MĪTISKAIS ČALIS JŪLIJS. JŪLIJS PUMPURS.
Gribētu visus sveikt pavasara noskaņās, bet sorry, nekā! Tāpēc sveicu tāpat, ar to, kā ir! Par ko tad parunāsim šoreiz? Par to pašu veco, par ko tad vēl! Par ēdienu, jeb precīzāk - par sūdīgu ēdienu, par pārlieku gozēšanos savā atspulgā, par pasakām, par kultūru, par skaistu gleznu uz pelēka fona, par mistiku, par morālām atraugām, par piedegušu brokoli, sliktu kūku noietu, savītušu kabaci un žulti, protams, kur tad bez tās?!
Neslēpšu, ka viens no maniem padomdevējiem, tādā ziņā, ka no viņa uzzinu šo to par to, kas notiek mūsu sabiedriskajā ēdināšanā, ir Dining.lv. Ja neskaita faktu, ka informācija šeit netiek atjaunota un šis tas dzīvē jau sen ir pamainījies, kā arī to, ka viss, kas šeit ir, ir ļoti labs (pēc viņu pašu domām) visādi citādi to var uztvert kā sava veida ceļvedi vietējās ēdināšanas pasaulītē, ko regulāri izmantoju.
Tad, lūk, izlasot viņu īpaši cildinošo aprakstu par Jūliju Pumpuru, vārda tiešā nozīmē metos turp, lai beidzot dzīvē nobaudītu - citēju: "...restorāna kvalitātes ēdienu demokrātiskā vidē un par saprātam pieņemamām cenām". Jo kuru gan atstātu vienaldzīgu iespēja nobaudīt: "... viegli saprotamus un pārdomātus ēdienus, kas nav pārmocīti un nevajadzīgi izskaistināti vietā, kur ēdiens ir karalis, jo nevar taču būt nekas svarīgāks par to, kas uz šķīvja"! It kā ar to vēl būt par maz, Pumpura mājaslapā salasījos tādas vārsmas, ka bail! Uz brīdi pat likās, ka to visu sadzejojis mans alterego, kas dzīvo kaut kādā pasaku valstībā, vai arī ir vienkārši nojūdzies un zaudējis jebkādu saikni ar realitāti, jo kā gan citādi var pateikt, ka šī ir vieta, kurā ikviens var justies labāk kā mājās? Eu, čalīt! Atčohnies! Tu atrodies lielveikalā! Varu tikai izteikt līdzjūtību tiem, kas šeit patiešām jūtās labāk nekā mājās. Cik gan tas ir skumji! No sirds!
Skaidrs, ka potenciālo klientu jāmēģina ievilināt ar visādām metodēm. Noder gan funkcionalitātes sapārošana ar spilgtām detaļām (tas gan citāts par interjeru, no Dining.lv), gan mistisku izjūtu piesolīšana caur rotaļām ar garšām visa vakara garumā, gan ēdienkartē vairs neesošu ēdienu bildīšu eksponēšana mājas lapā. Es tikai PAR! Ņemiet mani arī līdzi! Arī gribu aizmirsties šajās rotaļās!
Bet ir viena problēma - esmu nomodā, nevis halucinogēno sēņu iespaidā. Esmu spējīgs redzēt, pagaršot un spriest. Un izdarīt secinājumus. Un tie jums nepatiks.
Lapu salāti ar kalmāriem tempūra, dārzeņi, fenhelis, cukīnī mērce EUR 8,50
Gribēju pajokot, bet pabaidījos, ka palikšu nesaprasts. Tāpēc jautāju sev - kur tad solītais restorāna kvalitātes ēdiens par saprātam pieņemamām cenām? Vai kaudze ar lielveikala salātu miksli, daži savītuša (rūgtena) cukīnī rullīši, trīs pacietu kalmāru gredzeni biezā, līdz galam neizceptā tempuras parodijā, nekādu garšvielu un savāds, ne pēc kā negaršojošs zaļgans smērējums pašā šķīvja apakšā ir tas? Tad man nav ko teikt! Nē, tomēr ir - EUR 8,50!!!
Vistas buljons ar wonton pelmeņiem - ola, sēnes, citronzāle EUR 4,90
Pat nezinu, ar ko sākt. Sākšu ar vistas buljonu. Pamazām jau sāku iebraukt, ka tāpat kā mistiskais nosaukums, arī ēdiens šeit ir kas nereāls, dzīvē citur neeksistējošs, vismaz ne mūsu realitātē. Tāpēc, šķiet, ka esmu samierinājies, ka par buljonu nosauktais ir vien knapa tā atblāzma, tajā peldošās kinzas lapas, šampinjoni, un tomāts lielā daudzumā ir vien kārtējais pārpratums, bet kronis visam kartē piesauktā ola, ko es savā naivumā biju iedomājies par plaucēto esam. Bet tas tikai līdz brīdim, kad sāku to meklēt šķīvī. Tad sapratu, ka vai nu šeit strādā pilnīgi profāni vai arī tā ir kāda ķīniešu fiška. Ceru, ka otrais variants ir pareizais, citādi kaut kā vispār... Nu, bēdīgi...
