why the CAT is FAT? (no, no I love cats!)
Varam viens otru apsveikt ar to, ka esam paši sev izdomājuši jaunu nacionālo kūku... Eklēru, protams! Tikai nepārprotiet mani. Es zinu no kurienes patiesībā tas cēlies un ne jau "Latvju saimnieču" virtuvē tas noticis. Bet tā ažiotāža! Tā gan ir nebijusi. Kaut kā neatceros ko līdzīgu sklandrauša, pumpermiķeļa vai biezpienmaizes sakarā, lai gan tieši šie, pēc būtības ir ēdieni, kas visvairāk asociējās ar nacionālās virtuves saldo galu. Nerunāju par debesmannu, peldošām salām, ķīseļiem un maizes zupām, bet tieši par nacionālo smalkmaizīti, kuras vietu acīmredzot ir ieņēmis vēja kūkas attālais radinieks iz Elizejas laukiem.
Man pašam šis viss ir diezgan negaidīti, jo nekad nebiju iedomājies, ka kaut kāda ar vārīto krēmu pildīta un ar glazūru noklāta kūciņa, kas pat nav mūsu pašu izdomāta, var izraisīt šādu rezonansi un sadalīt citādi salīdzinoši miermīlīgos kūku mīlētājus vairākās frontēs ar kardināli pretējiem uzskatiem šajā jautājumā.
Vēl pārsteidzošāks par pašu troksni izrādījās ekspertu daudzums mūsu rindās, jo kā sapratu, gandrīz katrs točna zin, kādam tad šim eklēram ir jābūt, gandrīz katrs tādus, nu nē, vēl daudz labākus jau kaut kur ir ēdis, kā rezultātā, par vienu un to pašu eklēru ir tik daudzi, kardināli pretēji viedokļi.
KURZEMES VARIĀCIJAS - GOLDINGEN ROOM & PASTNIEKA MĀJA
DEMOKRĀTISKĀ itāļu VIDUVĒJĪBA - DA ROBERTA
Tagad, kad esmu nedaudz nomierinājies Raunas eklēru tumšās puses sakarā (Ēstmīlis FB 07.04.) un pārskatījis interpunkcijas un ortogrāfijas kļūdas, kas izrādās, citēju: "pilnīgi maitā uzticību manam viedoklim un nedod man tiesības būt kritiskam pret citu padarīto", pat gadījumā, kad esmu pats to visu apēdis, kā aizrādīja kāda no manu rakstu lasītājām.... Nu, nē, to gan es nedarīju un netaisos darīt, tā kā piedodiet tie, kam ar šo ir problēmas un iesaku valodniecības jautājumus doties risināt kādā specializētajā vietnē, bet es atļaušos atgriezties pie tā, ar ko parasti šeit nodarbojos, - pie ēšanas un stāstīšanas.
ENTRESOL - KAUT KUR STARP ĻOTI UN NE TIK!
Šobrīd pats ar sevi spriedelēju par tēmu - vai mūsu kulinārā pasaule balstās uz kaut kādiem nebūt "vaļiem" vai nē. Ja raugāmies tādā globālākā mērogā tad, protams, varam sevi slavināt, jo mums taču ir savs Ekselence TOP 30! Urā!
Kāds izdomāja īpašu vērtēšanas skalu, atbrauca aizjūras eksperti (uzaicinātie protams), pastaigāja pa restorāniem (Vai slepeni? Vai gaidīti?) sarokojās ar topiniekiem, sniedza intervijas un piedalījās pasākumos, tad aizbrauca, bet mēs palikām vārīties savā katliņā un turpinām slavināt globālo ekspertu viedokli, un gudrām sejas izteiksmēm mājam ar galvu, un piekrītam - jā, jā tas ir labais un šitas arī, pat tad, ja gandrīz nevienā no 30 neesam bijuši. Neviens no mums tā arī neuzzināja, cik punktus no iespējamiem 200 saņēma šie TOP 30. Man piemēram tas būtu ļoti interesanti, jo zinot, ka par ēdienu var saņemt max 80, par apkalpošanu 50, 30 par atmosfēru, bet 40 par dzērieniem, gala rezultāti varētu izrādīties pārsteidzoši. Un cik tad galu galā un par ko saņēma izslavētais Vincents vai piemēram Bergs, Mute vai Kasha Gourmet? Nezinu kā jūs, bet es to labprāt uzzinātu. Nez kāpēc man šķiet, ka šie rezultāti mūs pat ļoti pārsteigtu!