RAMSAY! GORDON RAMSAY! (1.daļa)
Beidzot koledžu, jaunais talants dodas uz Londonu, kur saņem savu pirmo darbu prestižajā restorānā «Harvey’s», kur strādā divus gadus, tad pāriet uz slaveno divzvaigžņu «Le Gavroche», kur nospodrina savas iemaņas klasiskajā franču virtuvē, pēc gada dodās uz «Hotel Diva»
- jauno, smalko kūrorta restorānu Franču Alpos. Pēc kāda laika Ramzijs
pārvācās uz Parīzi, kur trīs gadu garumā strādā ar vairākiem slaveniem
šefiem, līdz nobeidzot savu apmācību, veselu gadu nostrādā par šefpavāru
uz privātas jahtas.
Pēc gadu ilgas prombūtnes, Ramzijs atgriežas Londonā, kur saņem šefa vietu «La Tante Claire», bet jau pēc neilga laika saņem piedāvājumu no sava bijušā vadītāja kļūt par šefu «Aubergine» (tā laika nosaukums «Rossmore»)
. Gordons pieņem šo piedāvājumu un četru gadu laikā paceļ šī restorāna
reitingu līdz divām Michelin zvaigznēm un kļūst arī par līdzīpašnieku ar
25% restorāna akciju. Sakarā ar domstarpībām, kas valdīja visu
īpašnieku starpā, viņš pamet «Aubergine», bet ne viens pats - ar
viņu kopā aiziet apkalpojošais personāls un virtuve pilnā sastāvā. Kā
vēlāk izteicās Ramzijs, šis bija viens no grūtākiem lēmumiem viņa
karjeras laikā, bet tas kļuva par viņa piedzimšanu kā uzņēmējam. Tā
rezultātā, pret Gordon Ramsay tika iesniegta prasība tiesā par summu
1000000 sterliņu mārciņu par zaudējumiem, ko restorāns cieta pēc viņa
aiziešanas. Restorāns bija spiests aizvērties uz trīs mēnešiem sakarā ar
personāla neesamību. Puses panāca mierizlīgumu, bet tā summa tā arī
netika izpausta.
1998.gadā viņš atver savu pirmo restorānu «Gordon Ramsay at Royal Hospital Road»,
kas 2001.gadā saņem trīs Michelin zvaigznes, padarot viņu par tābrīža
vienīgo šefu-britu ar tik augstu reitingu un vienīgo, līdz šim, šefu -
skotu. Tajā pašā gadā viņš atver «Pétrus», kas nopelna savu pirmo zvaigzni jau pirmajā darbības gadā, bet 2007.gadā, jau otro.
21.gadsimta
sākumā viņa impērija strauji aug un šobrīd sasniedz daudzus restorānus
un pabus gan Lielbritānijā, gan ārpus tās robežām, no kuriem daudzi ir
novērtēti ar Michelin zvaigznēm.
1996.gadā tika izdota pirmā Gordon Ramsay grāmata «Passion for Flavour»
, pēc tam sekoja «Passion for Seafood», «A Chef for all Seasons», «Just Desserts» un «Secrets»,
kurās Gordons dalījās ar receptēm un uzskatiem par kulināriju. Uz šo
brīdi ir izdotas jau neskaitāmas viņa grāmatas un tai skaitā arī
autobiogrāfijas.
Domāju, ka lielākā daļa no mums, vispirms
iepazina šo spilgto un interesanto cilvēku, unikālo pavāru un uzņēmēju,
kā TV šovu zvaigzni.
1998.gadā, viņš debitēja TV šovā "Boiling
Point", kas bija sava veida televīzijas aprakstu seriāls par restorānu
lomu Gordona dzīvē. Pēc zināmas miniseriāla veiksmes, tiek nofilmēta tā
otrā daļa "Beyond Boiling Point". Taču lielāko atpazīstamību un
veiksmi plašā auditorijā, kas nebija ieinteresēta kulinārijā
profesionālā līmenī, viņam atnesa divi citi TV šovi - "Hells kitchen"un
"Kitchen nightmares", kas atšķirībā no iepriekšējiem tiešām bija šovi
nevis dokumentālie seriāli.
