreiz lielu daudzumu olbaltumvielu gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ nesanāk uzņemt tos ar pārtiku. Bez tam olbaltumvielas nav ieteicams uzņemt nekontrolētos daudzumos. Atkarībā no vecuma, dzimuma, auguma un slodzes ieteicamā olbaltumvielu standarta deva dienā ir apmēram 40-60 g, ja neesat grūtniece vai ja jums nav palielināta fiziskā slodze un, kas nav mazsvarīgi, arī pārmērīga olbaltumvielu lietošana uzturā, tāpat kā jebkura cita pārmērība ēšanā, var nodarīt kaitējumu veselībai. 

Jāsaka, ka biju ļoti pārsteigts, kad novēroju, ka ir vesela cilvēku kategorija, kas, ienākot veikalā, dodas pa taisno pie plauktiem ar šiem izstrādājumiem un neminstinoties ņem tos ciet. Ievērojot sociālo distancēšanos un tā, lai uz mani neskatītos ar smīnu, arī es stingrā solī gāju šim plauktam klāt un vienkārši ņēmu visu pēc kārtas, īpaši nešķirojot – Puls Bite, Pulsaar, Barbells, Bodylab ir tikai daļa no svešajiem vārdiem, kas atradās plauktā un nonāca manā groziņā. Tik tālu viss it kā labi. Nākošais pārsteigums mani sagaidīja jau pie kases, kad par to visu nācās samaksāt. Tajā brīdi sapratu, ka vai nu ļaudis, kas pērk šos produktus, ir reāli turīgi, vai arī vienkārši ekonomē uz kā cita rēķina. Nezinu, vai ikdienā būtu gatavs par vienu batoniņu (lai arī cik veselīgs tas būtu) maksāt 1,5 līdz 4 eiro. Tas no praktiskā viedokļa. Bet kā tad ir ar garšu un visu pārējo? 

Ar to ir neviennozīmīgi. Viena no manām pārliecībām par ēdienu ir, ka tam ir jābūt tekstūrai, aromātam, patīkamai garšai, kā arī tam jāizskatās pievilcīgi. Tas ir kā ar cilvēku – gribu komunicēt ar cilvēkiem, kas man šķiet kaut kādā veidā simpātiski. Tāpat arī gribu ēst batoniņu, kam vismaz nav atbaidoša āriene. Diemžēl viena no vienojošām proteīna batoniņu iezīmēm ir patiešām ne visai simpātisks paskats, tāpēc saprotamu iemeslu dēļ ražotāji mēģina tos ietērpt smukos papīrīšos, jo citādi diez vai cilvēki saņemtos pirkt ko tik neapetelīgu. Protams, ka ir arī izņēmumi. Tie ir batoniņi, kas pēc konsistences nerada sajūtu, it kā kāds tos jau būtu ēdis, bet ļauj to izdarīt mums pašiem. Tādi, kuros ir rieksti, ko vēl ir jākošļā, šokolādes gabaliņi un ogas. Tie nav pārklāti ar sojai līdzīgu šokolādes slāni, tie nav samalti viendabīgā masā, kas mazliet nošķebina, un tiem vietām ir caurspīdīgs papīrītis, lai ļautu jau iepriekš par to papriecāties.

Mans favorīts izrādījās “Treks”. No visiem pieejamajiem veidiem visvairāk iegaršojās tas, kurš ar melno šokolādi, apelsīnu, (kas gan izrādījās vienkārši apelsīnu aromatizētājs) un lielu daudzumu reālu riekstu. Ja ticēt marķējumam, tad kopā veseli 67% riekstu. Neskatoties uz to, ka, salīdzinot ar citiem līdzīgiem batoniņiem, šajā bija tikai 10 g proteīna un bija pievienots cukurs, man kā iesācējam šī bija optimāla izvēle, ja ne proteīna daudzuma, tad garšas un tekstūras ziņā noteikti. Bez tam tie izrādījās bez glutēna un vegāniem draudzīgi, kas gan nav svarīgi man, bet daudziem citiem gan.

Ja lietojam uzturā šāda veida produktus un bez tam vēl vēlamies atbalstīt vietējos ražotājus, tad loģiska izvēle šķiet Beginnings. Iepakojuma ziņā viņu izstrādājumi ir mani favorīti ne tikai proteīna batoniņu kategorijā, bet arī cepumu, čipsu un citu uzņēmuma ražotu produkciju. Tie ir 100% dabiski, vegāniem draudzīgi, bez glutēna, bez sojas, bez palmu eļļas, bet ar ļoti lielu cukura daudzumu, pateicoties agaves sīrupam un arī datelēm, kas nenoliedzami ir ieteicamāk nekā parastais cukurs, tomēr gandrīz 12 g cukura 40 g batoniņā man šķiet krietni par daudz. Tekstūra manai gaumei pārāk viendabīga, bet tas jau ir gaumes jautājums. Šajos batoniņos ir tikai 8 g olbaltumvielu, kas salīdzinoši ir viens no mazākajiem daudzumiem līdzīgos produktos.

