LAIKS TĪTIES! LIDOJOŠĀ VARDE.
Pa šo laiku manā ēstmīļa dzīvē ir piedzīvots ļoti daudz kas. Vispirms jāpiemin tāds publiskais pasākums kā Street Food festivāls, ko apmeklēju vairākas augusta trešdienas un kur vēlreiz pārliecinājos, ka mūsējiem tā īsti ar izpratni kārtībā nav. Jo kā gan citādi šāds pasākums, kam pēc būtības būtu jābūt demokrātiskuma paraugstundai, izvērtās par snobisku, dārgu un godīgi sakot, ne visai garšīgu izpriecu. Pēc pirmās reizes pat pievērsos globālajam tīmeklim, lai pārbaudītu jēdziena street food nozīmi, tik pārsteigts par notikušo jutos. Protams, saprotu, ka katram jācīnās, kā māk, un restorānu nosacītais biezais gals sapratis, ka jākļūst tuvākiem tautai, metās ielās un sāk aktīvi piedāvāt dārgu, diezgan negaršīgu un grūti ielas variantā ēdamu ēdienu, kas manī raisa neizpratni un tādu vieglu sajūtu, ka atkal tiekam čakarēti!
Ja nekā citādi, tad skaidrs, ka šie nebija lasījuši Vikipēdijas skaidrojumu, no kura izriet, ka mūsdienās cilvēki izvēlās šo ēdiena virzienu vairāku iemeslu dēļ - tas ir aromātisks un garšīgs, par saprātīgu cenu un raksturīgs konkrētajam reģionam. Nu, bļin, tas ko ēdu neatbilst nevienam no šiem kritērijiem. Pārsvarā pliekans, dārgs un pēc manām domām gandrīz nevienā gadījumā neatspoguļo neko no mūsu nacionālās virtuves, par kuras esamību pēdējā laikā aizvien vairāk sāku šaubīties. Iespējams, ka kādā brīdī atskatīšos uz šo mazliet detalizētāk, bet varbūt arī nē, jo patiesībā tā īsti neredzu tam jēgu. Nez vai kāds no pasākuma dalībniekiem plāno šo ēdināšanas žanru attīstīt un pievērsties tam nopietnāk par dalību vietējā mēroga šoviņā ar nosaukumu Street Food festivāls Kalnciema kvartālā.
Nupat jau gribēju pāriet pie nākošā, bet ieskatījos kalnciemaiela.lv un, piedodiet, gandrīz aizrijos lasot ko šamējie sadzejojuši saistībā ar iepriekšminētā pasākuma noslēgumu. Gandrīz jau esmu gatavs mest visu citu pie malas un salikt visu to šmaukšanos ar ielas ēdienu pa plauktiņiem, bet nē... Pārāk daudz uzmanības šādam apšaubāmas motivācijas, un kvalitātes vietējā mēroga jandāliņam, kur priekšplānā tomēr izvirzās ideja par "dosim taču vēl iespēju papildus nopelnīt šajos sabiedriskai ēdināšanai tik grūtos laikos" tēmu.
Kas vēl? Rīgas svētkos izmetu līkumiņu līdz Rīgas svētku restorānam, tad kļūdas pēc iemaldījos KASDĀRZĀ, kas ar savām kārtējām pārmaiņām ēdienkartē nošokēja un pat teikšu - nobiedēja mani ne pa jokam, toties tagad zinu, kurp doties, lai uzēstu lāci vai bebru. Tad nemainīgi pozitīvi ieturējos FORESTĀ, kas mani arī pārsteidza, bet ar to, ka atkal bija līmenī. Neskatoties uz lietu, paklaiņoju pa Doma laukumu krutākā burgera meklējumos un sāku apgūt priekš Ēstmīļa jaunu lauciņu - brančus (brunch), kas jau pirmajā reizē mani noveda stāvoklī kaut kur starp gaužām asarām un dusmām uz visiem, toties sniedza mācību, ka ir vietas kur jāēd, bet ir vietas, kur tikai jādzer kafija! Un vēl nobaudīju, jā, patiešām nobaudīju, degustācijas ēdienkarti Rīgas International.
Tagad esmu divu soļu attālumā, lai pavilktu apakšā svītru maniem vasaras pārdzīvojumiem. Pirmais solis Lidojošā varde. Paviršības, sūdīgas attieksmes un negaršīga, neglīta ēdiena paraugstunda!
