RĪGAS RESTORĀNU NEDĒĻA. RUDENS. NEGAIDĪTI BURGERI, ŠĶEBINOŠI BIEZEŅI, SUPERZIVS UN CITI PĀRSTEIGUMI!
Esmu sportiski noskaņots. Nu, tāpat vien. Tāpēc mēģināju izdomāt kādu sportisku sveicienu. Kaut kā nevedās. Nolēmu iztikt bez.
Pēkšņi atčohnījos, ka aizvakar, jā 16.11.2017. bija Beaujolais Nouveau diena. Palaidu garām. Tizli kaut kā, bet es sev piedevu un nolēmu beidzot pastāstīt kā man gāja pirms mēneša, kad apmeklēju trīs Rīgas restorānu nedēļas dalībniekus.
Mana attieksme pret šo publisko izrādīšanos plašākām tautu masām jau sen ir skeptiska, tāpēc katru reizi pārlasot nedēļas piedāvājumu sev jautātāju - vai tiešām tev, tas ir man, to vajag? Un katru reizi nez kāpēc turp dodos, ēdu, viļos un atkal dodos,.... Lai gan, atskatoties pagātnē, ir bijuši arī patīkami pārsteigumi. Piemēram, Kilimanjaro, kas vēlāk pārtapa par Forestu vai pilnīgi negaidīti Piramīda, vai arī...Hm... Ko, vai tas patiešām viss!?
Nu, jā, kaut kā ne pārāk bieži sanāca vienoties kopīgā dziesmā ar elsējiem (nez vai tāds vārds vispār eksistē?) un pūtējiem, par tēmu cik forši, cik stilīgi, garšīgi un tematiski un vēl sazin kā, sakarā ar ko regulāri uzrāvos uz ļaudīm, kas bija pilnīgi pārliecināti, ka vot viņiem gan ir tiesības uz viedokli, pretēji man, un tas par pārsteigumu gandrīz vienmēr bija pretējs manējam. Bet tas nu ir norīts, tāpēc nemaz nebaidos pateikt, ka šoruden tomēr atkal iesaistījos un esmu priecīgs, jo nebija nemaz tik slikti!
Manējie šoreiz bija trīs - K.I.D ar vienu no diviem nedēļas veģetārajiem piedāvājumiem, kas uz brīdi lika man nopriecāties, ka tomēr esmu gaļēdājs, sagadīšanās pēc ar tā kaimiņu, brāli vai iespējams ko citu - Steiku haosu, kas manī radīja pārdomas par to, ka ne viss vēl ir zaudēts un Boulevard 33, kas mani pagalam pārsteidza ar pilnīgi negaidīti labo piedāvājumu. Nu patiešām! Biju tuvu prieka asarām! Kaut kādā stacijas tuneļu rajona viesnīcas restorānā, kur apkalpošanas (ne)kultūra bija tik dīvaini švakā līmenī, ka tas pat likās mazliet aizkustinoši, ja tā vispār var būt, apēdu vienu no nesamākslotākajiem un baudāmākajiem ēdienu komplektiem visā šī pasākuma vēsturē!
Bet nu bez liekām runām...
Steiku haoss
Gribēju sākt tieši ar šo, jo beidzot, pēc tik daudzām vilšanās reizēm restorānu nedēļu ietvaros, neskatoties uz to, ka atsevišķas ēdiena detaļas mani nebūt nesajūsmināja, kopējā sajūta pēc apmeklējuma bija tuvu gandarījumam, jo nevienā ēdienā, ne mirkli neradās doma par to, ka tiekam čakarēti! Pilnvērtīgs porcijas izmērs, labi pagatavoti produkti un ēdiens, kas pēc visiem parametriem ir ne tikai restorāna nedēļas cienīgs.
Uzkoda - Liellopa gaļas tartars, sinepju gels, eruka, kaperi, medoti pērļu sīpoli, rudzu miltu plānmaize
Cienījams pieklājīga izmēra un garšas ēdiens. Gaļa manai gaumei mazliet par stipru iemarinēta, bet sagriezta tā, kā man patīk. Sīpoliņi, pretēji rakstītajam par medu, šķita vienkārši marinēti, bet rukolas lapiņām pietrūka kāda slapjumiņa. Toties rudzu grauzdiņi bija ļoti labi - trausli, kraukšķīgi un garšīgi.
Eu! Kas tad tas? Ā, tas.. tas kompliments no šefa... Lielākais manā mūžā! Tā lūk! Tā vajag apstrādāt klientu!
