MY FIRST FUCKING BRUNCH TIME! INNOCENT CAFE.

Jau kādu laiku iepriekš stāstīju par savu vēlmi mazliet patērzēt par branču (brunch). Pēc savas pirmās reizes iedomājos, ka vajadzēja aprobežoties ar jau esošo šādu ēdienreižu  aplūkošanu citu kolēģu/blogeru pierakstos, neriskēt un turpināt baudīt brokastis kā līdz šim, tas ir mājās, bez liekas pretenzijas uz šiku, uzpucēšanās un tam sekojošās nožēlas.

Bet kas darīts, tas darīts un klusēt par to vairs netaisos.

Branči mūsu ēšanas kultūrā ir ieņēmuši jau pamatīgu nišu un, ja pirms tam pārsteigumu raisīja branču esamība kā tāda, tad tagad pārsteigti vairāk jūtamies ja pēkšņi kaut kur šāds piedāvājums nav vispār. Kā nav?

Lasīt tālāk »