Nekad iepriekš nebiju pievērsis uzmanību šīs kategorijas produktiem, tāpēc biju ļoti pārsteigts par to, ka tie ir tik plaši pārstāvēti. Dažāds cenu diapazons, dažāds proteīna daudzums un dažādas izcelsmes cukuri. Ļaudis, kas šādus kaut kādu iemeslu dēļ lieto var justies gandarīt, jo lai arī kādēļ viņi to darītu, par izvēli sūdzēties nenākas.

Priekš sevis galveno sapratu – nekas nevar aizvietot klasiskos saldumus un nekas nevar aizvietot gaļu. Nekādas sapresētas dateles ar samaltām sēklām, arī cukura aizvietošana ar dažādiem baisos vārdos nosauktiem aizstājējiem un olbaltuma esamība riekstos mani nepārliecinās ko radikāli mainīt savā uzturā. Bez tam tīri cilvēcīgi nesaprotu faktu, ka dabīgam batoniņam ir gandrīz gadu ilgs derīguma termiņš. Tas man liekās diezgan dīvaini.

To pašu varu teikt arī par tādu, šobrīd aktuālu produktu kā smūtiji un biezeņi. Veikalos pieejamie Day Up, Fruttimuss, Simply Food (viens no retajiem vietējiem ražojumiem) Gutta Smūtijs un vēl daži  biezeņi būtībā tiek prezentēti, kā veselīgs piedāvājums. Piemēram, mūsu pašu ražotais Simply Food. Es izvēlējos ābolu, topinambūru, upeņu biezeni. 100% dabīgs augu produkts bez E, bez ĢMO, bez pievienota cukura. Jāatzīstas, ka neesmu šī produkta fans. Bērnu pārtikas  konsistence un mazliet nepatīkama garša ir tas, kas ienāca prātā pirmais pēc pagaršošanas. Acīmredzot vēl neesmu izaudzis līdz šāda veida produktiem, bet nekādi negribētu ēst ko tādu, kas uzdzen man nelabumu, lai cik veselīgi tas skaitītos.

Līdzīgas izjūtas mani pārņēma, arī pagaršojot pārējos produktus. Labā ziņa – nevienam no tiem nebija pievienots papildus cukurs, bet pārējais mani nepārliecināja. Piemēram Fruttimuss ar čia sēklām un avenēm sastāvā ir tieši 1% aveņu biezeņa, bet lielākā daļa – 60% ir biezenis no āboliem! Tomēr visvairāk mani pārsteidz Dayup ar melno vāciņu, kur starp n-to augļu biezeņiem, pārslām un dabīgo jogurtu ir atrodama arī... aktivētā ogle. Konsistences visiem vienādas un vienīgā atšķirība ir tad, ja pievienotas kādas sēklas. Iespējams, ka netieku līdzi laikam, bet labāk apēdu to visu atsevišķi, svaigā veidā, vai, piemēram, sablendējot un izdzerot uzreiz, kamēr nekas nav oksidējies un garšas ir svaigas, un aromāti pa visu virtuvi, nekā sūcu nesaprotamas garšas biezenīti no plēves paciņas.

Vēl viena produktu grupa, kas mani patiešām ieinteresēja ir Paleo produkti jeb tā saucamie auksta spieduma produkti. Sulas, smūtiji un šoti 2 līdz 3 EUR robežās, kuru ražošanā izmantota aukstās spiešanas metode (līdzīgi kā olīveļļai) – bez produktu termiskas apstrādes, kas palīdz saglabāt koncentrētā veidā lielāko daļu augļos un dārzeņos esošo labo lietu un garantē to, ka, izdzerot šādu dzērienu, dabūsiet iekšā reālu vitamīnu un minerālvielu bumbu! Tie nesatur konservantus, garšas pastiprinātājus, glutēnu un laktozi, kā arī tiem tiek pievienots tikai dabīgais saldinātājs. Salīdzinoši īsais derīguma termiņš (apmēram 2 nedēļas) mani pārliecina, ka sastāvdaļās patiešām ir dabīgas un ka tas nav kārtējais ilgspēlējošais farss par veselīguma tēmu. Mans favorīts ir Dānijā ražotā un atsevišķos veikalos nopērkamā auksti spiesta ābolu, bumbieru un aveņu sula. Nepārprotamas augļu garšas, svaigums un sajūta, ka dzīvība un spēks ielīst tevī ar katru tā malku! Tiem, kas nesmādē ingvera garšu, noteikti pie sirds ies arī Paleo sulas un šoti (Tas tik nosaukums, dēļ mazā tilpuma. Nekāda alkohola!) ar ingveru. Tas ir kā sprādziens, no kura vajadzīgs mirklis, lai atčohnītos! Pēc tam kādu brīdi ir sajūta, ka jūra ir līdz ceļiem!

