много шума из ничего - или фарс(š) на тему уличной еды!
Labi, ka ir, kur pazust, kad ir par karstu vai par aukstu, kad ir par skaļu vai par klusu, kad kāds pūš dūmus sejā vai vnk besī ārā! Mūsdienu dzīvei (gandrīz) bez robežām ir savi (+). Tomēr dažas lietas paliek nemainīgas. Un šoreiz nerunāju par augstām matērijām, bet vienkārši par vajadzību, vēlmi, apsēstību, laimi – ēst! Kā tad, ka runa ir par ēšanu! Par ko tad vēl citu!?
Kas tad konkrēti licis man atkal sarosīties? Pēdējā laikā kaitinoši bieži ausīs cērtās vārdi STREET FOOD! Kas tad tur tāds besīgs, jautāsiet? Nu, nezinu, iespējams, ka tas, ka tik daudz tiek runāts par ko faktiski pie mums neesošu, tik daudz organizēts pie mums faktiski neesošam ēdināšanas novirzienam veltītu pasākumu un festivālu, kas rezultējas ar atsevišķu ēdināšanas uzņēmumu, kas ikdienā nemaz šajā lauciņā nedarbojās, reklamēšanos un gozēšanos pašiem savā atspulgā.
Vai tiešām nav skaidrs, ka street food nav tad, kad restorāns dažas reizes gadā uztaisa burgeru un noliek nojumīti kādā festivālā, lai to pārdotu par salīdzinoši augstu cenu? Street food – tas ir dzīvesstils, tā ir aizrautība, tā ir ideoloģija vai reliģija, ja vēlaties! Tas ir kas vairāk par komercizbraukumu zaļumos (pagalmā, stāvlaukumā vai jebkur citur) Tā kā beidziet taču vienreiz ākstīties un sāciet saukt lietas īstajos vārdos! Un, ja pareizi atceros, tad vārdi izbraukuma tirdzniecība pie mums ir pazīstami jau sen.
Brīžiem aizraujas elpa no pseido-street food esamības apjomiem mūsu mazajā ēdināšanas miestā! Palūkojieties, kas atklājās, "Spices" street food festivāls, Kalnciema kvartāla street food festivāls, Rīgas street food festivāls, street food festivāls Jaunajā Teikā, Tallinas ielas kvartālā, pie "Sky" veikala, VEFā, Jūrmalā, Siguldā un vēl viskautkur! Un ko mēs šajos festivālos redzam? Pārsvarā restorānus, kas ikdienā vada savas dienas ļoti tālu no street food ideoloģijas un ēdiena un kuru iziešana ielās ir tāda pazīmēšanās vien.
Nu, labi. Tātad pa vidu visam citam nenormāli karstā un vējainā dienā kāpu tramvajā un devos uz skaļi izreklamēto pasākumu – Gourmet Fair Jaunajā Teikā, kas, kā sev iestāstīju, būs pulcējis nenormālas pēc autentiska street fooda izslāpušas (izbadējušās) ļaužu masas, kas plūdīs šurp no visām pusēm, tāpēc, izkāpjot no tramvaja, jau biju pārsteigts, nekur tās (ļaužu masas) neredzot.
Nu, ok. Neļaušu jau karstumam, vējam un smiltīm sevi apturēt un, akli ticot Resto-Rātoram, kas ir atbildīgs ne tikai par Centrālo Gastro tirgu, bet arī par dažiem patiešām veiksmīgiem restorānu stāstiem, drošā gaitā metos (tas gan mazliet skaļi teikts) iekšā... pārkarsušā, putekļainā pagalmiņā starp dažām pabeigtām un vēl būvniecības stadijā esošām daudzstāvu mājām, kur vienīgais svaiguma avots bija 1/4 režīmā darbojošās strūklaka, kur aktīvi šļakstījās bariņš dažāda vecuma bērneļu. Nevienas nojumes vai vismaz saulessarga, zem kā paslēpties no dedzinošiem saules stariem ēdiena baudīšanas laikā! Sajūtas kā vesternos, kad pa gaisu lido sakaltušu salmu virpuļi, tikai šeit pa gaisu lidinājās pasākuma dekorācijas, kas uz brīdi man lika aizdomāties par apkārt esošo cilvēku drošību kā tādu.
Ātri vien pieleca, ka neesmu tas, kam šeit ir visgrūtāk. Ja ne kā citādi, tad vēlos izteikt atzinību pavāriem, kas šajos gatavošanai ekstrēmajos apstākļos rosījās pie griliem un sakarsētās eļļas fritieriem, ģērbti visi melnā, zem melnām nojumēm – jo stils taču ir galvenais un pofig, ka tik fucking karsti!
Centos nedomāt par to, kā viņiem izdodas šajos apstākļos saglabāt produktus svaigus un cik bieži viņi mazgā vai deiznficē savas rokas pēc sviedru notraukšanas no pieres, tāpēc pēc iespējas centos koncentrēties uz ēdienu.
