Pavisam īss, bet noderīgs stāstiņš par otru mūsu kaimiņu Igauniju, konkrētāk par kādu vietu Tallinā.
Katru reizi kaut kur aizbraucot, vēlos atrast ko jaunu un interesantu, bet diemžēl jāatzīst, ka Lietuvas un Igaunijas ēdināšanas tirgus, līdzīgi kā mūsu pašu ir vairāk tendēts uz gastronomiskajā ziņā primitīviem iebraucējiem, tāpēc visas vecpilsētas mudž no pabiem, kuros vairāk vai mazāk iedzēruši tūristi uzēd kādu internacionāli saprotamu desu, kāpostus, ribiņas vai labākā gadījumā steiku vai lasi, vai arī izbrīnīti nomēģina vietējo jeb nacionālo virtuves dārgumu - cepelīnu, šašliku vai pat nezinu kas tas varētu būt igauņiem, kuru virtuves tradīcijas tik ļoti ietekmējuši visi, kas šeit vēsturiski ir ielauzušies, ka neviens tā īsti nemaz nezin, vai igauņiem maz tāds nacionālais ēdiens eksistē.
Rezultātā vienīgā iespēja nobaudīt ko interesantu un īpašu ir turot pa rokai kādu ceļot kāru draugu, kura ēšanas gaumei uzticies un kura ieteikumiem varētu sekot, nevis pētot ceļvežus, aprakstus un visus citus pieejamos resursus, kuros esošā informācija nepārprotami ir ievietota atkarībā no ēdināšanas uzņēmuma reklāmai atvēlētā budžeta, nevis no ēdiena kvalitātes, garšas un unikalitātes.
Tad lūk, es ierodos Tallinā un diemžēl man nav drošas informācija no drošiem avotiem par to - kur? kā? par cik? Pat izjūtu zināmu prieku un atvieglojumu par to, ka no rīta viesnīcā būs brokastis un ka sliktākajā gadījumā, pat vecpilsētā ir atrodams mums visiem tik pazīstamais Rimi, kas neļaus man nomirt badā. Un jā, Tallinā taču ir arī Lido!
Tikai nepārprotiet mani! Tallinā ir ļoti daudz restorānu, vecpilsētā pat šķiet vairāk nekā mūsu Vecrīgā, bet tie visi izskatās tik līdzīgi viens otram un arī to ēdienkartes ir tik līdzīgas viena otrai, bet neviens no tiem tā īsti neuzrunā.
Tādu domu pārņemts klaiņoju pa pilsētu un jau sāku apsvērt domu, ka vajadzētu mest pie malas savas lepnumu un vienkārši iet un paēst, kad pilnīgi negaidīti, uz ar stalažām apjoztas mājas fasādes, manu uzmanību piesaista kāda knapi pamanāma izkārtne.
Lai arī manas igauņu valodas zināšanas ir maigi sakot pašvakas, saprotu, ka runa šeit ir par pankūkām, bet uzraksts angļu valodā mani ieintriģē vēl vairāk, jo kuru gan atstās vienaldzīgu vārdi - leģendārā pankūku māja? Dodos iekšā un mani nespēj nobiedēt ne nolaistā kāpņu telpa, ne pats Pankūku pabs, kā to šeit dēvē, kas izskatās kā paprasta post padomju ieskrietuve. Uz mirkli palieku apstulbis! Paliela zāle, visi galdiņi aizņemti, bet pie kases stāv gara rinda ar pasūtīt gribētājiem. Vēl joprojām nevaru ierubīties, kas īsti šeit notiek, tikai saprotu, ka atrodos kaut kādas histērijas epicentrā, kur cilvēki plūst straumē un grib šeit ko apēst. Tāds ēdināšanas unikums man liek gandrīz apraudāties.
Izrādās, ka visi šurp nāk ēst pankūkas. Bļin, Jūs teiksiet, par ko īsti ir runa? Jā, runa tiešām ir par pankūkām. Bet nevis par kaut kādām tādām, par kurām spējat tagad uz sitienu iedomāties, bet par mega pankūkām!
Tātad iedomājieties vienu lielu, diezgan biezu (trīs reizes biezāku par mums pazīstamo plāno) pankūku, ~ 40 cm diametrā, kas ir sapildīta ar Tevis izvēlēto pildījumu (vienu no 29) un divreiz pārlocītu uz pusēm. Ieraugot to sev priekšā, gandrīz no priekiem pietaisīju bikses! Tajā pašā mirklī sapratu, ka pat vienu tādu apēst ir liels pārbaudījums, kur nu vēl trīs, kā biju iecerējis!
Sāļais pildījums sākot no vistas ar krēmsieru, bekonu ar kūpinātu sieru, tītaru, dārzeņiem ar fetu un tunci un beidzot ar siļķi, garnelēm, brie vai lasi. Vai saldās - ar ķiršiem un kokosa krēmu, biezpiena krēmu, zemenēm un putukrējumu, ar biezpienu un melleņu zapti vai ar saldējumu un šokolādes mērci. Cenas no EUR 4,50- 4,90!!!
Kas attiecās uz pankūku garšu, tad mana mīļākā pankūku garša ir no bērnības, kad Doma laukuma vienā no stūriem, kur vēlāk pabija vesela virkne vairāk vai mazāk veiksmīgu ēdināšanas uzņēmumu, atradās Tējnīca ar apgleznotām sienām. Tur es ēdu sava mūža pankūkas, kuru garšu vairs neesmu jutis nekur.
Bet, ja runājam par pankūkām šodien, tad Tallinā piedzīvotais bija patīkams pārsteigums salīdzinoši vienveidīgajā pankūku ēstuvju pasaulē.
Bez pankūkām šeit var apēst kādu uzkodu, zupiņu vai salātus (neko no tā nepamēģināju, tā kā par kvalitāti un garšu neko nezinu) kā arī mēģināt aizskalot sāta sajūtu ar kādu tēju, kafiju, alu vai ko stiprāku.
Pankūku mājas lapa ir pieejama šeit
FB lapa ir pieejama šeit
Ja brauksiet uz Tallinu baudīt jūras tuvumu, noteikti uzēdiet kādu pankūku!