" Hells Kitchen"
- viens no slavenākajiem Gordona Ramzija kulinārajiem realitātes
šoviem, kas amerikāņu kanālā FOX, tiek rādīts jau no 2005.gada un šogad
ir piedzīvojis savu 14 sezonu!!! Neskatoties uz kulināro orientāciju,
šim šovam piemīt dramatisms un kaislības tajā sit "augstu vilni".
Šova pamatideja - cīņa starp profesionāliem dalībniekiem par šefa vietu kādā slavenā restorānā.
Šovs
veidots kā klasisks realitātes šovs, kur visus dalībniekus ievieto
"slēgtā" telpā un veic nepārtrauktu novērošanu, kas rada psiholoģisku
spiedienu ar no tā izrietošo nekomfortablo sociālo vidi. Kā arī daudzos
citos Ramzija šovos, arī šeit pamata koncepcija slēpjas sacensībā starp
dalībniekiem. Katra sezona sākās ar 12-20 dalībniekiem, kas jau sākot
no pirmā raidījuma, pa vienam izkrīt no cīņas, līdz finišu sasniedz
viens dalībnieks, kas balvā saņem nozīmīgu naudas balvu (~250 000 $), kā
arī iespēju kļūt par galveno šefpavāru kādā augstas klases restorānā.
Katrs, kas kaut reizi ir redzējis kādu no Ramzija šoviem, varēja pārliecināties par bieži vien agresīvo, rupjo un aizvainojošo Šefa attieksmi pret dalībniekiem. Pats Ramzijs gan apgalvo, ka viņa ekspresīvā uzvedības maniere virtuvē ir tik vien kā no sadarbības partneriem mantotais menedžmenta stils, ar kura palīdzību viņš noved cilvēkus pie robežas, kas šķir ideālu virtuvi no visa pārējā.
Gandrīz katrā raidījuma sezonā ir bijuši gadījumi, kad dalībnieki paši pēc savas vēlēšanās pamet šovu, nespēdami izturēt psiholoģisko spiedienu no Ramzija puses, kā arī ir spiesti doties prom dažādu traumu rezultātā - sākot no apdegumiem un beidzot ar mežģījumiem.
Šova sezonas laikā Ramzija emocionālā attieksme pret konkursantiem ļoti mainās. Ja pirmajās sērijās viņš ir ļoti agresīvs un nepārtraukti kliedz, tad pēdējās 3-4 sērijās, tieši otrādi, emocionāli atbalsta un palīdz dalībniekiem, gatavojot tos šefpavāra lomai restorānā.
Mums, neprofesionāliem pavāriem, šāds šovs ir interesants tieši kā šovs, jo ir iespēja vērot dalībnieku attiecības cīņā par vietu zem saules, metodes ar kādām katrs no viņiem cer sasniegt savu mērķi un , protams pats Gordons Ramzijs visā savā verbālajā krāšņumā! Un lai gan skatoties šo raidījumu, diez vai paaugstināsiet savas kulinārās prasmes vai uzzināsiet daudz jauna no pasaules virtuves tendencēm, laba atpūta Jums ir garantēta!
Kas
attiecās uz Gordona Ramzija slaveno necenzēto leksiku, tad noskatoties
dažus no viņa raidījumiem, esmu drošs, Jūs daudz ko spēsiet skatīties un
klausīties bez puritāniskas nosarkšanas, pat jaunāko Māra Martinsona filmu "Romeo n' Джульетта", par ko noteikti esat dzirdējuši un ceru esat ieplānojuši arī noskatīties, spēsiet baudīt kā mākslu - tā, kā tam arī jābūt!
Turpmāk vēl.