Kā paši redzat, mums ir neskaitāmas iespējas uzpildīties ar rūpnieciski ražotiem proteīniem, vitamīniem, augļu un dārzeņu biezeņiem, sulām un vēl visādām, nešaubos, labām lietām, tomēr es palieku pie sava – ja našķis, tad īsts, ja olbaltums, tad gaļa, olas, siers, zivis un rieksti, ja augļi, tad svaigi, neapstrādāti, nesasmalcināti un nesapildīti mazās plēves sūcampaciņās.

Tagad mazliet atgriezīsimies atpakaļ dzīvē. Pēdējā laikā, ņemot vērā visus vērā ņemamos faktorus, vairāk laika sanāk veltīt dažādām pašizklaidēšanās un pašizglītošānās opcijām internetā. Šeit nerunāju ne par ko apšaubāmu, vienkārši tādā veidā atrodu ko priekš manis pilnīgi jaunu. Viens no “jaunumiem”, ko nejauši uzraku, ir fermentēšana! No sākuma biju reāli ieintriģēts, ka esmu uzgājis vienu fišku, ar ko bagātināt savu vārdu un pieliekamā krājumus. Aizrautīgi metos tajā iekšā, un izrādās, ka fermentēšana ir tā pati lieta, ko mēs tautā saucam par... skābēšanu un raudzēšanu. Izlaidīšu prātojumus par to, kāpēc gan visiem pazīstamu, salīdzinoši primitīvu, jau gadiem zināmu produktu apstrādes procesus vajadzētu saukt kādā citā vārdā, un mēģināšu no tā visa tomēr izspiest ko noderīgu..

Vai jums ir zināms tāds produkts kā skābēti kāposti? Apsveicu, jūs esat tikuši fermentēšanas mācības nākošajā līmenī! Domāju, ka lielākā daļa no virtuvē aizņemtajiem ir lietas kursā, ar ko atšķiras skābēšana no marinēšanas. Pateikšu priekšā – marinējot produktus, mēs pievienojam etiķi, bet skābējot – nē. Tā ir pati galvenā atšķirība, kas palīdzēs jums tikt skaidrībā arī par veikalos nopērkamajiem skābētajiem produktiem, tādiem kā gurķīši, kāposti vai jebkuri citi dārzeņi. Atliek vien paskatīties produktu sastāvu un āreče: etiķis, tad marinēts, nav etiķa – skābēts.

Nedomāju, ka būtu nepieciešams šeit iedziļināties fermentēšanas/skābēšanas procesa tehniskajās un bioķīmiskajās detaļās, vien piebildīšu, ka visam pasākumam ir nepieciešams ļoti maz produktu (piemēram, kāpostiem tikai sāls, kāposts un ķimenes vai burkāns) un liela pacietība, lai sagaidītu gala rezultātu, un ka galvenais šajā procesā ir, lai produktā neiekļūtu skābeklis, kas visu procesu var sačakarēt, un tad jau tas sauksies citādi, un ka skābētie produkti satur organismam tik svarīgās labās baktērijas jeb probiotikas.

Ar kāpostiem it kā viss būtu skaidrs. Tomēr mani ieinteresēja pavisam kas cits. Izrādās, ka fermentētie produkti mūsu ikdienā nav nekāds retums. Tie paši korejiešu pikantie kāpostu salāti – kimči, rūgušpiens, tīrkultūra, dzīvās probiotikas saturošs jogurts, miso pasta un daudziem jau labi pazīstamā tējas sēne – kombuča ir cienījami fermentācija paraugi. Izrādās, ka mājas apstākļos ir iespējams pagatavot arī jogurtu un kefīru, bet tam palīgā būs jāņem attiecīgi jogurta vai kefīra ieraugs, kā arī maizi, kam par pamatu tiek izmatots ieraugs. Īsāk runājot, fermentēt var gandrīz jebko un fermentēti produkti būs labs ieguldījums jūsu un jūsu zarnu veselībā.

Tagad ir īstais laiks, lai izdarītu pareizo izvēli un veltīt kādu brītiņu savai veselībai – parūpēties par sabalansētu uzturu, izvēlēties atbilstošāko našķi, izgudrot kādu īpašu, smūtijam piemērotu augļu un dārzeņu kombināciju un, iespējams, fermentēt pašam savu jogurtu. Katrā ziņā vienīgā šībrīža investīcija, ko varam vēl kontrolēt, ir investīcija sevī.

Nav komentāru

Komentēt