Kādā daudzsološā vasaras vakarā manā galvā iekliboja doma par Vardes apciemošanu. Gribēju atskatīties uz pagātni un atkal izjust "seno laiku" izjūtas šajā vietā, kad baudīju lasi baltvīnā un sapņaini raudzījos tolaik vēl gastronomiski plikajā Antonijas ielā. Tātad, es un ne tikai ejam iekšā un esam gatavi, tobrīd vēl nenojaušot, ka šis būs viens riktīgs fiasko.
Jūras velšu zupa ar tīģergarnelēm "Lidojošās vardes" gaumē eur 6,90
Vai! Piedodiet! Kļūdījos ar bildi! Mirklīti...
Jā, šī ir īstā. A ko gribējāt? Rakstīts taču "Vardes gaumē". Apšaubāma paskata un garšas zeķūdens ar sausas, bezgaršīgas zivs gabaliņiem un apelsīna (!) daivu uz šķīvja. Nenoliedzami, ka ir ļoti ērti pie visiem zināmiem ēdieniem pielikt "kaut kāda tur gaumē", jo tad pret ēdienu it kā nevarētu būt nekādu pretenziju, ķipa, "tā mēs to redzam un tā saprotam", bet arī tādam piegājienam tomēr jābūt savām robežām, pretējā gadījumā var sanākt, ka paši savu vārdu esat tā nejauši piesmējuši. Šoreiz tieši tā ir noticis.
Jēra karē brūkleņu marinādē, pasniegta (s?) ar sautētiem dārzenīšiem EUR 15,90
Eu! Nu labi, pieķērāt! Arī šie nav īstie. Vienkārši gribēju jūs vismaz ar kaut ko iepriecināt!
Vispirms jērs. Nenormāli ass, par ko ēdienkartē ne vārda. Pelēcīgi brūns. Viennozīmīgi atsildīts vairākkārt! Dārzeņi vispār atsevišķs stāsts. Kā labi var redzēt, palieli pusvārītu sīpolu gabali, kartupeļi, nedagatavots baklažāns un cukīni. Vienīgais ēdamais - tomātiņi! Reāla šaize! Bet tas asums! Nevis vienkārši pikants, bet it kā piparu trauciņam būtu nošļucis vāciņš un viss trauciņa saturs uz mana jēra! Un nepārprotams nomocīta ēdiena izskats!
Nu, ko, gadās visādi. Bet interesantākais vēl tikai sekos. Ļoti ātri sapratis, ka gaļu ieēst nevaru (un ne tikai es) un ka ēst šādus "sautētos dārzenīšus" ir zem mana goda un pašcieņas, atliku šķīvi malā un gaidīju, kas notiks.
Galvā izspēlēju vairākus sižetus. Sākot ar - viesmīle pārsteigta, jautā iemeslu un piedāvā neiekļaut praktiski neapēsto ēdienu rēķinā - līdz - pavārs, kas par šo atbildīgs nāk un pauž nožēlu par notikušo, piedāvājot mazu komplimentu kā kompensāciju.
Ha! Ha! Ha! Ar to es domāju velnišķīgos smieklus!
Jūs jautāsiet, kas tad īsti notika... Pilnīgi nekas. Viesmīle atnāca, ar akmens seju, paņēma šķīvi un, ne vārda nesakot, aizgāja. Uz mirkli apstulbu, bet tad, it kā nekas nebūtu noticis, saņēmu desertu. Šajā vietā nedaudz jārediģē... Un jā, uz šo desertu jums vairs nav jābaidās uzrauties, jo deserts, ko trāpīgi nodēvējām par roņa kapu jeb Pavlova, atkal "Vardes" gaumē, paldies Dievam, no kartes ir izņemta.
Tātad Pavlovas kūka "Lidojošās vardes" gaumē EUR 6,00
Acīmredzot, eksistē kāds īpaši perverss veids, kā vieglu, gaisīgu, vasarīgu desertu padarīt par to, ko saņēmu. Vispirms jau vasaras vidū pasniegt desertu ar vīnogām, banāniem, cietiem bumbieriem, apelsīniem un divām zemenēm ir augstākā mērā... pat nezinu šī vārda pieklājīgo formu! Un zem visa šī ārprāta slēpās pārītis pussadrupušu beze cepumu, kas pārklāti ar pamatīgu kaudzi sviestveidīgas masas!
Un atkal malā nostumts pilns šķīvis, meitene, kas viesmīlības nozarē ir nokļuvusi vien pārpratuma pēc, nulle reakcijas un rēķins par visu neapēsto!
Nu, ko, vēl vienu vietu priekš sevis izsvītroju no kulinārās kartes. Pat nezinu, ko vēl piebilst, tāpēc vispiemērotākais šķiet ielikt citātu no viņu pašu ēdienkartes.
P.S. vai vēl joprojām esat ļoti priecīgi?