Gandrīz piemirsu wontonus. Tie pēc definīcijas ir ķīniešu pelmeņi. Neiedziļinoties tehnoloģiskās detaļās, varu vien piebilst, ka mīklas un pildījuma proporcija bija ačgārna (uz pildījumu reāli pietaupīts) pelmeņa mīkla bieza un vietām cieta, bet citādi... Kāds vēl citādi? Karoč, viss slikti!
12H sautēts liellopa mīkstums, mazie kartupeļi, brokoļi, tomāti, cietais siers EUR 13,30
Par apzīmējumu - mazie kartupeļi paklusēšu, bet par pašiem kartupeļiem gan nē. Pēc visa spriežot, novārīti jau pasen, tad pēc vajadzības apcepti. Miziņa stīva, sāls, kā jau pierasts, trūkst, toties netiek smādēta veikalos nopērkamā kartupeļu garšviela. A ko ne?! Štrunts ar kartupeļiem, bet kas ar liellopu? Nu, tā, ar liellopu arī noticis kas mistisks. Vispirms jau neredzu jēgu izmantot šādu pagatavošanas metodi (ķipa 12h), lai ar maltai gaļai ļoti līdzīgu tekstūru, tomāta gabaliņiem un piededzinātu brokoli pa virsu pēčāk pasniegtu to podiņā un paslēptu zem rīvēta siera kārtas.
Tā es sēžu un pats pie sevis klusībā daru ko līdzīgu kunkstēšanai. Jo, pirmkārt, vēl joprojām gribu ēst un, otrkārt, gribu uzrīkot kādu grautiņu - mest šķīvjus pret zemi, varbūt pat kādam iesist - un gribu lai tas viss notiktu slow motion... kā filmās...
Vai nav dīvaini? Nu, pēc manām domām, ne dīvaināk par šeit dabūnamo ēdienu, vai arī ne dīvaināk par šamējo viesmīli, kura, vienkāršā naivumā stāvot aiz letes, mēģina izkost ārā no mizas apelsīna paliekas, neliekoties ne zinis par to, kā tas varētu izskatīties no malas.
Jūlija mandeļkūka, aveņu-upeņu sorberts, mandeļu griljāža, ogu gēls EUR 5,80
Kūka! Skaists vārds! Kad to dzirdu iedomājos visādus brīnumus, nu, jūs jau zināt... gaisīga, aromātiska, viegla vai vismaz kaut nedaudz garšīga un skaista! Brīdi skatījos uz atnesto, mistiskā Jūlija vārdā nosaukto un mēģināju sakopot savu attieksmi. Vispirms ieraudzīju kēksu kājām gaisā un puķi. Skaistums, tāpat kā garša, nenoliedzami ir ļoti subjektīvi lielumi, tāpēc parunāsim labāk par nepārprotamiem faktiem - mandeļu griljāža ļoti aizdomīgi līdzinās mazliet piededzinātām auzu pārslām, par kūku nosauktais kēksiņš ar patīkamu mandeļu/citrusa noti, kas diemžēl neatsver to, ka kēksiņš ir un paliek viņš pats un nekļūst par kūku tikai dēļ nosaukuma, aveņu - upeņu sorberts vispār šmaukšanās. Nejutu ne vienu, ne otru, bet gandrīz nepārprotami sajutu karsētas zemenes, bet ogu gēls it kā mazliet kļūdas pēc nonācis uz šķīvja - cik maz tas tur bija. Un jā, protams, uz pusēm sagrieztas pāris mellenes un vīnogas. Un zirņu dīgsti! Kā tad bez tiem?
Biju lasījis ieteikumu pagaršot šeit siera kūku, bet, aplūkojot mazajā vitrīnā esošo piedāvājumu, nolēmu atturēties, jo, pēc manām domām, ar kūkām nav tāpat kā ar soļanku, kas ar katru dienu paliek aizvien labāka... apžuvušas, mazliet izliekušās maliņas u.t.t. Īsāk runājot, paldies, nē.
Tāds, lūk, notikums. Jau gandrīz esmu gatavs izsludināt aptauju par labāko restorānu un ēdienu. Esmu gandrīz gatavs iet, kurp sūta, tikai sakiet, kurp. Esmu gatavs noticēt un iet pamēģināt, jo citādi pat nezinu, kā šo visu turpināt.
Tā jau droši vien forši palasīt fui dažādos līmeņos, bet patiesībā katrs gribam saņemt to par ko sapņojam, Vismaz ēdiena sakarā. Es personīgi esmu gatavs rakstīt diferambas un šņukstēt no laimes par apēsto!
Bet jūs?