BEIGTA ZIVTIŅ JŪRIŅĀ, JEB ZIŅOJUMS PAR VIETĒJĀ MĒROGA NOZVEJU

Atzīšos, ka Ēstmīlim ir draugi. Nu, tādi īsti, iz reālās dzīves. Tādi, ar ko varu pakomunicēt gan kā cilvēks, gan kā Ēstmīlis, kas, protams, arī ir cilvēks, bet, nu, ļoti šaurā interešu lokā. Tāds, kas, protams, ir foršs, bet ne par ko citu kā par ēdienu nespēj ne domāt, ne runāt. Dažreiz pat brīnos, ka man neaizliedz to ēdājčali ņemt līdzi, kad tiekos ar cilvēkiem. Lai vai kā, daudzi mani domubiedri ir apmaldījušies un pazaudējuši atpakaļceļa karti, bet ir arī tādi, kas neatkarīgi no dzīves līkločiem tepat vien ir, un tas reāli silda manu sirdi. Nu ja, tātad lēmums ir pieņemts, tikšanās norunāta, bet tas neko neatrisina, jo saskaramies ar jautājumu, kas šodien nodarbina daudzu cilvēku prātus, – kur? Jā, patiešām, a kur ta' ēdīsim? 

Lasīt tālāk »