Pamatēdiens - grilēta liellopgaļas karbonāde, dedzinātu baklažānu biezenis, šalotes, brūkleņu marmelāde, sarkanvīna mērce
Gaļa, mazliet stiegraina, izcepta vienā malā vairāk, otrā mazāk, mazliet pagrūti sakožama, bet aromāts un garša brīnišķīgi! Brūklenes ļoti labi visu papildina ar nelielu saldskābu noti, bet mērce!!! Tā bija patiešām brīnišķīga! Bieza, piesātināta, aromātiska! Kaut katra mērce būt kā šī! Bet tas dedzināto baklažānu biezenis! Tas gan, piedodiet, bija par traku. Iespējams, ka garšu uztverē neesmu pietiekami izsmalcināts, bet ēst šādas krāsas biezeni, kas garšo pēc degušiem nokasījumiem no pannas... tas man bija par specifisku. Atceros, reiz aizmirsu par katlu ar kartupeļiem uz plīts un atcerējos vien tad, kas tie jau bija melni un dūmoja. Tādas ir manas asociācijas biezenīša sakarā. Bet, iespējams, man un maniem tās dienas kompanjoniem vēl jāpaaugas līdz pilnīgai garšu izpratnei. Neskatoties uz visu daiļrunību baklažānu sakarā, kopējo pozitīvo sajūtu par šo ēdienu ietekmēt tas nevarēja un atmiņas, kurās gremdējos, tāpat paliek pozitīvas.
Deserts - siltais ābolu pīrāgs ar kanēli, karamele, bumbieru sorberts, sīrupā izturētas dzērvenes, griķu pūslīši, siera krēms
Brīnišķīgs pīrāgs ar maigu kanēļa noti, kas nevis nomāc, bet tieši otrādi - izceļ - siltos ābolus. Krēmīgā karamele, maigais siera krēms un atspirdzinošās dzērvenes, kas kopā veido tādu kā rudens garšu gleznu uz šķīvja! Bet griķi. Tāds kā maziņš kraukšķīgs punkts uz i. Nē, taču, kāds tur punkts, izsaukuma zīme! Ja runājam par rudeni, tad te tas ir! Un kā nobeigums visam - auksta sorbeta bumba ar liegu bumbieru atblāzmu! Mans ir sajūsmā! Par ābolu pīrāgu! Tas ir forši!
Tā man gāja steikos. Negaidīti labi, it īpaši ņemot vērā to, ka dažas dienas iepriekš biju blakus durvīs, lai lauztu stereotipus un pabarotu veģetārieti sevī.
K.I.D.
Meža sēņu krēmzupa - ceptas sēnes, lazdu rieksti
Nez, no kādām meža sēnēm bija gatavota šī zupa? Tas paliks noslēpums, jo vienīgā garša, kas bija šajā zupā bija trifeļu eļļas garša. Un vēl, tā bija pilnīgi remdena, lai neteiktu auksta. Man patika rieksti. Jo man vispār garšo rieksti un man patīk, ja tie ir pievienoti ēdienam, bet tas arī viss.
Pamatēdiens - cepts mandeļu siers, aunazirņu biezenis, ceptas garšsaknes, zemesriekstu sviests, lapu kāposts, brūklenes
Dažas skaistas, rudens krāsas šķīvī. Vai ar to nav par maz? Un apgaismojiet, lūdzu, mani. Kas tas tāds - mandeļu siers? Viesmīle uz šo jautājumu vien neveikli murmināja kaut ko par to, ka ir tāds siers, tas esot ar mandelēm un tas esot cepts! Vai nav izcila atbilde, ko? Pēc garšas tāds jocīgs, pēc konsistences kā pastingra pastēte, bet no mandelēm, vai vismaz mandeļu aromāta ne miņas. Garšsaknes pārstāvēja pārītis burkānu un pastinaku, kale kāposts garšīgs, jo tas vienkārši tāds ir, ja, protams, nav pilnīgi sabeigts, zemesriekstu sviests izpalika, bet kas gan bija pārpārēm, tā bija aunazirņu pļeka pa visu šķīvi - nesmuka un bezgaršīga.
Deserts - jogurta želeja, dedzināts zefīrs, priežu čiekuru saldējums
Jogurta želeja bezpersoniska - kā saželēts veikala jogurts, dedzinātais zefīrs kā lieli, grūti sakošļājami gumijas kluči, bet priežu čiekuru saldējums vispār bez nekādas garšas. Šaubos, ka būtu palaidis garām ko tik īpatnēju, kā priežu čiekuru garša. Diemžēl arī pēc konsistences saldējums bija so so un atgādināja pienaina ūdens sorbetu.