Steika sendvičs EUR 7
Jāsaka, ka šis bija ļoti cienījami! Sendvičā paslēpta vesela plejāde ar superproduktiem - tomāti, jalapeno, brie un čedars, kaltēti sīpoli un maurloki un, protams, plānās šķēlēs sacepta gaļa (kuras gan varēja būt mazliet vairāk) Vienīgais, par ko sapņoju pēc šā apēšanas, bija atlaisties dīvānā svaigas vēja pūsmas ieskautam un zināt, ka manā blociņā ir atzīmēts food truck, kurā šo gatavo, maršruts un ka es jebkurā dienā atkal pie tāda varēšu tikt... Nu, jā, tas diemžēl tikai sapnis.
Fish & chips ar Latijas zandartu EUR 7
Kartupeļi mīksti un bez garšvielām. Pat gandrīz bez sāls. Zivtiņa arī bez sāls, bet mīkla kraukšķīga tikai galiņos un drupačiņās, kas šķīvī nonākušas no fritiera. Bet tik ļoti gribējās iekosties kraukšķīgā kartupelī un tad sulīgā zivī, kas iecepta kraukšķīgā, zeltainā mīklā, un tad atkal to atkārtot, un tad mērcīte, un tad atkal viss no jauna... Bet, ja godīgi, tad ne šajos kartupeļos un ne šajā zivī...
Hot Dog EUR 3
Īstenībā par šo komentāri visnotaļ skopi. It kā tur pat blakus esošais Narvesen veikaliņš būtu ar šiem sarunājis un iespraucies starp lavočkām ar savu hot dogu. Vienīgi maizīte mazliet cita, bet būtība tā pati - desa, kečups, kaltēti sīpoli. Tikai šeit uz pusi dārgāk!
Krabju bumbiņas EUR 5
Ēdiens, kas vizuāli mazliet izskatās pēc smadzenēm. Bet realitātē – tādas kā frikadeles, kas manai gaumei bija pārāk viendabīgas, it kā no krabjiem un garnelēm, un Filadelfijas siera, bet man nez kāpēc garšoja vienkārši pēc samīcītas vārītas zivs. Tad tās bija ietītas nori lapās un fritētas, bet tāpat palikušas bez tekstūras, un man personīgi neradīja vēlmi jebkad tās pamēģināt atkal. Un, jā, kāpēc klāt bija jāliek sakapāts mango? Ne salsa, bet tieši parasts mango. Pat bez mazākās čili vai kā cita piedevas, kas varbūt varētu šo glābt.
Un mazliet desertu. Šokolāde/marakuja, jogurts/mango, upene, šokolāde/avene
katrs EUR 1,80
Ja runājam par ielu ēdienu, tad visgrūtāk šeit ir gājis ar atbilstošu saldo. Šiem viennozīmīgi ir maz kas kopīgs ar street foodu. Tie vienkārši ir Bake Berry reklāmas produkti un viss. Šādus musus, bet lielākus un, protams, dārgākus varat iegādāties pie viņiem Vecrīgā, bet šim pasākumam gan varēja izdomāt ko piemērotāku. Pat nezinu... vafeles, pankūkas, pončikus ar šokolādes mērci un pūdercukuru, kaut vai augļus fritētus mīklā vai ceptu saldējumu ar zemeņu mērci, žagariņus vai vienkārši popkornu ar karameli un čili.
Kopumā pasākums tāds pašvaks. Man pietrūka ne tikai apziņas, ka tas viss ir reāli, ka, ja man kas iegaršosies, tad zinu, kur to varēšu atkal nobaudīt, piemēram, pirmdien, trešdien, piektdien pie Laimas pulksteņa, bet otrdien, ceturtdien pie ZOO. Un tad divas dienas, lai noilgotos... Jo zinu vienu – ar šo var saslimt, aizrauties, noiet no sliedēm vai sauciet kā gribat! Vienkārši kļūt atkarīgam no brīža, kad tuvojies un gaisā sajūti ilgi gaidīto aromātu, kad iekodies un tik ilgi gaidītā garša notek pa rokām un tev ir nospļauties par drēbēm, jo esi afektā no atmosfēras, no cilvēkiem un ēdiena... Man pietrūka arī vides, mazliet ēnas un gaisa, un tā sajūta, ka cilvēki ir atnākuši pazīmēties, pafotografēt un tad atkal pazīmēties, man reāli besī. Ja kas...
Nu, tā kaut kā. Nojaušu, ka par šo tēmu runāsim vēl ilgi un dažādos formātos, tāpēc atliek vien cerēt, ka kaut kas tajā visā tomēr mainīsies. Moška to izmainīs "Street food Latvia", kuru vīzija ir rožaina un mazliet patētiska, bet varbūt tieši tas nostrādās un beidzot tiksim paši pie sava IELU ĒDIENA vislabākajās tā izpausmēs un beidzot varēsim siekaloties, nevis skatoties, ko paveikuši citi, bet tepat, kādā nojumē vai busiņā, vai kioskiņā... un varbūt beidzot paši radīsim ko savu, lai gan labi kopēt arī ir māksla...
P.S. Kāda vēl mūzika tādā karstumā...