NU GANDRĪZ MON AMOUR!

26. okt. 2016, Nav komentāru

Rudens iedarbojās uz mums tik dažādi...Es, piemēram kļūstu miegains, gurdens, sapņains, apcerīgs... Arī ēdelīgs, dažreiz pat rijīgs (nē, tas laikam tā ir parasti), kašķīgs, bet it kā ar to būtu par maz, kļūstu puņķains, apaukstēts un nikns uz visiem par to, ka kas tāds ar mani vispār ir noticis... Skaidrs, ka viss šitais vistiešākā veidā ietekmē manas attiecības ar ēdienu. Personīgā dzīvē tas būtu štrunts, bet apstākļos, kad ēdu, tā teikt, augstākā mērķa labad, šāds stāvoklis padara manu eksistenci par reāli nomācošu.

O.K. Piekrītu, tā tāda tukša muldēšana par neko. Bet tas atspoguļo manu šā brīža ne pārāk pozitīvo sajūtu, ko gribēju kliedēt apēdot kādu kūciņu, uzdzerot karstu tumīgu kafiju un mēģinot sev iestāstīt, ka ne viss ir tik sūdīgi kā liekās...

Lasīt tālāk »

URBĀNĀ "FERMA", JEB PSEIDOSMALKO LOPIŅU APLOKS.

7. okt. 2016, Nav komentāru

Sveicināti visi ar melanholiju un miegainību sirgstošie, kā arī aktīvie, uzvilktie, stresainie un visi pārējie paēst, pagatavot, pabaudīt, pakritizēt un uzslavēt ēdienu mīlošie domubiedri un interesenti!

Pavērojot mūsu sabiedriskās ēdināšanas nozares tā teikt, glaunāko galu, izkristalizējās vairākas tendences. Vispirms jau jauni restorāni, kā Jūs paši jau būsiet pamanījuši, veras vaļā un veras ciet tādā intensitātē, ka neviens pat tam vairs nespēj izsekot. Vietējās prominences vien spēj apmierināt januļus ar savu klātbūtni vairāk vai mazāk pompozajos atklāšanas svētkos, kad tie jau ir aizvērušies un aizmirsti, bet to vietā rodas jauni un atkal cikls atkārtojās - "slavenības" biezā slānī atnāk uz bezmaksas furšetiņu, pafotogrāfējās uz jaunatklātā interjera fona, izliekas par jaunizceptā restorāna īpašnieku tuviem draugiem, talanta cienītājiem, vai vismaz ēdiena mīlētājiem, tādā veidā jaunā restorāna saimniekiem liekot domāt, ka šī draudzība būs uz mūžu un šo zināmo ļaužu atbalsts, biežu pusdienu, vakariņu, branču, dzerstiņu un citu apmeklējumu veidā tiem jau ir nodrošināts.

Lasīt tālāk »