Un pēc visa šī, atnāk viesmīle un vācot nost šķīvjus pajautā: "Kā maltīte? Viss lieliski?" Malacis! Par to bonuss.
Boulevard 33
Tagad iedomājieties, ka vēlaties nosvinēt jubileju, pamieloties ar draugiem vai ar ģimeni, pabarot aizjūras kolēģus vai sagaidīt Jauno gadu. Tad lūk, ir tādas vietas, uz kurām nekad nedosieties to darīt. Un šī ir viena no tām - pie stacijas tuneļiem, ar vizuāli pilnīgi primitīvi iekārtotu un dekorētu restorānu un ar, maigi sakot, pilnīgi neprofesionālu apkalpošanu. Tāpēc vadījos tikai no restorānu nedēļas piedāvājuma un tas mani uzrunāja - gailenes, briedis, sams, burkānu kūka - viss saprotams, pazīstams un nesamākslots. Nevarat iedomāties to sajūtu gammu, kas mani pārņēma, kad es ar vēl pāris piekasīgiem ēdiena faniem sēžu pilnīgi necilā restorānā un jau a posteriori esmu noskaņojies uz fiasko, līdz apēdu pirmo zupas karoti....
Gaileņu krēmzupa ar kraukšķīgu bekonu un sakņaugu čpšiem
Nekādu šaubu, tā tiešām ir gaileņu krēmzupa ar visu maigo krāsu un gailenēm raksturīgo rūgtumiņa piesitienu. Kraukšķīgais bekons dažādo tekstūru un piešķir zupiņai raksturu. Pat salīdzināt nevar ar iepriekš apēsto meža sēņu krēmzupu KIDā. Jau esmu patīkami pārsteigts.
Brieža gaļas muguras karbonāde ar ķirbju - kurkuma biezeni, ceptiem sezonas dārzeņiem un brūkleņu mērci.
Lai slavēts briedis! Un lai slavēts tas, kas viņu pagatavoja! Mīksts, sulīgs, skaists, garšīgs! Uz šķīvja nekā lieka, dārzeņi nepārcepti, ķirbju biezenis patīkamas konsistences un, kas nav mazsvarīgi, uz produktiem netiek ekonomēts! Un štrunts, ka noformējums jau redzēts un neatsit Picasso. Kāda nozīme mākslai uz šķīvja, ja ēdiens nav baudāms? Esmu aizkustināts.
Sama fileja alus mīklā, pasniegta ar kartupeļu fritiem, zaļo zirnīšu biezeni un tartara mērci
Pēc skata ne visai. Uz mirkli man sejā pat atgriezās tā velnišķīgā, smīkņājošā sejas izteiksme, kas parādās katru reizi, kad saprotu, ka nebūs labi. Bet tikai līdz brīdim, kad nokniebu pirmo zivs gabaliņu. Mīklas garoziņa kraukšķīga, zivs iekšā - sulīga, kas nemaz nav tik pierasts, jo biežāk esmu ēdis zivi, kam vai nu mīkla ir izmirkusi, vai nu zivs pārturēta. Zirnīšu biezenim skaista krāsa un laba konsistence. Varbūt mazliet pietrūka sāls, bet citādi ļoti jauks. Pilnīgi neticami. Hm...
Burkānu kūka ar valriekstiem un maskarpones siera - biešu krēmu
Garšīgs, trausls burkānu biskvīts - ļoti garšīgs. Tas jocīgais rozā krēms pa virsu garšo labāk nekā izskatās, bet rieksti... nu, jūs jau zināt manas attiecības ar riekstiem. Bet visvairāk mani iepriecināja mazie karameles gabaliņi! Negaidīti!
Pa vidu mazliet iesmīnot par provinciālo apkalpošanu, mazliet atgāzies krēslā un klusībā pie sevis murrājot, esmu spiests atzīties sev, ka esmu apmierināts. Un nevajag skaļus autoru vārdus, ekskluzīvus dekorus un superainavas aiz loga, lai iepriecinātu mazo cilvēku. Vien mazliet uzmanības un godīgu ēdienu uz šķīvja.
Nu nepatīk man rakstīt tos salkanos stāstus. Bet dažreiz vajag. Tā kā ņemiet par labu.
Nākošreiz būs bēdīgāk. Runāsim par kūkām. Un par to, kāpēc pēc manām domām, dažiem bizness iet, bet citiem nekas nesanāk.
P.S. Bet šis mazliet nostļģijai. Priecē, kad redzu, ka laiks skar arī citus! Tā ir jāsvin dzīve!